Retoriskais izsauciens pirmo reizi pētīts antīkās retorikas teorijā, kad precīzi izdalītas un aprakstītas vārdu un domu figūras, kā arī tropi. Retoriskais izsauciens ietilpst retorikas ornatus jeb izgreznojuma jomā. Antīkajā retorikā retoriskais izsauciens tiek uzskatīts par vārdu figūru – latīņu figura verborum. Sengrieķu valodā šis termins ir ἐκφώνησις, ekfonesis ‘izruna, izsauciens’, kas veidojies no sengrieķu darbības vārda ἐκφωνέω, ekfoneo ‘izkliegt’. Latīņu valodā tas ir lietvārds exclamatio ‘izsauciens’, kas veidojies no darbības vārda exclamare ‘iekliegties’. Antīkajā retorikā retoriskais izsauciens tiek definēts kā emociju izpausme. Retoriskais izsauciens aprakstīts Senās Romas oratoram Ciceronam (Marcus Tullius Cicero) piedēvētajā traktātā “Rētorika Herennijam” (Rhetorica ad Herennium, 1. gs. p. m. ē.). Viens no zināmākajiem retoriskajiem izsaucieniem ir Senās Romas oratora Cicerona (Marcus Tullius Cicero) runā “Pret Verru” (In Verrem, 70. g. p. m. ē.) lasāmais – O tempora! O mores! ‘Ak laiki! Ak tikumi!’.