Stāsta darbība risinās 1941.–1944. gada notikumu fonā, kad Latvijā nomainās divas okupācijas varas: nacistiskā režīma laikā notiek ebreju iznīcināšana, Latvijas lauku dzīvi satricina Otrā pasaules kara notikumi un līdz ar padomju okupāciju un kolhozu izveidi zemes īpašnieki zaudē savas saimniecības.
Stāsta darbības vieta ir autora dzimtā pilsēta Valka un tās apriņķis. Latvijas mazpilsētās ebreju iznīcināšana sākās pēc nacistu karaspēka ienākšanas konkrētajā vietā, Valkā – tūlīt pēc 1941. gada 8. jūlija. Tie ebreji, kuri nebija paspējuši evakuēties, tika nošauti Pinukalnā. Stāsta sižeta veidojumā izmantota vēsturiski iespējama situācija, kad mazpilsētās dzīvojošie ebreju pusaudži tomēr netika uzreiz nogalināti, jo vasarā bija nolīgti darbā pie latviešu zemniekiem un tā uz laiku paglābti no nāves. Saimniekiem pēc sezonas beigām bija šie pusaudži jānodod nacistiem – tāpēc viņi tika nogalināti dažus mēnešus vēlāk nekā viņu radinieki.
Otrā pasaules kara beigās, 1944. gada vasarā, kad tuvojās Sarkanās Armijas karaspēks, arvien lielāks bija zemnieku satraukums par kolhozu izveidi. Pēc padomju varas atjaunošanās Latvijas laukos strauji notika kolektivizācijas process. Tieši Valkas apriņķa Smiltenes pagastā tika izveidots viens no pirmajiem kolhoziem Latvijā – “Uzvara” (1947).
Stāsta “Pusnakts stundā” darbības vieta un notikumi ir konkretizēti, taču tie ietver plašāku vispārinājumu un ir attiecināmi uz norisēm visā Latvijā nacistiskās Vācijas un otrās padomju okupācijas sākumā.