Festivāla ietvaros notika pašdarbības estrādes solistu konkurss, kā arī dabas aizsardzības tematikai veltītu jaunrades dziesmu konkurss. Festivālu rīkoja Emīla Melngaiļa Tautas mākslas nams, Siguldas kultūras nams un Gaujas Nacionālā parka (GNP) direkcija, priekšnesumus vērtēja profesionāļu žūrija, kas darbojās vijolnieka, komponista, Latvijas Radio estrādes un vieglās mūzikas orķestra galvenā diriģenta Aļņa Zaķa vadībā.
“Gaujas atbalss”
Latvijas mēroga brīvdabas populārās mūzikas festivāls Siguldas pilsdrupu estrādē, ik pa diviem gadiem rīkots 20. gs. 70. un 80. gados, lielākoties jūlija mēnesī
Saistītie šķirkļi
Satura rādītājs
Festivāla norise
1976. gads
1976. gadā festivāls notika 17.–18.07., tiesības piedalīties pirmajā festivālā “Gaujas atbalss” izcīnīja 20 labākie pašdarbības dziedātāji, kuri uzvarēja vispirms rajona, vēlāk zonas skatē. Katrs konkursā izpildīja divas dziesmas, no kurām vismaz vienai bija jābūt veltītai dabas aizsardzības tēmai. Solistiem pavadījumu atskaņoja Siguldas estrādes orķestris. Solistu konkursā 1. vietu ieguva Margita Freidenfelde (zvejnieku kolhoza “9. Maijs” ansamblis “Ceļavējš”) un Ēriks Kamarūts (zvejnieku kolhoza “Carnikava” kultūras nama vokāli instrumentālais ansamblis (VIA) “Elektra”). 2. vieta – Baiba Šmite (Ogres VIA “Meloss”, Ojārs Šmits (Madonas kultūras nama ansamblis), Adrians Kukuvass (“Menuets”), viņam arī festivāla klausītāju simpātiju balva. 3. vieta – Gundega Rudzīte (estrādes orķestris “Sigulda”), Jana Bumbiere (Salacgrīvas zvejnieku kolhoza “Brīvais vilnis” ansamblis), Ēriks Vegners (“Ceļavējš”). Festivāla īpašie viesi bija dziedātājs Zdzislavs Romanovskis un dziedošais aktieris Edgars Liepiņš, žūrijā strādāja A. Zaķis, Lolita Vambute, Ivars Mazurs, Juris Karlsons, kā arī pārstāvji no GNP un Siguldas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs.
Jaunrades konkursā ar tēmu “Cilvēks un daba” tika iesniegtas 17 dziesmas, kas tika atskaņotas koncertā. 1. pakāpes diplomu saņēma “Dziesma mežiem” (Jānis Sildegs – Juris Brežģis), 2. vieta – “Dārzs” (Ivars Birkāns – Jānis Sirmbārdis), 3. vieta – “Ņem uz plaukstas mākonīti” (Gunārs Freidenfelds – J. Brežģis).
1978. gads
1978. gadā festivāls notika 21.–23.07., divās atlases kārtās labāko solistu konkurencē uzvarēja Rita Trence (kolhoza “Uzvara” ansamblis “Viktorija”) un Jānis Pakalnišķis (VEF kultūras pils orķestris). 2. vietā palika Ēriks Vegners (kolhoza “Ādaži” VIA “Ādaži”), 3. vietā – Ināra Abramoviča (kolhoza “Uzvara” ansamblis “Viktorija”).
Jaunrades dziesmu konkursā ar tēmu “Cilvēks un daba” 1. vietu ieguva dziesma “Gaujas karavānas” (J. Sildegs – Gunārs Krieviņš), 2. vietu – “Sarkanbrūns vāverēns” (G. Freidenfelds – Dzintra Žuravska) 3. vietu – “Nepieļausim” (Zigurds Rezevskis – Ziedonis Purvs) un “Mūžība” (Ē. Vegners – mūzika un vārdi).
1980. gads
1980. gadā festivāls notika 08.–10.08., 32 dziedātāju vidū bija arī Baltkrievijas un Ukrainas pārstāvji. Solistu konkurencē uzvarēja Gaļina Smetaņina (Галина Сметанина; Minska, Baltkrievija), Valentīns Dudarenko (Валентин Дударенко; Doņecka, Ukraina), Aleksandra Spiridonova (VEF kultūras pils orķestris), 2. vieta – Jānis Zandbergs (ansamblis “Suvenīrs”), J. Pakalnišķis (VEF kultūras pils orķestris). Jaunrades konkursam pieteica 30 dziesmu, 2. kārtai atlasīja 14 dziesmas. 1. vieta – “Dziesma par Gauju” (Z. Rezevskis – Z. Purvs), 2. vieta – “Zili zied ceriņi debesīs” (Ē. Vegners – B. Skirusa), 3. vietā – “Gaujas balss” (Ē. Vegners – Z. Purvs).
1982. gads
1982. gadā “Gaujas atbalss” notika 16.–18.07., jaunrades konkursam tika pieteiktas 50 dziesmas, par finālistēm kļuva 14 dziesmas.
1. vieta – “Skani, dziesma Siguldā” (A. Zaķis – J. Brežģis), 2. vieta – “Mīlas valsis Gaujai” (Z. Rezevskis – Regīna Vanaga), 3. vieta – “Vēl var” (I. Birkāns – J. Brežģis). Solistu konkursā sacentās 27 Latvijas dziedātāji, 1. vieta – Oļģerts Krastiņš (“Kvelde”, Valmiera), 2. vieta – Gunta Ruža, Aleksandrs Tolstovs (Rīgas koncertapvienība), 3. vieta – Inga Kalvele (tagad Bērziņa, VIA “Opuss-C”, Jelgava), Ēriks Mednis, Vladislavs Juhņēvičs (“Ādaži”). Īpašu festivāla balvu par spēcīgākajiem publikas aplausiem izpelnījās ansambļa “Selga” solists Zigurds Skrodelis.
1984. gads
1984. gadā festivālā (20.–22.07.) atkal piedalījās dziedātāji no Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) republikām Lietuvas, Ukrainas, Baltkrievijas un Gruzijas, solistu konkurencē uzvarēja Rūta Morozovaite (Rūta Morozovaitė) un Roms Bubnelis (Romas Bubnelis; Lietuva). 2. vieta – Vita Rancāne (“Harmonija”, Rīga), 3. vieta – Iveta Kalniņa (Rīga), Kārlis Ārgalis (“Harmonija”, Rīga), Raimonds Prenclavs (Valmieras stikla šķiedras rūpnīcas ansamblis “Vitrium”), Jānis Losevs (“Rondo”, Rīga), Dmitrijs Vardašvili (Gruzija).
No jaunrades konkursam iesniegtajām 53 dziesmām koncertā skanēja septiņas.
1. vietu žūrija piešķīra dziesmai “Klusie avoti ”(Uldis Stabulnieks – Gunārs Selga), 2. vieta – “Gaujmalas rudens” (A. Zaķis – Z. Purvs), 3. vieta – “Kamēr plūst Gauja” (Z. Rezevskis – G. Krieviņš).
1987. gads
1987. gada festivāls (17.–19.07.) atšķīrās no iepriekšējiem ar žanru daudzveidību, tika pārstāvēts roks, pops, estrāde, piedalījās 19 solisti vokālisti un astoņas vokāli instrumentālās grupas no Rīgas, Jelgavas, Ventspils, Valmieras, Dobeles, Lēdurgas, Daugavpils, Liepājas un citurienes. Jaunrades konkursa tēma bija “Miers, cilvēks un daba”. No 12 dziesmām uzvarēja dziesma “Lai būtu kam novēlēt” (Egons Valters – Ārija Elksne), 2. vieta – “Maza balāde” (Jānis Līvmanis – Laima Līvena), 3. vieta – “Ozols pie Gaujas” (G. Freidenfelds – Jānis Peters).
19 vokālistu konkurencē “Gaujas atbalss ‘87” labākais solists bija Rafails Balkins (Rīgas koncertapvienība), 2. vietā palika Ieva Vēvere un Ieva Akuratere (Rīga), 3. vietā – Inga Grosa (“Selga”), K. Ārgalis (“Harmonija”, Rīga), Sergejs Smislovs (Ventspils zivju konservu kombināta kultūras nama ansamblis). Ansambļu solistu konkurencē uzvarēja Ivo Fomins (“Neptūns”) un Ojārs Suvorovs (“Vaidava”), 2. vieta – Iveta Kalniņa (Siguldas kultūras ansamblis), 3. vieta – Andris Smetanko (“Saime”).
1989. gads
1989. gadā festivāls notika bez žanra ierobežojumiem ar devīzi “Latvju zeme, dārga, svēta – Tev lai mūsu dziesma skan” (14.–16.07.). Koncertus rīkoja trijās pilsētās pēc kārtas – Valmierā, Siguldā, ar noslēgumu Cēsu pils parka estrādē. Uzstājās tautas mūzikas ansambļi, vokālie dueti, šlāgermūziķi, rokgrupas u. c. Par labāko jaunrades dziesmu 300 rubļu prēmiju saņēma Aivars Nikolajevs (ansamblis “Poligons”). Smagā roka grupai “Monro” žūrija (A. Zaķis, I. Mazurs u. c.) piešķīra visskaļākās grupas titulu, par savdabīgāko priekšnesumu apbalvoja grupu “Rādi, rādi video”. Goda rakstus saņēma: “Soļi”, “Balti”, “Deserts”, brāļi Feldmaņi, I. Vēvere u. c. Par festivāla diplomandiem kļuva “Komforts”, “Re-Vīzija”, “Nakts pilsoņi”, “Jaunais laiks”, “Krasts”. Koncertos bija maz klausītāju, rīkotāji pieņēma lēmumu uz laiku festivālu slēgt.
Novērtējums un nozīme
Siguldā septiņas reizes notikušais festivāls “Gaujas atbalss” no citiem Latvijā rīkotajiem popmūzikas festivāliem atšķīrās ar tematisko ievirzi – gan jaunrades dziesmu konkursa, gan solistu repertuāra skaņdarbu tematika bija saistīta ar dabas aizsardzības tēmas popularizēšanu latviešu popmūzikā. Viens no “Gaujas atbalss” atbalstītājiem bija Latvijas Komponistu savienība, jaunradītajām dziesmām tika izvirzītas augstas prasības, tās vērtēja profesionāļu žūrija, uzvarētājus prēmēja: labākās dziesmas mūzikas autors saņēma 250 rubļus, dzejas autors – 150. Festivāla iespaidā radīts daudz Gaujai un Siguldai veltītu dziesmu, kas turpmāk skanēja koncertos, tika ieskaņotas, publicētas, raidītas radio.
Festivāla nolūks bija arī atklāt jaunos talantus vokālajā jomā, apzināt un novērtēt esošos. Siguldā uzstājās tikai labākie solisti, kuri izturēja vairākas atlases kārtas, pasākums bija ļoti populārs, koncertu programmas – daudzveidīgas, muzikāli augstvērtīgas.
Tā kā festivāls notika brīvdabas estrādē un pirmajos piecos sarīkojumos pavadījumu solistiem atskaņoja estrādes orķestris (ansamblis) “Sigulda”, tad “Gaujas atbalss” tika salīdzināta ar Sopotā (Polijā) rīkoto ļoti populāro popmūzikas festivālu, kura ietvaros arī notika dziedātāju konkurss estrādes orķestra pavadībā. Festivāla norisi atspoguļoja Latvijas prese, panākumi konkursā bija nozīmīgs sasniegums godalgoto solistu un dziesmu autoru daiļradē.
20. gs. 80. gadu otrajā pusē, mainoties mūzikas modei, kā arī paplašinoties Latvijas popmūzikas žanriskajai amplitūdai, interese par estrādes žanru un festivālu “Gaujas atbalss” mazinājās. Problemātiski kļuva konkursu vērtēšanas kritēriji, uz kuriem iepriekš balstījās padomju populārā žanra sistēma. Pieļaujot stilistisko daudzveidību koncertos, sarīkojums zaudēja individualitāti, nespēdams konkurēt ar rokmūzikai veltītajiem konkursiem un festivāliem (“Roks par neatkarību”, “Saldus saule” u. c.).
Zīmolu “Gaujas atbalss” Siguldas kultūras nams izmantoja par Bērnu un jauniešu popmūzikas festivāla – konkursa nosaukumu (1998–2012).