Rita Trence ir latviešu estrādes dziedātāja, mecosoprāns, Latvijas Radio sieviešu vokālā ansambļa, grupu “Viktorija”, “Lāčplēsis”, “Neptūns” un citu soliste. Lielākā popularitāte saistīta ar 20. gs. 80. gadiem, vēlāk daudz uzstājās divatā ar vīru – aktieri, režisoru Imantu Skrastiņu.

Par R. Trences vizītkartes dziesmu minama Raimonda Paula “Pie jūras dzīve mana”, kas sakrita ar dziedātājas biogrāfijas faktiem. Viņas tēvs Kārlis Imants bija motorists mehāniķis uz zvejas kuģiem, māte Brigita Dagmāra – strādniece; ģimenē auga arī otra meita – Maija.

R. Trence jau mazotnē dziedāja, rīkoja improvizētus koncertus. Kopš piecu gadu vecumā apguva vijoļspēli, mācījās Liepājas Bērnu mūzikas skolā, izglītību turpināja Liepājas mūzikas vidusskolā, pēc kuras absolvēšanas saņēma divas rekomendācijas studijām Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā: stīgu instrumentu un vokālajā nodaļā. 15 gadu vecumā (no 1971. gada) R. Trence kļuva par zvejnieku kolhoza “Boļševiks” orķestra “Neptūns” solisti, spēlēja arī vijoli; 1972. gadā festivālā “Jūras pērle” dziedātāju konkurencē kā soliste izcīnīja 2. vietu.

1975. gadā R. Trence iestājās konservatorijas Vokālās nodaļas sagatavošanas kursos, iesaistījās Bauskas kultūras nama ansamblī “Viktorija”, dziedāja arī restorānos, kultūras namu deju vakaros. Kad konservatorijas pedagogi uzzināja par audzēknes aizraušanos ar estrādi, viņai nācās pāriet uz Mūzikas pedagoģijas nodaļu, kur tika apgūta arī kordiriģēšana. R. Trence dziedāja profesionālajā kamerkorī “Ave Sol”, devās koncertbraucienos uz ārzemēm. No 1977. līdz 1982. gadam R. Trence mācījās konservatorijas Diriģēšanas un vokālās mākslas fakultātē diriģēšanas specialitātē. 

1979. gadā notika dziedātājas pirmie ieraksti Latvijas Radio studijā, kur tika ieskaņotas Aleksandra Kublinska kompozīcijas “Rondo”, “Gāju ceļš”, “Dziesma bez vārdiem”, pēc tam grupas “Viktorija” muzikālā vadītāja Jāņa Līvmaņa skaņdarbi “Nāriņas dziesma”, “Dziesmiņa Rīgai” un citas, kā arī  dziesma “Melnie gulbji”, ar kuru R. Trence izcīnīja 1. vietu Siguldā rīkotajā konkursā “Gaujas atbalss”. Pēc uzvaras viņas balsij uzmanību pievērsa R. Pauls, uzaicināja dziedātāju startēt vokālistu konkursā Latvijas Radio. R. Trence tika pieņemta Latvijas Radio sieviešu vokālajā ansamblī ar iespējām dziedāt arī solo.

80. gadi

Darbs Latvijas Radio saistījās ar ierakstiem studijā, kur saskaņā ar toreizējo estrādes modi, dziesmām lielākoties bija nepieciešamas sieviešu piebalsis, līdztekus R. Trence ieskaņoja virkni solodziesmu – latviešu un ārzemju autoru darbus. Dažus gadus viņa dziedāja kolhoza “Lāčplēsis” ansamblī, kura vadītājs Imants Paura R. Trencei veltīja vairākas dziesmas (“Mana zvaigzne”, “Dziesmiņa par Mocartu” un citas), tās guva labus panākumus arī “Mikrofona” dziesmu aptaujā. Līdztekus viņa turpināja daudzpusīgu koncertdarbību, piemēram, piedalījās Krišjāņa Barona 150. jubilejai veltītā literāri muzikālā uzvedumā “Tēvs” (1984), kur dziedāja latviešu tautasdziesmas un spēlēja vijoli, 80. gadu vidū R. Trence aktīvi darbojās Jāņa Grigaļa vadītajā folkloras ansamblī “Daina”, ar kuru devās vairākos ārzemju ceļojumos.

1984. gadā R. Trence kļuva par Zviedrijas pilsētā Karlshamnā notikušā starptautiskā populārās mūzikas festivāla “Baltijas dziesma” (Östersjöfestivalen)  laureāti. Notika daudzas uzstāšanās kopā ar Latvijas Radio sieviešu vokālo ansambli, kas līdz 80. gadu vidum veidoja patstāvīgas koncertprogrammas, kā arī uzstājās Latvijas Televīzijas un radio estrādes orķestra koncertos.

Dziedātājai izveidojās stabila, veiksmīga sadarbība ar komponistu Uldi Stabulnieku, tapa vairāki ieskaņojumi. 1986. gadā R. Trence piedalījās U. Stabulnieka dziesmuspēles “Svētki daudzskaitlī” skaņuplates ierakstā; paliekošu vietu estrādes klasikā ieņēma dziesmas “Ejot cauri rudziem”, “Klusie avoti”, “Dārza valsis”.

1986. gadā R. Trence ieskaņoja R. Paula dziesmu “Pie jūras dzīve mana”, kas atnesa solistei grandiozus panākumus un kļuva par viņas vizītkartes dziesmu turpmākajā daiļradē. Dziedātājas samtainajai, reizē spēcīgajai un spilgtajai balsij dziesmas veltīja Ivars Vīgners, Jānis Sildegs, Gunārs Freidenfelds, Harijs Bašs un citi, akadēmiskā stila pārstāvis Pauls Dambis R. Trencei sacerēja tautasdziesmu ciklu kantri stilā.

1987. gadā tika izdota R. Trences skaņuplate “Rozes gars”, kurā skanēja Ērika Ceļdoma, Edvīna Zālīša sacerētas, arī ārzemju zvaigžņu repertuāra dziesmas. 1989. gadā ieskaņots tika H. Baša cikls “Vecos šlāgerus klausoties” (Ārijas Elksnes dzeja). 80. gadu beigās tika ieskaņota programma ar Gunta Branča dziesmām, kuru bija iecerēts izdot skaņuplatē, kas tomēr nenotika.

80. gadu vidū Latvijas Radio sieviešu vokālais ansamblis tika likvidēts, R. Trence darbu turpināja kā Latvijas Televīzijas un radio estrādes orķestris soliste. Dziedātājai bijis daudz duetu partneru: Žoržs Siksna, Ingus Pētersons, U. Stabulnieks, Andris Daņiļenko, Viktors Lapčenoks, Rolands Zagorskis. Kopš sadarbības ar aktieri, režisoru I. Skrastiņu dziesmuspēles “Zaļā pļavā” radioiestudējumā (1985), kur R. Trence atveidoja Alenas lomu, abiem izveidojās pastāvīgs skatuves un dzīves duets.  

R. Trence deviņdesmito gadu pirmajā pusē turpināja aktīvu ierakstu darbu Latvijas Radio, ieskaņojot virkni 20. gs. 30. gadu melodiju un citus skaņdarbus. 1990. gadā dziedātāja devās koncertturnejā uz Austrāliju ar U. Stabulnieku un G. Branci, turpināja koncertēt Latvijā. Paplašinot repertuāru, R. Trence dziedāja Aivara Šica, Imanta Ozola un citu autoru dziesmas, piedalījās “Mikrofona” šlāgeraptaujā.

Pēc Latvijas Televīzijas un radio estrādes orķestra likvidēšanas (1995) R. Trence lielākoties turpināja uzstāties kopā ar I. Skrastiņu dzejas un dziesmu vakaros. 1996. gadā izdotajā soloalbumā “Rozes noslēpums” atklājās dziedātājas komponistes talants vairākās pašas sacerētās dziesmās (“Dumjā skumja”, “Līgo naktī”, “Jāņu zāles”, “Rozes noslēpums”).

Deviņdesmitajos gados viņa sadarbojās ar komponistu Māri Lasmani, bērnu popgrupu “Sienāži”, dziedāšana no darba pārauga vaļaspriekā.

21. gs., mainoties mūzikas modei, māksliniece pakāpeniski pārtrauca piedalīties ierakstos, kā arī distancējās no aktīvas muzicēšanas, retumis piedalījās vien īpašos sarīkojumos, piemēram, koncertā “Džeza leģendas” (2008), U. Stabulnieka piemiņas koncertā (2012). Pēc vīra aiziešanas mūžībā (2019) dziedātāja pievērsās literārajai darbībai, I. Skrastiņa radošā mantojuma un piemiņas saglabāšanai.

Kā sava ceļa gājēja latviešu estrādē R. Trence pati izvēlējās sev repertuāru, deva priekšroku saturīgām, nopietnām dziesmām, kas atklāja dziedātājas personību, vērtību sistēmu. Būdama profesionāla vijolniece, dziedātāja bija apveltīta ar izcilu muzikālo dzirdi, precīzu intonāciju, prasmi patstāvīgi veidot interpretāciju. R. Trence ir izpildījusi, ieskaņojusi plaša žanriskā diapazona mūziku, lielākoties estrādes dziesmas, popdziesmas, arī tautasdziesmas, kā kamerkora “Ave Sol” dalībniece piedalījusies akadēmiskā žanra koncertos, muzicējusi kā vijolniece. Viņa aktīvi koncertējusi dažādu ansambļu sastāvā, arī kā solo māksliniece ne tikai Latvijā, bet arī daudz uzstājusies ārzemēs – Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā, Japānā un citur.

Kā Latvijas Televīzijas un radio estrādes orķestra (vēlāk bigbenda) soliste R. Trence veikusi vairāk nekā 100 studijas ieskaņojumu solo un dažādos duetos; viņas repertuārā bijuši daudzu redzamāko 70. un 80. gadu latviešu estrādes skaņražu sacerējumi, ārzemju autoru skaņdarbi. Nozīmīgs ieguldījums ierakstu jomā, koncertdarbībā, ieskaitot “Mikrofona” dziesmu aptaujas noslēgumu koncertus, bija saistīts ar darbu Latvijas Radio sieviešu vokālā ansambļa sastāvā (1980–1986).

Savā garajā un ražīgajā radošajā darbībā kopš 20. gs. 70. gadu vidus R. Trence līdztekus pārliecinošam, izjustam vokālajam sniegumam bija sievišķības un elegances, kā arī latviskuma simbols latviešu estrādes mūzikā.

“Dziesmiņa par Mocartu”, 15. vieta, 1984.

“Klusie avoti”, 19. vieta, 1984.

“Trijjūgs iz tumsas”, 15. vieta, 1985.

“Ejot cauri rudziem” (duets ar U. Stabulnieku), 11. vieta, 1986.

“Šai gaismas mirklī”, 2. vieta, 1986.

“Dārza valsis”, 17. vieta, 1987.

LP*, “Rozes gars”, Melodija, 1987.

MC**, “Ziedošās dienas. Rita Trence un Andris Daņiļenko”, Latvijas radio, 1996.

CD***, “Rozes noslēpums”, SD, 1996.

CD, “Ar zvaigzni rokā. Rita Trence un “Sienāži””, MicRec, 1999.