1972.–1974. gadā Steely Dan izdeva trīs albumus (Can’t Buy a Thrill, 1972; Countdown to Ecstasy, 1973; Pretzel Logic, 1974), kuru melodiskā un ritmiskā elegance, kompetentās starpžanru variācijas, izpildījuma virtuozitāte (lielu ievērību izpelnījās ģitāristu Džefa Bakstera, Jeff Baxter, un Denija Daiasa, Denny Dias, spēle) un sardoniskas ironijas bagātie teksti grupai sagādāja rokmūzikas pamattendences ignorējošu intelektuāļu slavu. Neraugoties uz mūzikas izsmalcinātību, tai izdevās izvairīties no elitārisma, saglabājot viegli uztveramu skanējumu, kas nodrošināja labus popularitātes rādītājus un regulāru klātbūtni daudzu radiostaciju ēterā.
Īpaši veiksmīgi izrādījās Can’t Buy a Thrill singli Do It Again un Reelin’ in the Years, kā arī Pretzel Logic dziesma Rikki Don’t Lose That Number – grupas lielākais hits (Nr. 4 ASV), kas balstīts Horasa Silvera (Horace Silver) džeza kompozīcijas Song For My Father (1964) pamatmotīvā; Steely Dan klasiskajam repertuāram pieskaitāma arī Any Major Dude Will Tell You, kas tika izdota Rikki Don’t Lose That Number singla B pusē.
Cita starpā Pretzel Logic ievērojams kā viens no grupas darbiem, kas visdziļāk sakņots džeza vēsturē. Tajā dzirdama arī bībopa pionierim Čārlijam Pārkeram (Charlie Parker) veltīta dziesma Parker’s Band un Djūka Elingtona (Duke Ellington) 20. gs. 20. gadu kompozīcija East St. Louis Toodle-Oo, kuras izpildījumā visnotaļ precīzi sekots oriģinālajam aranžējumam, taču trombona partija tiek spēlēta ar pedalizēto stīlģitāru, bet trompetes – ar elektrisko ģitāru, izmantojot 70. gados populāro runas kastes (talk box) efektu.
Gandrīz visu Steely Dan izpildīto skaņdarbu autori jau šajā laikā bija D. Feigens un V. Bekers, tomēr trīs pirmie albumi iezīmē grupas darbības kolektīvāko periodu, kurā tai bija pastāvīgu dalībnieku kodols ar vienlīdz pārliecinošu sniegumu ierakstos un koncertos (kaut pēc debijas albuma to atstāja Deivids Palmers, David Palmer, kurš sākotnēji bija grupas otrais vokālists līdzās D. Feigenam).