Daudzkāršojums jeb divkāršojums ir stilistiska figūra, kura dažādās formās pastāvējusi jau antīkajā retorikā. Tā kā šī stilistiskā figūra ir plaša, tad tajā ietilpst vairākās vārdu figūras (latīņu valodā – figurae verborum), kurās ir jebkāda atkārtošanās. Atkārtošanās parādās ἐπιφορά, epiforā ‘epiforā’, ἀναφορά, anaforā ‘anaforā’, ὁμοιοτέλευτον, homoioteleuton – burtiski ‘vienādbeigās’, geminatio ‘divkāršojumā’, ἀναδίπλωσις, anadiplosis – burtiski ‘atkalatkārtojumā’ u. c. Vārdu figūru klasifikācija, kuras pamatā ir atkārtošanās, antīkajā retorikā ir ļoti smalka, piemēram, pieminētais geminatio ‘divkāršojums’ tiek dalīts divās mazākās vienībās – παλιλλογία, palillogia – burtiski ‘atkalvārdojums’ un ἐπανάληψις, epanalepsis – burtiski ‘atkalklātņemšana’.