1965. gadā 24 gadus vecais B. Dilans, kurš jau bija iemantojis lielu autoritāti folkmūzikas aprindās, daudzus klausītājus pārsteidza, sākot muzicēt ar elektrisku skaņas pastiprinājumu, kas folka vidē tika identificēts ar neizvēlīgas publikas iecienītu komercmūziku, un izdodot divus rokdziesmu albumus: Bringing It All Back Home un Highway 61 Revisited. Lai gan tie izpelnījās labus rādītājus popularitātes tabulās un slavinošas kritikas atsauksmes, dziesminieka pirmā “elektriskā” koncertturneja ar grupu The Hawks (vēlāk zināma kā The Band) regulāri izprovocēja klaji noliedzošu un pat naidīgu publikas reakciju. Tomēr jau tā paša gada rudenī, turnejai joprojām nebeidzoties, B. Dilans sāka ieskaņot vēl vienu “elektrisku” LP.

Blonde on Blonde sesijas sākās 05.10.1965. ierakstu kompānijas Columbia A studijā (Studio A) Ņujorkā (Ņujorkas pavalsts, Amerikas Savienotās Valstis, ASV), un tās vadīja folka un kantrimūzikas producents B. Džonstons, kurš paralēli strādāja ar dueta Simon & Garfunkel albumu Parsley, Sage, Rosemary and Thyme (1966).

B. Dilana iepriekšējie LP tapa ātri un spontāni (Bringing It All Back Home tika ieskaņots trīs dienās, Highway 61 Revisited – piecās), bet šoreiz sesijas sākās smagnēji un neproduktīvi. Kaut arī koncertos B. Dilana un Hawks starpā valdīja nevainojama saskaņa, studijā viņi kopā muzicēja pirmoreiz un arī daudzkārtējos mēģinājumos nespēja atrast jaunajām dziesmām atbilstošu skanējumu, tempu un enerģiju, turklāt jau pēc dažām dienām grupu atstāja tās sākotnējais līderis un bundzinieks Livons Helms (Levon Helm), kuru aizstāja Bobijs Gregs (Bobby Gregg).

Desmit pirmajās dienās autoru un producentu apmierinošā kvalitātē izdevās ieskaņot tikai divus skaņdarbus: singlu Can You Please Crawl Out Your Window? un LP iekļauto One of Us Must Know (Sooner or Later); vairāki citi toreizējie ieskaņojumi vēlāk izdoti B. Dilana arhīva ierakstu krājumos. Lai pārvarētu stagnāciju, B. Džonstons ierosināja darbu turpināt Našvilā (Tenesī pavalsts, ASV) ar vietējiem sesijmūziķiem. Par spīti Našvilas profesionāļu meistarībai, mūzikas industrijā šai pilsētai bija provinciāli konservatīvas kantri citadeles reputācija, savukārt B. Dilans pārstāvēja par progresīvu uzskatīto Ņujorkas jaunās mūzikas vidi, tādēļ viņa menedžeris Alberts Grosmans (Albert Grossman) šo ideju kategoriski noraidīja.

Tomēr dziesminieks pieņēma patstāvīgu lēmumu un 1966. gada februārī aizvadīja četras ļoti produktīvas dienas (14.02.–17.02.) Capitol A studijā Našvilā. Sesiju dokumentācija ir nepilnīga un pats B. Dilans savu mūziku un tās tapšanu vienmēr komentējis ļoti selektīvi, tādēļ pētnieku starpā nav vienprātības, vai toreiz ieskaņotas visas 13 pārējās Blonde on Blonde dzirdamās dziesmas, vai arī nedaudz vēlāk Našvilā notikusi vēl viena trīsdienu sesija. Taču ir zināms, ka ar B. Dilanu tur muzicēja divi Ņujorkas sesiju dalībnieki – elektroērģelnieks un ģitārists Els Kūpers (Al Kooper) un Hawks ģitārists Robijs Robertsons (Robbie Robertson), kā arī virkne vietējo mūziķu multiinstrumentālista Čārlija Makoja (Charlie McCoy) vadībā. Vairums našviliešu bija B. Dilana vienaudži un, kaut arī viņu profesionālā ikdiena bija saistīta ar kantri un folka ierakstiem, pārzināja arī rokenrolu, tādēļ spēja viegli un intuitīvi uztvert B. Dilana vēlmes un iejusties jaunajā repertuārā (būtiski veicinot šo mūziķu autoritāti ārpus kantrimūzikas aprites, ar Č. Makoju u. c. Našvilas sesijmūziķiem B. Dilans ieskaņoja arī trīs nākamos albumus).

Sesiju atmosfēru un darba kārtību labi raksturo dziesmas Sad Eyed Lady of the Lowlands tapšanas process. Vispirms pārējie mūziķi vairākas stundas gaidīja, līdz B. Dilans beigs sacerēt tekstu. Vēlu naktī viņš tiem nospēlēja īsu dziesmas fragmentu un, neiedziļinoties niansēs, sniedza vispārēju struktūras aprakstu. Tūlīt arī sākās dziesmas ieskaņošana, un mūziķi pārsteigti atklāja, ka tai ir neierasti daudz pantu un tās garums ievērojami pārsniedz populārajā mūzikā pieņemto. Sad Eyed Lady of the Lowlands tonakt tika izpildīta un ieskaņota četras reizes – albumā dzirdams pēdējais ieraksts, kas ilgst vairāk nekā 11 minūtes un aizpilda otrās skaņuplates otro pusi.

Pēc ierakstu sesijām, izvērtējot ieskaņoto materiālu, B. Dilans konstatēja, ka viņa rīcībā ir vairāk augstvērtīgas mūzikas nekā iespējams iekļaut vienā skaņuplatē. Tādēļ Blonde on Blonde kļuva par roka pirmo dubultalbumu. Jau pēc dažām nedēļām no divām skaņuplatēm sastāvošu albumu Freak Out! izdeva arī Frenks Zapa (Frank Zappa) ar grupu The Mothers of Invention, bet dažu nākamo gadu laikā tas kļuva par plaši izplatītu rokmūzikas ierakstu formātu (60. gadu otrajā pusē dubultalbumus laida klajā The Beatles; Cream; The Jimi Hendrix Experience; The Who u. c.).

Taču albums, kurā iekļauta virkne B. Dilana slavenāko dziesmu (Visions of Johanna; I Want You; Stuck Inside of Mobile with the Memphis Blues Again; Just Like a Woman; Sad Eyed Lady of the Lowlands u. c.), izceļas ne tikai ar vērienīgo apjomu un stilistisku un emocionālu daudzveidību, bet arī rokmūzikā vēl nedzirdētu poētisko izsmalcinātību un dziļumu.

Tas sākas ar rotaļīgi orķestrētu humoristisku dziesmu Rainy Day Women #12 & 35 (pārējie mūziķi vēlāk stāstīja, ka B. Dilans vēlējies, lai tā izklausās pēc haotiska Pestīšanas armijas orķestra priekšnesuma), kuras piedziedājuma vadmotīvs Everybody must get stoned interpretējams gan kā mudinājums apreibināties ar narkotikām, gan aicinājums uz grēcinieku nomētāšanu ar akmeņiem (bibliska atsauce, ko atsevišķi dilanologi skaidro kā ironiju par publikas nespēju samierināties ar dziesminieka atteikšanos no folkmūzikas skanējuma un protesta tematikas). Savukārt pārējā materiālā, joprojām pilnībā nezaudējot saikni arī ar folkmūziku, noteicošās ir blūza, ritmblūza un rokenrola ietekmes, kas, pateicoties nevainojami izjustam un saliedētam mūziķu sniegumam, veido spilgtu un oriģinālu veselumu. Atkarībā no dziesmas rakstura, izpildījumam piemīt atbrīvota atslābinātība un smalks lirisms vai drudžaini aizrautīga enerģija, muzikāls raupjums un stūrainība, ko īpaši akcentē R. Robertsona griezīgi nospriegotās elektriskās ģitāras un B. Dilana mutes harmoniku tandēms. Arī B. Dilana dziedājums šajā muzikālas sinerģijas gaisotnē ieguvis pārliecību, kas ļauj vēl pārliecinošāk nekā iepriekšējos “elektriskajos” albumos iejusties ik dziesmas muzikālajā un poētiskajā gaisotnē. Savukārt bieži vien sirreāli absurdie dziesmu teksti, kuros daudz spilgtu tēlu un vārdu spēļu, zemtekstu un kultūratsauču, visbiežāk klasificējami kā mīlas lirika. Albumu sesiju laikā B. Dilans apprecējās, un tiek uzskatīts, ka Sad Eyed Lady of the Lowlands – viena no  spilgtākajām mīlas balādēm – ir veltījums viņa sievai Sārai Dilanai (Sara Dylan); cita interpretācija gan to saista ar dziesminieka bijušo dzīves un skatuves partneri Džoanu Baezu (Joan Baez).

Nosaukuma Blonde on Blonde izcelsmei un nozīmei nav viennozīmīga pamatojuma. Pats dziesminieks žurnālam Rolling Stone 1969. gadā atzina, ka tas izdomāts albuma tapšanas beigu fāzē un uztverams kā brīva asociācija bez konkrētas nozīmes. Daži pētnieki nosaukuma izcelsmi saista ar ukraiņu un poļu izcelsmes avangarda mākslinieka Kazimira Maļeviča (poļu Kazimierz Malewicz; ukraiņu Казимир Северинович Малевич) eļļas gleznu “Balts uz balta” (Белое на белом, 1918), bet citi to skaidro kā asociāciju ar ungāru dramaturga Ģerģa Tābori (ungāru György Tábori, angļu George Tabori) ASV sarakstītu lugu “Brehts par Brehtu” (Brecht on Brecht, 1963), kas balstīta vācu dramaturga Bertolta Brehta (Bertolt Brecht) literārajos tekstos (ir zināms, ka B. Dilans apmeklējis lugas iestudējumu).

Uz albuma priekšvāka redzams 01.1966. uz ielas Ņujorkas Grīničvilidžā fotografēts B. Dilana portrets. Tā autors Džerijs Šacbergs (Jerry Schatzberg) stāstīja, ka todien pilsētā bijis auksti, un gan viņš pats, gan B. Dilans drēgnajā vējā pārsaluši un drebinājušies. Tādēļ bijis grūti iestatīt kameras fokusu un vairākiem uzņemtajiem attēliem trūcis asuma – B. Dilans albumam izvēlējies vienu no šīm fotogrāfijām. Uz priekšvāka nav minēts ne LP nosaukums, ne autors.

1966. gadā Blonde on Blonde sasniedza devīto vietu ASV albuma tabulā un trešo pozīciju Lielbritānijā, bet tā veiksmīgākais singls Rainy Day Women #12 & 35, ierindojoties otrajā vietā, atkārtoja B. Dilana augstāko sasniegumu ASV (gadu iepriekš otro pozīciju ieņēma Like a Rolling Stone), kā arī sasniedza septīto vietu Lielbritānijā. Tomēr albuma ietekme izrādījās ievērojami tālejošāka un reputācija – augstāka par šiem rezultātiem.

1978. gadā intervijā žurnālam Playboy B. Dilans sniedza daudz citētu Blonde on Blonde vērtējumu, sakot, ka tajā viņam izdevies visciešāk pietuvoties savam 60. gadu muzikālajam ideālam – “šai smalkajai, nepieradinātajai dzīvsudraba skaņai, metāliskai un spožai kā zelts”. Arī vairums rokmūzikas kritiķu gan albuma iznākšanas laikā, gan nākamajās desmitgadēs atzinuši, ka Blonde on Blonde ir viena no dziesminieka radošajām virsotnēm ar milzīgu ietekmi uz savas un nākamo paaudžu mūzikas uztveri un priekšstatiem par rokmūzikas māksliniecisko mērogu un potenciālu.

2020. gadā Blonde on Blonde ierindots žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu saraksta 38. vietā (500 Greatest Albums of All Time); 2003. un 2012. gadā tas šajā reitingā ieņēma devīto pozīciju.