Romāna pamatā ir 1905. gada revolūcijas noslēguma vēsturiskie notikumi – latviešu revolucionāra, Liepājā izveidotās sociāldemokrātisko organizāciju apvienotās Centrālās komitejas biedra Jāņa Lutera apcietināšana, ieslodzījums un revolucionāru organizētā ieslodzīto atbrīvošanas operācija 1906. gada janvārī – uzbrukums Rīgas policijas pārvaldei, kas vēstures literatūrā saukta par uzbrukumu Rīgas slepenpolicijai.
1906. gada 13. janvārī Jānis Luters, kurš slēpās ar tirgotāja Ādolfa Karlsona vārdu (citi viņa segvārdi – Bobis, Kungs), dokumentu kontroles laikā kopā ar vēl dažām neuzticamām personām tika apcietināts Austras Dreifogeles ēdienu salonā “Austra”, kas atradās Rīgā, Dzirnavu ielā 82. Arestētos aizveda uz Rīgas policijas pārvaldi un uzsāka viņu pratināšanu un spīdzināšanu. Tajā iesaistījās arī Krievijas Impērijas Vidzemes guberņas policijas ierēdnis Ivans Greguss, kas bija slavens ar īpašu nežēlību. Tūlīt pēc biedru apcietināšanas kaujinieku grupa izplānoja atbrīvošanas operāciju. Uzbrukums policijai Jēkaba Dubelšteina (segvārds – Jēpis) vadībā notika agrā 17. janvāra rītā, tajā piedalījās vairāk nekā desmit kaujinieki, tostarp Jānis Čoke (segvārds – Brašais), Ģederts Eliass (segvārds – Straume) u. c. Ar grupas dalībnieces A. Dreifogeles palīdzību Jānim Luteram jau iepriekš bija nogādāti sviestmaizēs noslēpti revolveri, tāpēc uzbrukumā varēja iesaistīties arī paši apcietinātie. Operācija bija strauja un pārdomāta, tās rezultātā ieslodzītie tika atbrīvoti un neviens no kaujiniekiem necieta. Šāda veida operācijas pazemināja Krievijas Impērijas autoritāti, tāpēc tās bija nozīmīgas kā pakāpenisks valdošā režīma sagrāves paņēmiens.
Līdztekus konkrēto vēsturisko notikumu un personību interpretācijai romānā veidots pārliecinošs aprakstītā laikmeta fons. Ar dokumentālu faktu un sadzīvisku detaļu palīdzību radīts priekšstats par dažādu sabiedrības slāņu dzīvi Krievijas Impērijas Kurzemes un Vidzemes guberņās, revolucionāru konspiratīvo darbību un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas lomu 1905. gada revolūcijas notikumos, kaujinieku sadursmēm ar policiju un karaspēka patruļām, uzbrukumiem varas iestādēm revolūcijas atplūdu periodā – 1906. gadā. Vides apraksti precīzi atklāj 20. gs. sākumam raksturīgo Rīgas topogrāfisko izkārtojumu.
Romāna zemteksta slānis veido asociatīvu saikni arī ar romāna tapšanas laiku – sabiedrībā gruzdošo, bet skaļi neizteikto neapmierinātību ar dzīvi Padomju Savienības sastāvā, okupācijas varas radītajiem ierobežojumiem, gara un vārda brīvības apdraudējumu.
