Polisindetons pirmo reizi pētīts antīkās retorikas teorijā, kad precīzi izdalītas un aprakstītas vārdu un domu figūras, kā arī tropi. Polisindetons ietilpst retorikas ornatus jeb izgreznojuma jomā. Antīkajā retorikā polisindetons tiek uzskatīts par vārdu figūru – latīņu valodā figura verborum. Šis termins veidojies no sengrieķu īpašības vārda πολυσύνδετος, polysyndetos – burtiski ‘daudzvienots’, kas sastāv no priedēķļa πολύ, poly ‘daudz’ un no darbības vārda δέω, deo ‘siet’. Senās Romas retorikas teorētiķis Marks Fābijs Kvintiliāns (Marcus Fabius Quintilianus) traktātā “Oratora mācīšana” (Institutio Oratoria, 1. gs.) polisindetonu latīniski dēvē par acervatio iuncta – burtiski ‘savienots krāvums’, šādi nosaucot vairākas līdzīgas teikuma daļas, kuras tiek sasaistītas ar saikļiem. Polisindetons aprakstīts arī vēlīnu autoru darbos, piemēram, Seviļas Isidora (Isidorus Hispalensis) enciklopēdiskajā darbā “Izcelsmes” (Etymologiae / Origines, 7. gs.).

Mūsdienās polisindetons tiek definēts ļoti līdzīgi kā antīkajā retorikā. Tā ir stilistiska figūra, kura sastāv vai nu no vārdu savienojumiem, vai teikuma daļām, kuru savienošanai tiek izmantoti atkārtoti saikļi – visbiežāk “un” un “vai”. Parasti šos vārdu savienojumus un teikuma daļas saista sakārtojuma sakars. Dažkārt latviešu valodā polisindetons tiek dēvēts par daudzsaikļu savienojumu, savukārt par bezsaikļu savienoju sauc asindetonu, kas ir pretējs polisindetonam. Polisindetons parādās gan literatūrā, gan ikdienas valodā. Dzejā ar polisindetonu iespējams palēnināt vai mainīt ritmu, piemēram, grieķu dzejnieka Konstantīna Kavafja (Κωνσταντίνος Πέτρου Καβάφης) dzejolī “Dievs pamet Antōniju” klasiskā filologa un tulkotāja Dena Dimiņa atdzejojumā – "tad neveiksmīgo likteni un neveiksmes, un sava mūža ieceres [..] velti neapraudi".

Runās polisindetons var pildīt dažādas funkcijas – tāpat kā dzejā palēnināt tempu, radīt iespaidu, ka idejas tiek veidotas pakāpeniski viena pēc otras, piešķirt struktūru, kas auditorijai atvieglo idejas uztveri u. c. Piemēram, Amerikas Savienoto Valstu četrdesmitā prezidenta Ronalda Reigana (Ronald Wilson Reagan) runā dažas stundas pēc tam, kad 1986. gadā kosmosa kuģis “Challenger” avarēja tūlīt pēc pacelšanās, polisindetons rada smagnēju iespaidu – We will always remember them, these skilled professionals, scientists and adventurers, these artists and teachers and family men and women, and we will cherish each of their stories – stories of triumph and bravery, stories of true American heroes ‘Mēs viņus vienmēr atcerēsimies, šos prasmīgos profesionāļus, zinātniekus un piedzīvojumu meklētājus, šos māksliniekus un skolotājus, un ģimenes cilvēkus, un mēs glabāsim visus viņu stāstus – triumfa un drošsirdības stāstus, patiesu amerikāņu varoņu stāstus’.