Mūsdienās blīvējums netiek tik smalki izdalīts kā antīkajā retorikā un to definē kā stilistisku figūru, kas sastāv no vairākiem dažādas nozīmes vārdiem, kuri pilda vienu funkciju, piemēram, grieķu dzejnieka Konstantīna Kavafja (Κωνσταντίνος Πέτρου Καβάφης) dzejolī “Osroēnes pilsētā” klasiskā filologa un tulkotāja Dena Dimiņa atdzejojumā – “šeit esam sajaukušies – sīrieši, grieķi, armēņi, mēdieši”. Sniegtajā piemērā blīvējumā katrs vārds nozīmē ko citu, taču tie visi pilda vienu funkciju, proti, nosauc tos, kas sajaukušies.
Blīvējums parasti tiek veidots kā kāpinājums, taču var parādīties arī pretējais – vārdu virknējums, kas rada atslābstošu iespaidu. Blīvējums parādās gan literatūrā, gan sarunvalodā, gan runās. Tas vērojams, piemēram, Apvienotās Karalistes politiķa Vinstona Čērčila (Winston Leonard Spencer-Churchill) runā A tonic for today (1941) – Your organization, your vigilance, your devotion to duty, your zeal for the cause must be raised to the highest intensity ‘Jūsu organizētība, jūsu modrība, jūsu ziedošanās pienākumam, jūsu degsme par lietu ir jāceļ līdz visaugstākajai intensitātei’. Blīvējumā var būt citas atkārtojuma figūras, un tas ir cieši saistīts ar kāpinājumu jeb gradāciju, turklāt abas stilistiskās figūras var daļēji pārklāties. Tāpat blīvējums ir tuvs arī daudzkāršojumam jeb divkāršojumam. Dažkārt latviešu valodā blīvējumu sauc par uzskaitījumu. Blīvējuma piemēri var atgādināt asindetonu un polisindetonu. Atšķirīgais blīvējumam no šīm divām stilistiskajām figūrām parādās tajā, ka blīvējuma definīcijā netiek norādīts, vai tajā tiek vai netiek lietoti saikļi. Ja asindetonā un polisindetonā esošs vai neesošs saikļu lietojums ir būtisks, tad blīvējumā tas nav svarīgi.