Gredzens ir stilistiska figūra, kura pastāvējusi jau antīkajā retorikā. Gredzens ir viena no vārdu figūrām (latīņu figurae verborum), kuru pamatā ir jebkāda veida atkārtošanās. Sengrieķu valodā gredzens tiek dēvēts par κύκλος, kyklos ‘gredzens, aplis’, προσαπόδοσις, prosapodosis – burtiski ‘atpakaļ atdošana’ un ἐπαναδίπλωσις, epanadiplosos – burtiski ‘pieatkalatkārtojums’. Savukārt latīņu valodā šī figūra iztulkota kā redditio – burtiski ‘atpakaļatdošana’ vai arī kā inclusio – burtiski ‘ieslēgšana’. Tas vērojams, piemēram, Senās Romas dzejnieka Pūblija Vergilija Marona (Publius Vergilius Maro) eposa “Eneīda” (Aeneis, 29.–19. g. p.m.ē.) vienpadsmitajā dziedājumā – ipsum obtestemur veniam quis oremus ab ipsum ‘liksim tam solīties svēti un lūgsim, lai būtu tas žēlīgs’. Bieži vien tulkojumos ir grūti pilnvērtīgi saglabāt gan nozīmi, gan stilistisko figūru.

Mūsdienās gredzens tiek definēts līdzīgi kā antīkajā retorikā – tā ir vārdu figūra, kura veidojas, atkārtojot vienu un to pašu vai līdzīgu vārdu vai vārdu savienojumu kāda noteikta posma sākumā un beigās. Šis noteiktais posms var būt teikums, dzejolis, pants, plašs daiļdarbs vai tikai viena daiļdarba daļa. Tas vērojams, piemēram, latviešu dzejnieka Ojāra Vācieša dzejolī “Es tevi mīlēšu”:

"Es tevi mīlēšu

dzeltenās madarās,

es tevi paslēpšu

dzeltenās madarās

no meža kaķa

dzeltenām acīm,

no beigtas dzeltenas vālodzes

paslēpšu.

Es tevi paslēpšu, baltā,

no dzeltēšanas

un aiziešanas

ar dzeltenu vēju.

Mīļā,

es tevi mīlēšu

dzeltenās madarās!"

Dažkārt latviešu valodā gredzens tiek dēvēts par gredzenveida vai riņķveida atkārtojumu. Šie terminoloģiskie sinonīmi var radīt apjukumu, jo gredzenveida vai riņķveida atkārtojumu, kas ir stilistiskā figūra “gredzens”, reizēm jauc ar gredzenveida jeb riņķveida kompozīciju.

Angļu valodā tiek minēts termins epanalepsis, kas veidojies no sengrieķu lietvārda ἐπανάληψις, epanalepsis – burtiski ‘atkalpaņemšana’. Epanalepsis arī tiek definēts kā sākuma frāzes atkārtojums beigās, kā atbalss skaņa (angļu eccho sound). Šis termins savukārt ietver sīkākās vienības – viena vārda atkārtojumu (latīņu iteratio – burtiski ‘atkārtojums’), frāzes atkārtojumu (latīņu repetitio – burtiski ‘atgriešanās’) un garākas rindkopas atkārtojumu (latīņu inclusio – burtiski ‘ieslēgšana’).