Inversija ir stilistiska figūra, kura aprakstīta jau antīkajā retorikā. Tā ir viena no vārdu figūrām (latīņu figurae verborum), kas ietilpst ornatus jeb izgreznojuma jomā. Sengrieķu valodā inversija tiek dēvēta par ἀναστροφή, anastrofē – burtiski ‘atpakaļpagrieziens’, savukārt latīņu valodā šī figūra iztulkota trīs dažādos variantos – inversio ‘apgriešana’, reversio ‘atgriešanās’ un perversio ‘apgriešana otrādi’. Antīkajā retorikā šī figūra tiek definēta kā ierastās vārdu kārtības maiņa. Tas vērojams, piemēram, Senās Romas dzejnieka Pūblija Vergilija Marona (Publius Vergilius Maro) eposa “Eneīda” (Aeneis, 29.–19. g. p.m.ē.) pirmajā dziedājumā – Sed vos qui tanden? Quibus aut venistis ab oris? ‘Kas tad jūs īsteni tādi? No kādiem jūs nākuši krastiem?’. Par inversiju rakstījuši antīkās retorikas teorētiķi, piemēram, Marks Fābijs Kvintiliāns (Marcus Fabius Quintilianus) traktātā “Oratora mācīšana” (Institutio Oratoria, 1. gs.), Seviļas Isidors (Isidorus Hispalensis) enciklopēdiskajā darbā "Izcelsmes” (Etymologiae/Origines, 7. gs.) u. c. Inversijai ļoti līdzīga ir cita antīkās retorikas vārdu figūra. Sengrieķu valodā tā ir ὑπέρβατον, hyperbaton – burtiski ‘pārsolis’, savukārt latīniski tā iztulkota kā transgressio ‘pāreja’ un transiectio ‘pāriešana’.  Šī figūra – hiperbatons – arī definēta kā ierastās vārdu kārtības maiņa.

Mūsdienās inversija tiek definēta līdzīgi kā antīkajā retorikā – ierastās vārdu kārtības maiņa. Ja latviešu valodā ierastā vārdu kārtība, piemēram, "balta ziema", kur apzīmētājs ir pirms apzīmējamā, tiek mainīta – "ziema balta", tad to var saukt par inversiju. Inversija var parādīties gan literatūrā, gan sarunvalodā. Inversijas funkcija ir palēnināt tempu, piesaistīt auditorijas uzmanību, veidot izteiksmību, radīt jēdzieniskas un emocionālas nianses, pielāgot dzeju attiecīgam pantmēram u. c. Inversija, kas lietota, lai pielāgotos pantmēram, vērojama, piemēram, sengrieķu dzejnieka Homēra (Ὅμηρος) eposā "Īliada” (Ἰλιάς, 8.–7. gs. p. m. ē.) pirmajā dziedājumā tulkotāja Augusta Ģiezena atdzejojumā:

"Tad cēlās starp ahaju vīriem

Atreja dēls Agamemnons, kam plaša starp ahajiem vara,

Skumju un sagrauztu prātu."

Lai gan inversija pārsvarā tiek lietota dzejā, tomēr tā parādās arī prozā. Prozā inversija var būt viens no paņēmieniem, kā veidot tēla raksturu, tātad padarīt kāda konkrēta tēla valodu neierastu. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir džeds Joda (Yoda) amerikāņu filmu režisora Džordža Lūkasa (George Walton Lucas) franšīzē “Zvaigžņu kari” (Star Wars, 1977–pašlaik). Lai paspilgtinātu šī džeda gudrību un viedumu, viņa valodā parādās inversijas, piemēram, Truly wonderful, the mind of a child is ‘Patiesi brīnišķīgs bērna prāts ir’; Left behind, no one will be ‘Atstāts aizmugurē neviens nebūs’; Powerful you have become. The dark side I sense in you ‘Spēcīgs tu esi kļuvis. Tumšo pusi es sajūtu tevī’ un citi.