Starpkaru Latvijā balle bija veltīta kritušo militārpersonu ģimeņu finansiālajām atbalstam. Trimdā vietējās studentu un studenšu korporāciju kopas no gūtajiem ienākumiem finansēja savus studiju fondus, kā arī finansiāli atbalstīja svešatnē nonākušos kalpakiešus. Neatkarīgajā Latvijā pirmais labdarības projekts, kura īstenošanai finansiālie līdzekļi tika savākti Kalpaka ballēs, bija pieminekļa izveidošana un uzstādīšana pulkvedim O. Kalpakam. Vēlāk naudas līdzekļus vāca citiem militāri patriotiskiem un sociāliem projektiem: Oskara Kalpaka Rudbāržu pamatskolas Varoņu zāles atjaunošanai, O. Kalpaka piemiņas vietu atjaunošanai Latvijas novados, pieminekļa uzstādīšanai Latvijas karavīriem, kas krituši, pildot starptautiskās misijas ārzemēs, informatīvo piemiņas stendu izveidošanai Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru apbedīšanas vietās, bojāgājušo karavīru bērnu, ģimeņu, starptautisko operāciju un visu veterānu sociālā atbalsta programmas fonda izveidošanai, kā arī citiem nolūkiem. 2023. gada ballē tika veikta ziedojumu vākšana Ukrainas bruņoto spēku karavīru bērnu nometnei Latvijā.
Balles norisinās saskaņā ar tradicionālu programmu. Viesus ar dzirkstošā vīna glāzēm sveicina organizējošo studentu korporāciju vadītāji ar dāmām. Pasākums sākas ar runām, no kurām pirmo saka viens no organizējošo studentu korporāciju senioriem. Tai seko Valsts prezidenta uzruna, bet viņa prombūtnes gadījumā tiek nolasīts rakstisks apsveikums. Pēc tam savu runu saka Nacionālo bruņoto spēku komandieris un noslēgumā – dažreiz arī Rīgas Latviešu biedrības pārstāvis. Runām seko polonēze, pēc kuras viesi ir aicināti pie t. s. zviedru galda. Pēc furšeta notiek dejas tūres un brīžos starp tām – muzikāli priekšnesumi, mākslas darbu labdarības izsoles un citi notikumi (piemēram, Latvijas armijas vēsturisko formastērpu demonstrēšana, kas norisinājās pirmajā atjaunotajā ballē 2003. gadā). Pusnaktī balles oficiālo daļu noslēdz ar studentu himnu Gaudeamus igitur un dziesmas “Trimpula” dziedāšanu, kam seko organizatoru aicinājums uz torti. Balle noslēdzas ar pēdējo deju tūri un pēcpasākumu, kas notiek vienas no organizējošo korporāciju telpās.
Kalpaka balles notiek saskaņā ar noteikumiem un oficiāli pieņemtu balles etiķeti, apvienojot ar studentu korporāciju balles tradīcijām, piemēram, tradicionālās korporāciju biedru galvassegas (deķeļi) ballē tiek uzvilkti tikai pēc tam, kad ir nodziedāta Gaudeamus igitur.
Starpkaru periodā Kalpaka ballē piedalījās augstākās valsts amatpersonas un bruņoto spēku vadība. Ballē trimdā pulcējās vietējā latviešu akadēmiskā sabiedrība, sabiedriskie darbinieki, politiķi, Latvijas diplomātiskā korpusa pārstāvji, Neatkarības kara un Otrā pasaules kara veterāni. Kopš balles atjaunošanas neatkarīgajā Latvijā Kalpaka balles dalībnieku vidū bija valsts vadītāji, Nacionālo bruņoto spēku virsniecības pārstāvji, uzņēmēji, sabiedriskie darbinieki un augstskolu mācībspēki, no kuriem daži bija iesaistīti balles organizēšanas procesā. Balli apmeklēja Latvijas Valsts prezidenti. Vaira Vīķe-Freiberga bija pirmās Latvijā atjaunotās balles patronese. Ballēs piedalās arī ārzemju diplomātiskā korpusa pārstāvji.