“Daugaviete” ir pirmā studenšu korporācija un sabiedriskā organizācija Latvijā, kuras biedres ir tikai sievietes.

Studenšu korporācija “Daugaviete” garantējusi komānu – korporācijas darbību regulējošos iekšējos noteikumus ‒ studenšu korporācijām “Constantia”, “Gaujmaliete”, “Varavīksne”, “Zinta” un “Kamene”. 20. gs. 30. gados uzturējusi draudzīgas attiecības ar Kauņas Vītauta Dižā universitātes (Vytauto Didžiojo universitetas) studenšu korporāciju “Romuvos Vaidelutė”, no 2000. gada ‒ ar Lietuvas korporāciju “Neo-Lithuania”, no 24.11.1995. noslēgts sadarbības līgums ar Helsinku Universitātes (Helsingin yliopisto) Vidussomijas studentu novadniecību “Keskisuomalainen Osakunta” un no 16.11.1997. ‒ ar Tartu Universitātes (Tartu Ülikool) studenšu korporāciju “Filiae Patriae”.

Kopš 2008. gada korporācijas internajā komānā minēts, ka korporācijas mērķis ir “pulcēt ap sevi augstskolu latviešu tautības studentes, kas domā nacionāli valstiski, audzināt tās par krietnām sabiedrības darbiniecēm un veicināt viņu garīgo un fizisko attīstību”.

Studenšu korporācijas krāsas (violets, zaļš, zelts), cirķelis, vapenis, galvas segas (segnes), komitāta aproce, centum zīme, metāla stienītis.

Korporācijas devīzes ir “Par taisnību, daiļumu un visu cēlu!”, “Pars pro toto!” (‘Visas par vienu!’), “Patientia vincit omnia!” (‘Pacietība uzvar visu!’).

Par “Daugavietes” ikdienas norisēm rūpējas amatpersonas un to substitūtes jeb palīdzes. Studenšu korporācijas “Daugaviete” augstākā lēmējinstitūcija ir konvents kā visu korporācijas biedru kopums, kura prezidijs – seniore, viceseniore un sekretāre – vada konventus un reprezentē korporāciju. Audzinātāja atbild par uzņemto meiteņu dzīvi korporācijā, vada audzināšanas stundas. Audzinātājai jāseko, lai visas korporācijas biedres sadzīvē un svētkos ievērotu Tradīciju komānu.

1927. gadā tika izveidota Filistru biedrība (daļēji atjaunojusi darbību vācu okupācijas laikā, 11.1943. ieviesta apvienību sarakstā), tās darbība Latvijā tika atjaunota 07.10.1994. Filistru biedrība apvieno tās korporācijas biedres, kas beigušas studijas un noslēgušas aktīvo darbību korporācijā.

Korporācijas dibināšanas sapulce notika 06.11.1921. Tajā piedalījās 19 LU studentes no dažādām fakultātēm. 1922. gadā tiek uzņemtas pirmās korporācijas biedres. Kad bija dibinātas jau četras studenšu korporācijas, korporācija “Daugaviete” kopā ar korporācijām “Gundega”, “Dzintra” un “Imeria” 02.12.1924. nodibināja jumta organizāciju – Studenšu prezidiju konventu (SPK) –, kura pārraudzīja un reglamentēja jaunu studenšu korporāciju veidošanu. Korporācija aktīvi darbojās, izstrādāja iekšējās tradīcijas un līdz pat 13.07.1940. uzņēma jaunas biedres. Līdz korporācijas slēgšanai tā nomainīja vairākas atrašanās vietas Rīgā – no 1921. līdz 1922. gadam tā atradās Krišjāņa Valdemāra ielā 23, no 1922. līdz 1914. gadam – Lielajā Grēcinieku ielā (tag. Grēcinieku iela) 25, no 1924. līdz 1929. gadam – Tērbatas ielā 59/61, bet no 1929. līdz 1940. gadam – Dzirnavu ielā 41.

Korporācija tika slēgta padomju okupācijas laikā, 13.07.1940. Korporācijas darbība ārpus Latvijas tika atjaunota Vācijā – DP (Displaced person, pārvietotā persona) nometnē Eslingenē – 06.11.1945., Hamburgā 1946. gadā un Pinnebergā 1951. gadā. Līdz ar korporācijas biedru izceļošanu no Vācijas to mītnes zemēs no 20. gs. 50. gadiem tika atjaunota korporācijas darbība, veidojot grupas un kopas Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Lielbritānijā, Vācijā un Zviedrijā.

Tā kā valdīja uzskats, ka prombūtne no dzimtenes ir īslaicīga, sākotnēji korporācijas oficiālā darbība netika atsākta, tāpat tika pieņemts lēmums jaunas biedres neuzņemt. Lēmums neuzņemt jaunas biedres jau Latvijā dibinātajās studenšu korporācijās veicināja jaunu studenšu korporāciju veidošanos Vācijā – Pinebergā un Minhenē. Jaundibināto korporāciju (“Spīdola” un “Zinta”) vēlme savus komānus garantēt pie studenšu korporācijas “Daugaviete” veicināja korporācijas darbības oficiālu atjaunošanos, kas notika 18.05.1948. “Daugavietes” piedalījās SPK atjaunošanā Vācijā 27.08.1948.

Pēc nonākšanas mītnes zemēs korporācijas biedres tika mudinātas veidot kopas. Kopas izveidojās ASV ‒ Bostonā, Ņujorkā un Sirjakūsā (no 1951. gada), Čikāgā un Milvoki (no 1952. gada), Grandrepidsā (no 1955. gada), Vašingtonā Kolumbijas distriktā (no 1956. gada), Indianapolisā (no 1957. gada), Kanādā – Toronto (no 1955. gada), Monreālā (no 1959. gada), Austrālijā – Sidnejā (no 1952. gada) un Melburnā (no 1953. gada) un Adelaidā (no 1958. gada). Pa vienai kopai pastāvēja Jaunzēlandē, Lielbritānijā, Vācijā un Zviedrijā. Galvenais korporācijas grupu darbības uzdevums trimdā bija latvietības saglabāšana. Korporācijas darbību ārpus Latvijas vadīja Globālais prezidijs kopu rotācijas kārtībā.

Padomju okupētajā Latvijā studenšu korporācijas darbība oficiāli bija aizliegta, tomēr Latvijas teritorijā palikušās korporācijas biedres turpināja uzturēt kontaktus savā starpā un ar korporācijas biedrēm ārzemēs, uzmanīgi organizēja satikšanās. Katru gadu Oktobra svētku aizsegā 07.11. tika organizētas ikgadējas korporācijas biedru tikšanās.

1989. gadā studenšu korporācija atjaunoja aktīvo darbību Latvijā un no 24.03.1990. uzņem jaunas biedres. Studenšu korporācijas oriģinālais vapenis atrodas Rīgā, to 06.11.1931. iesvētīja, bet no 1940. gada līdz 1989. gadam šķūnītī zem malkas glabāja filistre Ida Leja, kas pēc korporācijas darbības atjaunošanas nodeva to atpakaļ korporācijai. No 2008. gada studenšu korporācijas “Daugaviete” aktīvais konvents un filistru biedrība darbojas tikai Latvijā, bet ārzemju kopas ir apvienojušās grupās, alfabētiskā kārtībā uzņemoties vadošās grupas pienākumus kalendārajā gadā. 2009. gadā, kā arī 2020. gadā pasaulē bija 15 korporācijas grupas. Pēc darbības atjaunošanas korporācijas biedres Rīgā īrējušas telpas dažādās vietās, līdz ieguva pirmo pastāvīgo konventa dzīvokli Aleksandra Čaka ielā 36‒22, kur organizēja darbību no 1996. gada līdz 2006. gadam, bet no 2006. gada korporācijas konventa dzīvoklis atrodas Stabu ielā 14.

Studenšu korporācijā “Daugaviete” uzņem dažādu Latvijas augstskolu un fakultāšu latviešu tautības studentes, kuras ir lojālas brīvai un neatkarīgai Latvijas valstij. Pirms konvents lemj par jauno biedru uzņemšanu, katra akadēmiskā gada rudens un pavasara semestrī tiek organizēti literārie viesu vakari, kuru laikā studentes var iepazīties ar “Daugavietes” dzīvi. Potenciālajām biedrēm ir jāapmeklē vismaz divi viesu vakari, pēc kuriem jāiesniedz anketa, autobiogrāfija un jāpiedalās Uzņemšanas komisijas intervijā. Korporācijas biedru gradācija: goda filistres, filistres, tautietes, jauntautietes, meitenes ar krāsām, meitenes.

1926. gadā Latvijā bija 116 biedres, 1931. gadā 200 biedres, bet 1940. gadā 374 biedres. 1951. gadā bija 176 biedres, bet 1960. gadā – 375 biedres. 1994. gadā korporācijā bija 626 biedres, no kurām 111 atradās Latvijā. 2020. gada rudenī pasaulē bija ap 500 biedru, no kurām 137 atradās Latvijā. Pazīstamākās studenšu korporācijas biedres:

Agate Nesaule – rakstniece,

Ērika Kļaviņa – daiļslidotāja,

Gundega Cenne – gleznotāja,

Helēna Zemjāne – gleznotāja,

Ilze Urbāne – flautiste,

Lelde Vintere-Ore – gleznotāja,

Lūcija Bērziņa-Felsberga – rakstniece,

Lorija Cinkuse – diriģente.

Līdz korporācijas slēgšanai 1940. gadā pazīstamākie goda filistri bija rakstniece Anna Brigadere, sabiedriskā darbiniece Zelma Cēsniece-Freidenfelde, filoloģijas profesors Ernests Felsbergs, teoloģijas profesors Voldemārs Maldonis, medicīnas profesors Gustavs Reinhards un mediķe Olga Rode-Dzelzkalēja. Pēc korporācijas atjaunošanas 11.1995. gadā par goda filistri tika uzņemta rakstniece Melānija Vanaga.

Korporācijai bijis iekšējais žurnāls “Pars pro toto” (1989‒2000), kopš 1999. gada Rīgā iznāk iekšējais informatīvais izdevums “Apkārtraksts”, ko veido jauntautietes. Līdz 2020. gadam izdoti 24 apkārtraksta numuri.