Latviešu profesionālajā mākslā tautas tērps ir atainots diezgan reti un virspusēji, jo trūkst zināšanu par tā darināšanu, rotāšanu un komplektēšanu.
19. gs. beigu–20. gs. sākuma gleznās tautas tērps nav gleznots, jo tā laika mākslinieki atainoja cilvēkus sava laika jau pilsētas tipa apģērbos. Tie mākslinieki un etnogrāfisko izdevumu autori, kas gribēja vēstīt par tautas tērpu, iedvesmojās no 19. gs. pirmās puses saglabātiem laikabiedru zīmējumiem, 1897. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes materiāliem, Pieminekļu valdes (1923–1944) vākumiem, no jauna izveidotajām muzeju kolekcijām un 20. gs. pirmās puses speciālās literatūras, kas nedod pilnu priekšstatu par tautas tērpu konkrētā vietā un laikā. Savukārt radošo profesiju pārstāvji šo fragmentāro materiālu brīvi interpretēja vai arī, neiedziļinoties tajā, radīja mākslas darbus, kas līdz pat mūsdienām rada zināmu neizpratni par latviešu tautas tērpa interpretāciju. Atsevišķos mākslas darbos redzamas neprecizitātes apģērba piegriezumā, rotājumā un komplektējumā, kā arī zināms kultūras slāņu sajaukums. Piemēram: