Romāns, kurā atspoguļots krietnā kareivja Josefa Šveika tēls, ir čehu publicista un rakstnieka Jaroslava Hašeka nozīmīgākais darbs. Pirms tā iznākšanas autors vairāk bija pazīstams gan kā ceļojumiem veltītu humoristisku un satīrisku stāstu autors, gan arī kā anarhists, kurš bija nodevies krogus dzīves stilam un provokatīvi norobežojies no autoritātēm un mietpilsoniskās sabiedrības pieņemtajām normām. Romāns sarakstīts laika posmā no 1921. līdz 1923. gadam, turklāt iedvesmu tā autors guva no paša pieredzētā Pirmā pasaules kara laikā. Tas bija piedzīvotais no brīža, kad J. Hašeks Prāgā nonāca nīstajā Austroungārijas armijas formas tērpā, lai cīnītos par valsti, ar kuru viņš kā čehs nespēja identificēties, atmiņas par 1915. gada septembri, kad J. Hašeks padevās gūstā, lai pēc tam izietu krievu gūstekņu nometnes, un piedzīvotais 1916. gadā, kad viņš pievienojās Čehoslovāku leģionam, kas cīnījās par neatkarīgu valsti, līdz pat brīdim, kad, atšķirībā no lielākās daļas čehu un slovāku, pieslēdzās lielinieku apvērsumam un karoja Sarkanās armijas pusē. 1920. gadā rakstnieks atgriezās jaundibinātajā Čehoslovākijā, droši vien ar uzdevumu aģitēt par revolūciju, kas tuvojās, taču čehu pēckara situācijas gaisotne veicināja J. Hašeka alkoholismu. Turklāt arvien spēcīgāk lika sevi manīt smagas slimības, kas arī noveda viņu līdz pāragrai nāvei. Tomēr šie apstākļi nespēja kļūt par šķērsli J. Hašeka radošajai darbībai. Viņš ķērās pie apjomīga humora pilna stāsta – aizraujošas lasāmvielas –, kas varētu būt kā groteska karikatūra nesen piedzīvotajam, ieinteresētu plašu lasītāju loku un tai pat laikā pateiktu kaut ko būtisku par cilvēku izšķirošos vēstures griežos.