Hiperbatons pirmo reizi pētīts antīkās retorikas teorijā, kad precīzi izdalītas un aprakstītas vārdu un domu figūras, kā arī tropi. Hiperbatons ietilpst retorikas ornatus jeb izgreznojuma jomā. Antīkajā retorikā tas tiek uzskatīts par vārdu figūru (latīņu figura verborum). Šis termins veidojies no sengrieķu īpašības vārda ὑπερβατός, hyperbatos ‘pārcelts’. Latīņu valodā tas iztulkots kā transgressio – ‘pāreja’ un transiectio ‘pāriešana’. Hiperbatons tiek definēts kā atkāpšanās no parastās vārdu kārtas. Antīkie retorikas teorētiķi hiperbatonu aplūko kopā ar citu stilistisko figūru – ἀναστροφή, anastrophē – burtiski ‘atpakaļpagrieziens’, kas mūsdienās latviešu valodā tiek dēvēta par inversiju, bet angļu valodā par anastrophe. Abas figūras ir līdzīgas un daļēji pārklājas, taču antīkie teorētiķi min, ka anastrophē ir hiperbatona paveids. Hiperbatons aprakstīts Senās Romas oratoram Ciceronam (Marcus Tullius Cicero) piedēvētajā traktātā “Rētorika Herennijam” (Rhetorica ad Herennium, 1. gs. p. m. ē.), Senās Romas retorikas teorētiķa Marka Fābija Kvintiliāna (Marcus Fabius Quintilianus) traktātā “Oratora mācīšana” (Institutio Oratoria, 1. gs.) u. c. Hiperbatons vērojams, piemēram, Senās Romas dzejnieka Pūblija Vergilija Marona (Publius Vergilius Maro) eposa “Eneīda” (Aeneis, 29.–19. g. p. m. ē.) pirmajā dziedājumā tulkotāja Augusta Ģiezena atdzejojumā – Disiectam Aeneae, toto videt aequore classem, fluctibus oppressos Troas caelique ruina ‘Tūdaļ viņš vēro: jau jūrā ir dragāta Eneja flote, troji iet bojā, šeit pārsteigti viļņos un negaisa lietū’. Atdzejojumā stilistisko figūru nav īsti izdevies atveidot, oriģināltekstā tā parādās pēdējā citāta daļā, ko burtiski varētu tulkot kā ‘viļņos apspiesti troji un debess krišanā’.

Mūsdienās hiperbatons tiek definēts līdzīgi kā antīkajā retorikā – vārdu attālinājums, kam parasti dabiskajā vārdu kārtā būtu jāatrodas līdzās, piemēram, ja ierastā vārdu kārta ir “man ļoti garšo zemenes”, tad “zemenes garšo ļoti man” ir hiperbatons. Līdzīgi kā antīkajā retorikā arī mūsdienās hiperbatons daļēji pārklājas ar inversiju, kas arī ir parastās vārdu kārtas maiņa. Pilnīgas skaidrības, kā nošķirt vienu no otra, nav. Dažādos avotos teorija atšķiras, piemēram, ir pētnieki, kas apgalvo, ka hiperbatons ir tas pats, kas inversija, ka inversija ir tikai hiperbatona paveids, ka abi termini ir semantiski līdzīgi jēdzieni u. tml. Taču vienotība pētnieku uzskatos ir tajā, ka gan hiperbatons, gan inversija ietver izmainītu un neierastu dabisko vārdu kārtu. Tāpat kā inversijas funkcija arī hiperbatona funkcija ir palēnināt tempu, piesaistīt auditorijas uzmanību, veidot izteiksmību, radīt jēdzieniskas un emocionālas nianses, pielāgot dzeju attiecīgam pantmēram u. c. Lai gan hiperbatons pārsvarā tiek lietots dzejā, tas tomēr parādās arī prozā. Spilgtus hiperbatona piemērus var vērot amerikāņu filmu režisora Džordža Lūkasa (George Walton Lucas) franšīzes “Zvaigžņu kari” (Star Wars, 1977 – pašlaik) tēla džeda Jodas (Yoda) teiktajā, piemēram, Sorry I be but go you must ‘Žēl man ir, bet iet tev vajag’. Džeda Jodas runās bieži parādās arī tādi teikumi, kur izmainītā vārdu kārta var tikt uzskatīta par inversiju.