Raimonda Paula dziesma ar Jāņa Petera vārdiem, kas no estrādes skaņdarba pakāpeniski izveidojusies par kora dziesmu un kļuvusi par Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku simbolu. Tā ir skanējusi kopkora izpildījumā gandrīz visos dziesmu un deju svētkos kopš 1977. gada.

Tuvojoties Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku simtgadei (1973), komponistam R. Paulam radās vēlme sacerēt šim nozīmīgajam notikumam veltītu jaundarbu. Kļuva zināms, ka šī latviešiem zīmīgā gadskārta tiks veidota caur padomju okupācijas ideoloģijas prizmu, cildinot Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) izveides 50. gadadienu, bet R. Pauls vēlējās akcentēt tieši latviešu tautai nozīmīgo dziedāšanas svētku jubileju.

Kā pirmā 1972. gada nogalē radās melodija, kurai dzejnieks J. Peters sacerēja atbilstīgus vārdus. Dzejā piesauktās “lauztās priedes” radīja pēctecību vienai no dziesmu svētku iecienītākajām dziesmām “Lauztās priedes” (Emīla Dārziņa mūzika, Raiņa vārdi). Dziesmas autoriem ātri izdevās kopīgi vienoties gan par ieceri, gan nosaukumu. Tā tika sacerēta strofiskajā formā – pants un piedziedājums, ar pavadījumu. Svinīgai himnai līdzīgo jaundarbu bija paredzēts iekļaut R. Paula vadītā vokāli instrumentālā ansambļa (tolaik “Studija”, vēlāk “Modo”) repertuārā; 1973. gada martā to pirmatskaņoja Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. Dziesmas notis pirmo reizi tika publicētas 1973. gada žurnāla “Zvaigzne” marta numurā.

Imants Kokars ieinteresējās par dziesmu “Manai dzimtenei”, aicinot R. Paulu radīt aranžējumu korim, kura pirmreizējā ierakstā kopā ar N. Bumbieri un V. Lapčenoku piedalījās teicējs – Juris Lejaskalns, kā arī Latvijas Radio koris diriģenta Edgara Račevska vadībā. Dziesma “Manai dzimtenei” tūdaļ guva atbalsi klausītājos, tās priekšnesuma laikā publika cēlās kājās. 1973. gadā tika izdota mazā R. Paula dziesmu skaņuplate, kurā bija iekļauta dziesma “Manai dzimtenei”, kā arī dziesmas ar J. Petera dzeju “Vēju stundā” un “Dzel manī sauli”. Skaņuplatē dziesmas ierakstā piedalījās kordiriģenta I. Kokara vadītais kamerkoris “Ave Sol”.

Uz abiem skaņuplates izdevumiem (1973) nosaukums rakstīts vai nu ar visiem mazajiem, vai visiem lielajiem burtiem, izvairoties rakstīt vārdu “dzimtene” ar lielo sākumburtu, kā tolaik apzīmēja lielo padomju Dzimteni; turpmāk nosaukums figurē divās versijās: “Manai dzimtenei” un “Manai Dzimtenei”.

Ar pamatojumu, ka XVII Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku programma jau bija apstiprināta un tajā jau bija iekļauta viena R. Paula dziesma “Manai pilsētai” (“Liepājai”) vīru koru priekšnesumā, dziesma “Manai dzimtenei” šajos svētkos neskanēja. Turpmākajos gados skaņdarbs guva plašu popularitāti; dažādos balsu salikumos to dziedāja solisti, ansambļi, jauktie un vīru kori – arī pirms 1977. gada dziesmu svētkiem rīkotajās Dziesmu dienās “Manai dzimtenei” regulāri tika iekļauta koncertprogrammās. Pēc R. Paula domām, dziesma ar savu cieņpilno noskaņu, dziesmu svētku un Latvijas vēstures tematiku, himnisko melodiju nosacīti aizstāja Latvijas Republikas himnu “Dievs, svētī Latviju”, iegūstot milzu popularitāti.

1977. gada XVIII Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā diriģenta Jāņa Dūmiņa vadībā dziesmu “Manai dzimtenei”, autoriem klātesot, atskaņoja kopkoris kā noslēguma koncerta pēdējo priekšnesumu pūtēju orķestra pavadījumā. Lai gan sākotnēji bija iecerēts, ka izpildījumu papildinātu dejotāji ar horeogrāfa Alfrēda Spuras deju “Ir 1873. gads, dimd Rīga”, noslēguma koncertā deja netika nodejota. Pēc dziesmu svētkiem izdotajā izlases skaņuplatē “Koncerts “Manai dzimtenei”” R. Paula un J. Petera dziesma ir iekļauta vīru kora “Dziedonis” un Latvijas radio un televīzijas estrādes orķestra priekšnesumā (diriģents I. Kokars).

Turpmākajos dziesmu svētkos dziesma “Manai dzimtenei” allaž skanēja noslēguma koncertā, bieži izpelnoties atkārtojumu. Veltījums Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku simtgadei ir skanējis ļoti daudzos mazākos koncertos, sarīkojumos, teatrālos uzvedumos, piemēram, koncertizrādē “Ugunssargs” (1975, režisore Marga Tetere), bieži esot par pasākuma svinīgu noslēgumu – himnisku epilogu. Dziesmas kora versiju savā repertuārā ir iekļāvuši arī trimdas latviešu, igauņu un citi kori.

Dziesmu svētkos “Manai dzimtenei” ir skanējusi ar klavieru, pūtēja orķestra, simfoniskā orķestra pavadījumu; to ir diriģējuši J. Dūmiņš, I. Kokars, Romāns Vanags (2008), Māris Sirmais (2018), Ints Teterovskis (2023).

Pēc neatkarības atgūšanas dziesma nav dziedāta visos dziesmu svētkos, piemēram, 2013. gada Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos organizatori lēma, ka dziesmai nav vietas noslēguma lielkoncertā, iespējams, kā padomju okupācijas gadu sacerējumam. Savukārt 2018. gada Vispārējo latviešu dziesmu un deju noslēguma koncertam J. Peters uzrakstīja dziesmai jaunu ievada tekstu iepriekšējā vietā.

2014. gada martā “Latvijas Avīzes” un Latvijas Radio 2 rīkotajā populārākās dziesmas aptaujā “Manai dzimtenei” ierindojās 2. vietā.

2021. gadā, gatavojoties svētku 150. gadadienai, tika veikta latviešu koru dziedātāju aptauja par to, kurus skaņdarbus koristi visvairāk vēlētos dziedāt, un R. Paula un J. Petera “Manai dzimtenei” pārliecinoši ieguva 1. vietu.

2023. gada XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku noslēguma koncertā dziesmas “Manai dzimtenei” atskaņojuma laikā pie klavierēm bija pats autors.

MP*, “Manai dzimtenei”, Melodija, 1973.

LP**, “Koncerts “Manai Dzimtenei””, dažādi izpildītāji, Melodija, 1977.

*mazā skaņuplate

** vinila skaņuplate