Nozīmīgākie darbi Nonācis bēgļu gaitās Austrijā, V. Kārkliņš atjaunoja kontaktus ar H. Rudzīti, literārajā mēnešrakstā “Laiks” (1946–1949) publicēja pārskatus par cittautu literatūru, tulkoja, pievērsās literārajai jaunradei. Vācijā izdota īsprozas grāmata “Koka karote” (1946).
Kritiķi un literatūrzinātnieki atzinīgi novērtēja pirmo V. Kārkliņa komēdiju “Sarkanvīns” (1947), to nosaukdami par psiholoģisku raksturdrāmu, kas darināta kamerstila noskaņā, uzsvērdami, ka tā ir latviešu drāmas vēsturē neierasta konversācijas luga, kurā piecas darbojošās personas spēj saistīt skatītāja uzmanību, komēdija bagāta ar zemtekstiem, komiskā noskaņa radīta ar vienkāršām, paradoksālām situācijām. Komēdija “Sarkanvīns” kļuva par vienu no visvairāk trimdas teātros iestudētajām un izrādītajām lugām.
Spilgtākie Vācijas posma darbi ir komēdija “Sarkanvīns”, novele “Sastapšanās tumsā” un stāsts “Pēdas smiltīs” (abi 1947. gadā). Novele “Sastapšanās tumsā” psiholoģiski spriegi iezīmē kara sakropļota cilvēka mokpilno ceļu dzīvē, svešā pasaulē, kurā ir tikai atmiņas un nav realitātes. Novele dramatismā un tēmā sasaucas ar Mārtiņa Zīverta kamerlugu “Kāds, kura nav” (1947). Rakstnieks dziļi psiholoģiski iezīmējis individuāla cilvēka traģēdiju kopīgā pēckara bēgļu un bezmāju Vācijā. Stāstā “Pēdas smiltīs” autors aizved uz svelmaino Āfrikas tuksnesi Otrā pasaules kara laikā. Tas veltīts kādam Vidzemes jaunietim, kurš cīnījies franču leģionāru korpusā Āfrikā, bet, saņēmis vēstuli no mājām, dezertē. Neremdināmu ilgu dzīts, viņš šķērso Sahāras tuksnesi. Kaut arī viņam izdodas veikt grūto ceļu, viņš iet bojā; paliek vien pēdas tuksneša smiltīs. Simboliski – vientuļas pēdas tuksnesī, kuras ved uz mājām.
Izceļojis uz ASV, V. Kārkliņš nonāca kontinenta rietumkrastā. Jaunā vide, apstākļi un arī dabas citādība ietekmēja viņa rakstību. 1951. gadā kopā ar Anšlavu Eglīti veidotā apgādā “Rīga” Seilemā iznāca stāstu un noveļu krājums “Pie laika upes”, kas aptvēra bēgļu laika darbus.
Turpmākajos gados V. Kārkliņš pievērsās romānu rakstniecībai. Romāns “Vientulības kalns” (1951) iezīmēja jauno vidi, dabu un cilvēku gaitas; tam ir spraiga darbība, sarežģījumi un notikumi. Dzejniece Karola Dāle to nodēvēja par dēku romānu ar dziļu filozofisku pamattoni; dēkainību noteic galvenais varonis – zelta meklētājs Oregonā.
Savukārt romānu cikla “Dieva zeme” darbu centrā iezīmēta Zemgales Midegu un Vidzemes jūrmalas Taunu dzimtu vēsture caur dažādiem vēsturiskiem pagriezieniem (“Dieva zeme”, 1953, “Teika par septiņiem kuģiem”,1955, “Zelta zvans”, 1960, “Romantiski iemesli”, 1962). Rakstnieks bija iecerējis divpadsmit romānu ciklu, tomēr īstenot to neizdevās. Romāns “Dieva zeme” latviešu romānu rakstniecībā atkal atgriezās pie t. s. zemnieku romāna tradīcijām; tas ir pirmais romāns, kurā ar episku plašumu parādīta Zemgale, vide un cilvēku dzīves gaitas, bagātīgā novada valoda.
Trimdā tapa romāni, kuros iezīmējās cilvēka liktenis un pārdzīvojumi vēstures griežos – “Tikai mīlestība” (1959); nepabeigtais romāns “Kurzeme”, kurā rakstnieks pievērsās Otrā pasaules kara Kurzemes cietokšņa tēmai.
Romānā “Vēstule no dzimtenes” (1957) reālistiski parādīta latviešu trimdinieku sabiedrība, tomēr rakstnieks atskatās arī nesenā pagātnē; pagātnes notikumi tieši noteikuši cilvēku tagadni, svešuma dzīvi, domas, sajūtas, ilgas un izmisumu. Varoņus skāruši smagi likteņa pārdzīvojumi vēstures peripetijās. Rakstnieks iezīmējis dramatiskos notikumus Litenē un latviešu virsnieku traģisko likteni. Tā bija jauna tēma latviešu romānistikā, balstīta dokumentālos avotos un patiesās liecībās.
Trimdas sabiedrība visai kritiskā, pat groteskā prizmā atspoguļota romānā “Vakara zvaigznes” (1962; vispirms gan bija tapusi luga “Indīgā efeja”, 1954).
Līdzās ikdienas darbam, jaunradei un tulkošanai V. Kārkliņam patika ceļot, tapa literāras sarunas – esejas ar latviešu kultūras cilvēkiem – rakstniekiem, dzejniekiem, mūziķiem, māksliniekiem ASV, Kanādā, Zviedrijā, Vācijā, Francijā un Anglijā; sarunas kopš 1957. gada tika publicētas laikraksta “Laiks” pielikumā “Laika Mēnešraksts”.
Nepilnu četrpadsmit gadu ilgajā laika posmā V. Kārkliņš ASV sarakstīja desmit romānus un īsprozas krājumu “Pie laika upes”. V. Kārkliņš sarakstījis lielu skaitu apceru par latviešu kultūras darbiniekiem un par cittautu literatūru, galvenokārt franču, amerikāņu, angļu, vācu, itāļu un krievu.