Rihards Maurs ir viens no Latvijas koktēlniecības un dekoratīvās tēlniecības pamatlicējiem un attīstības veicinātājiem. Viņš atstājis paliekošu ieguldījumu Latvijas tēlniecības un lietišķās mākslas vēsturē un kā viens no dekoratīvajai tēlniecībai uzticamākiem māksliniekiem veicinājis tās progresu un māksliniecisko daudzveidību. R. Maura tēlniecība ir nopietns un daudznozīmīgs mākslas un dizaina formu sintēzes izpaudums 20. gs. Latvijā starpkaru periodā.

R. Maurs dzimis galdnieka Jēkaba Maura ģimenē, tēlniekam bija četri brāļi un divas māsas. Pirmo izglītību viņš ieguva Matildes Priedītes-Jurevičas latviešu pirmmācības skolā un Rīgas pilsētas pamatskolā. 1907. gadā R. Maurs absolvēja Rīgas Vācu amatnieku biedrības amatniecības skolu, kur mācījās tēlniecību pie Augusta Folca (August Franz Leberecht Volz). R. Maurs radošās personības attīstībā daudz guva, no 1907. gada līdz 1911. gadam strādājot ungāru tēlnieka Ferdinanda Vlašeka  (Ferdinand Vlašek) būvtēlniecības darbnīcā Rīgā.

1911. gadā R. Maurs devās papildināt zināšanas uz Vāciju. Vispirms strādāja Halles jaunceltnēs, pēc tam Berlīnē apmeklēja tēlnieka Hermaņa Engelharta (Hermann Engelhardt) lekcijas un Berlīnes Lietišķās mākslas muzejā (Kunstgewerbemuseum) studēja dekoratīvo tēlniecību. Kā brīvklausītājs R. Maurs apmeklēja Berlīnes Lietišķās mākslas muzeja mācību iestādi (Unterrichtsanstalt des Berliner Kunstgewerbemuseums). Viņš mākslas amatniecības darbnīcā mācījās dekoratīvo tēlniecību, bet, lai izkoptu mākslas stilu izpratni, pievērsās arī mākslas un stilu vēstures studijām.Pēc Berlīnes tēlnieks devās uz Minheni, kur privāti mācījās pie Debšica skolas jeb Mācību un eksperimentu ateljē lietišķajām un brīvajām mākslām (Debschitz-Schule / Lehr- und Versuchs-Atelier für angewandte und freie Kunst) pedagogiem.

Liela vērība tika veltīta dekoratīvās tēlniecības darbu tehnoloģiskajai dažādībai, īpaši strādājot pie Bavārijas mazpilsētas Altetingas jaunbūvju interjeru izveides. Vācu meistaru augstā profesionālā līmeņa iepazīšana palīdzēja pilnvērtīgi apgūt tā laika Rietumeiropas jaunākos sasniegumus.

1912. gada rudenī R. Maurs atgriezās Rīgā un mērķtiecīgi strādāja, lai radītie darbi kļūtu atpazīstami. 1912. gadā viņš piedalījās Otrajā latviešu mākslinieku izstādē un kņaza Mihaela Barklaja de Tolli (Michael Andreas Barclay de Tolly) pieminekļa metu konkursā. Pirmā pasaules kara laikā R. Maurs dzīvoja un strādāja Krievijā, Ukrainā un Kaukāzā, bet 1918. gada rudenī atgriezās Rīgā.

1919. gadā R. Maurs bija viens no Neatkarīgo mākslinieku vienības biedriem dibinātājiem. No 1921. gada mākslinieks vadīja dekoratīvās tēlniecības klasi Latvijas kultūras veicināšanas biedrības mākslas skolā. No 20. gs. 20. gadiem viņš savās radošajās izpausmēs ir bijis daudzpusīgs, piemēram, izgatavoja bermontiādē kritušo karavīru maskas, izveidoja Lāčplēša tēlu (1923) Saeimas nama fasādei, nišā, kas pavērsta uz Klostera ielas pusi, ozolkoka griezumus, Latvijas valsts ģerboni un tam abās pusēs, iegravētus Satversmes pirmos pantus (1922) un bronzas rotājumus Saeimas nama iekštelpām. Kā interjera mākslinieks pagatavojis skulptūras un plastiskos rotājumus kino Splendid Palace Rīgā (1924), Gloria Palace Tallinā (1926), Maikapara namam Rīgā (1931) un citos sabiedriskos interjeros. No 1933. gada piedalījās Jelgavas pils interjeru atjaunošanā.

Nozīmīgs tēlnieka veikums ir 1920. gadā uzsāktā plašā latviešu sabiedrisko un kultūras darbinieku portretu galerija: Raiņa portreta cilnis (1920, atrašanās vieta nezināma), Valsts prezidenta Jāņa Čakstes (1923, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, LNMM), Krišjāņa Barona (1924, LNMM), Reiņa Kaudzītes (1935, Piebalgas muzeju apvienība “Orisāre”), rakstnieka Rūdolfa Bērziņa (1934, LNMM), aktiera Gustavs Žibalta (1924, Dailes teātris) un citi. Populārākie bija Raiņa, Rūdolfa Blaumaņa un K. Barona bistu dažādu izmēru atlējumi.

R. Maurs ir pirmais latviešu mākslinieks, kurš veidojis skulpturālu Lāčplēša tēlu (“Lāčplēsis”, 1920, LNMM). Pazīstamākais R. Maura memoriālā žanra darbs ir gleznotāja Eduarda Brencēna piemineklis (1933) Matīsa (senāk Pāvila) kapos. 

R. Maurs veidojis blokmāju dekoratīvās tēlniecības ansambļus Rīgā Ausekļa ielā 3 ar skulptūrām “Naktssargs” un “Zilonītis” (1927) un J. Asara ielā (1929) ar dekoratīviem aiļu slēgakmeņu ciļņiem un skulptūru “Ūdenszirgs”.

R. Maurs ir piedalījies Strēlnieku dārza (mūsdienās Kronvalda parks) rekonstrukcijas plāna realizācijā, saskaņā ar kuru dārzu izveidoja kā ainavu parku ar izteiktiem ģeometriskiem elementiem. Simetriskā plānojumā veidoto parka zemāko daļu ar regulāro celiņu tīklu noslēdz baseins ar strūklaku, kas par parka dominanti kļuva 1933. gadā, kad to papildināja mākslīgā akmenī veidotās skulptūras “Sumpurnis”, “Bārenīte” un “Mātesmeita”. Tēlos iemiesojas latviešu tautas pasakas sižets par skaisto sērdienīti un ļauno raganas mātesmeitu ar garu līku degunu, nošļukušām ausīm, lielām lūpām un krunkainiem vaigiem.

1944. gada vasaras beigās R. Maurs devās bēgļa gaitās uz Vāciju. Mauru ģimene nokļuva Rāvensburgā, Vācijas dienvidos, kas pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā kļuva par franču okupācijas zonu. Šeit bēgļu gaitās bija nokļuvuši ap 3000 latviešu, kuru vidū bija vairāki Latvijas starpkaru periodā pazīstami mākslinieki. Pēc viņu apzināšanas 18.11.1945. Rāvensburgas koncertzālē notika pirmā trimdas latviešu mākslinieku darbu izstāde. R. Maurs eksponēja trīs gleznas un nelielu koka celmā grieztu madonnu. Izstādes rosināti R. Maurs, Augusts Annuss un Uldis Alberts Rāvensburgā noorganizēja patstāvīgu mākslas salonu “Arss”, kas darbojās neilgi. Ar mākslu nopelnīt iz­tiku nevarēja, tāpēc R. Maurs pievērsās daiļamatnieka darbam, darinot koka kausus, svečturus, šķīvjus, ģerboņus, leļļu galviņas un neliela izmēra koka skulptūras. Mākslinieks regulāri darināja apaļus koka ciļņus kā sienas dekorus (“Tautumeita”, 1946, Jelgavas vēstures un mākslas muzejs), Latvijas valsts ģerboni (bez datējuma, privātkolekcija). 1951. gadā R. Maurs pārcēlās uz Bostonu, Masačūsetsas pavalstī, ASV. Lielākais notikums bija 1956. gadā sarīkotā personālizstāde Jāņa Porieša mākslas salonā Bostonā, ASV, kurā bija eksponēti 32 veidojumi kokā un ģipsī un 30 gleznas.

R. Maura nozīmīgākie darbi ir tapuši ciešā sadarbībā ar arhitektiem. Tiešā sintēzē ar arhitektūru ir izveidots viens no vērtīgākiem dekoratīvās tēlniecības darbiem Latvijā, Rīgā Ausekļa ielā 3. Virs nama fasādes vārtu ailas, kas vērsta pret Sakaru ielu, atrodas stilizēts Rīgas pilsētas ģerbonis. Populārākā ēkas skulptūra ir blakus ieejai īres mājas pagalmā – uz apaļas stūra kolonas postamenta pakāpies, seju noliekušais “Naktssargs”. Art Deco stilā veidotais tēls kā raksturīgs sava laika sociālās vides atspulgs ieguva plašu popularitāti. R. Maura meistarība atklājas izcilā prasmē rūpīgi radīt oriģinālus, pret vidi jūtīgus, savstarpēji vienotus, lietderīgus un harmoniskus risinājumus ar estētisku ilgtspējību un sabiedrisku nozīmīgumu. Šī nama celtniecība ir nozīmīgs 20.  gs. 20. gadu Rīgas komunālpolitikas sasniegums un kā arhitektūras un tēlniecības ansamblis ir ieguvis etalona vērtību.

R. Maurs ar saviem darbiem piedalījās 1912. gada Otrajā un 1914./1915. gada Ceturtajā latviešu mākslinieku izstādē, 1919. gada retrospektīvā izstādē un pirmajās Neatkarīgo mākslinieku vienības izstādēs. 1934. gadā R. Maurs sarīkoja personālizstādi Rīgas pilsētas mākslas muzejā, 1935. gadā piedalījās Kultūras fonda I Latvijas mākslas izstādē.

R. Maurs ir viens no latviešu māksliniekiem, kurš sava laika vēl strikto stilistisko nodalījumu vides ietvaros centās strādāt starpdisciplināri, pierādot, ka tēlniecības un arhitektūras sintēze spēj būt pārsteidzoša un ir joprojām mūsdienīga.