Padomju režīma apstÄkļos mikrorajoni kļuva par bÅ«tisku elementu pilsÄtplÄnoÅ”anÄ LatvijÄ. Mikrorajonus dÄvÄja arÄ« par guļamrajoniem, uzsverot, ka to vienÄ«gÄ funkcija ir iedzÄ«votÄju nakÅ”ÅoÅ”anas vieta, jo daudzviet iecerÄtÄs sabiedriskÄs Äkas netika uzbÅ«vÄtas. Mikrorajonus LatvijÄ (RÄ«gÄ, LiepÄjÄ, VentspilÄ«, JelgavÄ, DaugavpilÄ« un RÄzeknÄ) bÅ«vÄja no 20. gs. 60. gadiem lÄ«dz 1991. gadam.
20. gs. sÄkumÄ iedibinÄtais princips par funkcionÄlo zonu savstarpÄju nodalÄ«Å”anu kļuva par pamatu dzÄ«vojamo rajonu izveidei EiropÄ pÄc OtrÄ pasaules kara, kad valsts un paÅ”valdÄ«bas, it Ä«paÅ”i LielbritÄnijÄ, strÄdÄja pie tÄ, lai iedzÄ«votÄjiem nodroÅ”inÄtu mÄjokļus. Mikrorajonu bÅ«vniecÄ«ba okupÄtajÄ LatvijÄ tika plÄnota un Ä«stenota centralizÄti, ieceres radÄ«Å”anu un Ä«stenoÅ”anu sadalot starp Maskavu un vietÄjo pÄrvaldi Latvijas Padomju SociÄlistiskajÄ RepublikÄ (Latvijas PSR). Padomju režīms, iedvesmojoties no Eiropas pilsÄtplÄnoÅ”anas paraugiem, pÄrveidoja pilsÄtas nomaļu apkaimes, kur lÄ«dz tam atradÄs muižiÅas, dÄrzniecÄ«bas, izkliedÄta mazstÄvu apbÅ«ve un pilsÄtnieku sakÅu dÄrzi.
LatvijÄ par galvenajÄm arhitektÅ«ras vÄrtÄ«bÄm tiek uzskatÄ«tas vecpilsÄtas. RÄ«gÄ tÄs ir arÄ« jÅ«gendstila Äkas un unikÄlÄ koka apbÅ«ve. PÄc OtrÄ pasaules kara bija atļauts bÅ«vÄt arÄ« mÄjas vienai Ä£imenei, bet nodarboties ar individuÄlo bÅ«vniecÄ«bu cilvÄki varÄja tikai savÄ brÄ«vajÄ laikÄ pÄc darba. TomÄr 50. gadu nogalÄ individuÄlÄ bÅ«vniecÄ«ba RÄ«gÄ tika aizliegta ā lai zeme pilsÄtas robežÄs netiktu izmantota iracionÄli, jo vienas individuÄlas mÄjas gruntsgabalÄ ir iespÄjams uzbÅ«vÄt daudzdzÄ«vokļu namu.
PÄc Josifa Staļina (ŠŠ¾ŃŠøŃ ŠŠøŃŃŠ°ŃŠøŠ¾Š½Š¾Š²ŠøŃ ŠŠ¶ŃŠ³Š°ŃŠ²ŠøŠ»Šø/Š”ŃŠ°Š»ŠøŠ½) nÄves 1953. gadÄ Padomju SociÄlistisko Republiku SavienÄ«bas (PSRS) vadÄ«bas attieksme pret arhitektÅ«ru un bÅ«vniecÄ«bu krasi izmainÄ«jÄs. 1954. gada decembrÄ« VissavienÄ«bas celtniecÄ«bas nozares kongresÄ tika kritizÄta āpÄrlieku greznÄ arhitektÅ«raā. Tika nolemts ieviest industriÄlas celtniecÄ«bas metodes un tipveida projektÄÅ”anu. Jaunievedumu mÄrÄ·is bija atrisinÄt dzÄ«vokļu jautÄjumu, kas nozÄ«mÄja padarÄ«t celtniecÄ«bu ekonomiskÄku un paÄtrinÄt tÄs tempu. Lai Ä«stenotu valdÄ«bas lÄmumu, padomju arhitekti pÄtÄ«ja Ärzemju pieredzi, un krievu valodÄ tika pÄrtulkota profesionÄlÄ literatÅ«ra.
PÄckara gados Latvijas pilsÄtu plÄnojums kardinÄli pÄrveidojÄs, kad VissavienÄ«bas ministrijas bÅ«vÄja savas rÅ«pnÄ«cas un darbaspÄku ieveda no pÄrÄjÄs PSRS. StrÄdnieku Ä£imenÄm bija vajadzÄ«gi dzÄ«vokļi un atbilstoÅ”a infrastruktÅ«ra ā bÄrnudÄrzi un skolas, veikali un kinoteÄtri. PilsÄtplÄnotÄji centÄs nodroÅ”inÄt katram pilsÄtniekam veselÄ«gu dzÄ«ves vidi. Arhitekti izvietoja Äkas, ievÄrojot izsauļoÅ”anas prasÄ«bas, un veidoja plaÅ”us pagalmus bÄrnu rotaļu laukumiem un pieauguÅ”o sporta nodarbÄ«bÄm. Apkalpes iestÄžu izvietojums tika plÄnots, rÄÄ·inoties ar gÄjÄju pieejamÄ«bas iespÄjÄm no sabiedriskÄ transporta pieturÄm, jo privÄtais auto bija vien retajam.
PSRS CeltniecÄ«bas normas un noteikumi noteica mikrorajonu kÄ galveno dzÄ«vojamÄs teritorijas elementu. LielpilsÄtÄs (iedzÄ«votÄju skaits no 250 000 lÄ«dz miljonam un vairÄk) iedzÄ«votÄju skaits mikrorajonos bija jÄpieÅem no 12 000 lÄ«dz 20 000. LielajÄs pilsÄtÄs (iedzÄ«votÄju skaits no 100 000 lÄ«dz 250 000) mikrorajoni bija jÄplÄno no 6000 lÄ«dz 12 000 iedzÄ«votÄju. DzÄ«vojamos rajonos iedzÄ«votÄju skaits bija no 40 000 lÄ«dz 80 000, un lÄ«dz ar to bija vairÄki mikrorajoni.
Mikrorajonu bÅ«vniecÄ«bas iecere bija izveidot cilvÄku dzÄ«vei Ärtu vidi, tika bÅ«vÄti daudzdzÄ«vokļu nami, lÄ«dzÄs tiem ā veikali, skolas, bÄrnudÄrzi un citas iestÄdes. PilsÄtu Ä£enerÄlajos plÄnos mikrorajoni tika plÄnoti starp maÄ£istrÄlÄm, un ielas kvartÄlu iekÅ”ienÄ tika veidotas tÄ, lai mikrorajoniem nebÅ«tu iespÄjams izbraukt cauri. Videi bija jÄbÅ«t maksimÄli droÅ”ai, lai bÄrns bez pieauguÅ”o pavadÄ«bas droÅ”i varÄtu doties uz bÄrnudÄrzu vai skolu. Kaut arÄ« teorÄtiskie apsvÄrumi norÄdÄ«ja uz pozitÄ«vÄm iespÄjÄm, lai iedzÄ«votÄju dzÄ«ves apstÄkļus uzlabotu, tomÄr Ä«stenÄ«ba padomju režīma apstÄkļos izrÄdÄ«jÄs atŔķirÄ«ga.
Å emot vÄrÄ to, ka parasti vienÄ pilsÄtas daÄ¼Ä varÄja bÅ«t vairÄki mikrorajoni, to apzÄ«mÄÅ”anai lietoja skaitli, piemÄram, ZolitÅ«de-1, ZolitÅ«de-2 un tÄ tÄlÄk.
Mikrorajonu projektus izstrÄdÄja Latvijas PSR Valsts celtniecÄ«bas komitejas Latvijas valsts pilsÄtu celtniecÄ«bas projektÄÅ”anas institÅ«ts āLatgiprogorstrojā (āPilsÄtproektsā). Mikrorajonu bÅ«vniecÄ«ba RÄ«gÄ sÄkÄs 50. gadu beigÄs, kad 1958.ā1962. gadÄ tika bÅ«vÄts mikrorajons āÄgenskalna priedesā (arhitekts Nikolajs Rendels). SÄkumÄ Å”eit tika bÅ«vÄtas Ä·ieÄ£eļu mÄjas, bet pÄc tam, kad 1956. gadÄ uzsÄka darbu RÄ«gas 1. Äku celtniecÄ«bas kombinÄts, parÄdÄ«jÄs arÄ« pirmÄs 464. sÄrijas lielpaneļu sekciju mÄjas. NozÄ«mÄ«gÄko Purvciema, Pļavnieku, Mežciema un DreiliÅu mikrorajonu celtniecÄ«ba notika atbilstoÅ”i 1975. gadÄ izstrÄdÄtajam Austrumu plÄnoÅ”anas rajona projektam (arhitekti Ävalds Fogelis, Ivars Millers un Meinards Medinskis). CeltniecÄ«ba notika arÄ« citos mikrorajonos: JuglÄ, ĶengaragÄ, IļģuciemÄ, ImantÄ, ZolitÅ«dÄ un ZiepniekkalnÄ.
Mikrorajonu projektÄtÄji demonstrÄja profesionÄlu un cilvÄcisku pieeju dzÄ«vojamo mÄju apbÅ«vei. TomÄr bÅ«vniecÄ«bÄ nebija konkurences, un tÄpÄc Äku kvalitÄte bija viena no galvenajÄm problÄmÄm. NevienÄ mikrorajonÄ netika uzbÅ«vÄtas visas Äkas, kas bija paredzÄtas to plÄnojumÄ. PiemÄram, ImantÄ netika uzbÅ«vÄts peldbaseins, MežciemÄ ā sabiedriskais centrs. Nepabeigtas bija arÄ« citas vietas.
JuglÄ pÄc plÄnojuma projekta (arhitekti Aina TÄ«tmane, Daina Danneberga un Oļģerts Krauklis) 1961.ā1971. gÄdÄ tika uzbÅ«vÄtas PSRS vadÄ«tÄja Å ikitas HruÅ”Äova (ŠŠøŠŗŠøŃŠ° Š”ŠµŃŠ³ŠµŠµŠ²ŠøŃ Š„ŃŃŃŃŠ²) laikmetam raksturÄ«gÄs Äkas (tÄ sauktÄs āhruÅ”Äovkasā) no baltajiem silikÄta Ä·ieÄ£eļiem; vietÄm saglabÄjuÅ”Äs arÄ« vecÄs Äkas. VÄlÄk apbÅ«vÄ dominÄja 5 stÄvu paneļu Äkas, bet pie BrÄ«vÄ«bas ielas un Juglas krustojuma tika uzbÅ«vÄtas RÄ«gÄ pirmÄs 12 stÄvu Ä·ieÄ£eļu mÄjas.
ĶengaragÄ tika uzbÅ«vÄti divi mikrorajoni. PÄc plÄnojuma projekta (arhitekti GunÄrs Melbergs, Aldona BerÄ·e un citi) 1961.ā1971. gadÄ pirmajÄ mikrorajonÄ tika uzceltas septiÅas 467. sÄrijas 5 stÄvu Äku grupas ar trapeces formas pagalmiem, savukÄrt otrajÄ mikrorajonÄ pagalmi tika veidoti taisnstÅ«ra formÄ. 12 stÄvu torÅa tipa Ä·ieÄ£eļu mÄjas tika uzbÅ«vÄtas 70. gados. VÄlÄk apbÅ«vi papildinÄja koridoru tipa mazÄ£imeÅu mÄjas.
IļģuciemÄ pirmÄs 303. sÄrijas tipveida mÄjas tika uzbÅ«vÄtas 50. gados. 1968. gadÄ izstrÄdÄtais mikrorajona plÄnojuma projekts (arhitekti Raitis Lelis, Lilija Muntere un Ruta Paikune) paredzÄja radikÄlu Ŕīs teritorijas rekonstrukciju, jauna ielu tÄ«kla izveidoÅ”anu, trÄ«s mikrorajonus, publisko centru un parku NordeÄ·u teritorijÄ. Tika nojauktas daudzas no vecajÄm koka mÄjÄm un izveidots jauns ielu tÄ«kls. ApbÅ«vÄ izmantotas 5 stÄvu lielpaneļu 464. sÄrijas mÄjas.
Imantas 1967. gada plÄnojuma projektÄ lielÄkÄ mÄrÄ nekÄ citos projektos ir realizÄts mikrorajona struktÅ«ras veidoÅ”anas princips (arhitekti R. Lelis, R. Paikune, L. Muntere un Laimonis StÄ«pnieks). Äetras radiÄlÄs maÄ£istrÄles sadala Imantu piecos mikrorajonos, un katrs Imantas mikrorajons sastÄv no piecÄm ā seÅ”Äm dzÄ«vojamo mÄju grupÄm ar plaÅ”iem pagalmiem. Imantas apbÅ«vÄ dominÄ 5 (464. un 467. sÄrija) un 9 (602. sÄrijas) stÄvu paneļu Äkas, tomÄr apkaimes siluetÄ dominÄ dzÄ«vojamo augstceltÅu Äkas Imantas centrÄ, ap AnniÅmuižas bulvÄri. ImantÄ tika uzbÅ«vÄti pieci mikrorajoni.
Purvciema 1964. gada plÄnojumÄ (arhitekti G. Melbergs, A. BerÄ·e un L. Muntere) 5 stÄvu (467. sÄrijas), 9 stÄvu (602. sÄrijas) un 12 stÄvu mÄjas ir izvietotas pilnos vai daļÄjos seÅ”stÅ«ros. Katra seÅ”stÅ«ra Ŕķautne sastÄv no ÄetrÄm lÄ«dz seÅ”Äm 5 stÄvu mÄjÄm, un platÄ«ba starp tÄm veido atklÄtu pagalmu. Pie maÄ£istrÄlÄm izvietotas 9 stÄvu vairÄku sekciju mÄjas ā āsienasā. 80. gadu vidÅ« Madonas ielÄ 21 un 23 uzbÅ«vÄtas divas (19 stÄvu un 23 stÄvu) monolÄ«tÄ dzelzsbetona Äkas (arhitektes Lidija Plakane un Olita Upaciere).
Pļavnieku dzÄ«vojamÄ rajona plÄnojumu 1978. gadÄ izstrÄdÄja arhitekti Ä. Fogelis un I. Millers. DzÄ«vojamais rajons sastÄv no pieciem mikrorajoniem, kuros dominÄ 9 stÄvu (602. sÄrijas) un 16 stÄvu Äkas, kÄ arÄ« sabiedriskais un tirdzniecÄ«bas centrs pie Andreja Saharova ielas. ApbÅ«ves projektu 80. gados izstrÄdÄja arhitekte Lilija SaÅ”ko.
Mežciema plÄnojuma projekts tika izstrÄdÄts 1971. gadÄ (arhitekti M. Medinskis, Ä. Fogelis, I. Millers un Andris VÄ«tols). Tas sastÄv no diviem mikrorajoniem, sabiedriskÄ un tirdzniecÄ«bas centra. ApbÅ«ves projektu izstrÄdÄja arhitekti Modris Ä¢elzis, Juris Paegle un Andris Kronbergs. No 1975. lÄ«dz 1978. gadam tika bÅ«vÄtas daudzstÄvu Äkas ā 602. sÄrijas mÄjas (ar divstÄvÄ«gu dzÄ«vokļu modifikÄcijÄm), 464. sÄrijas mÄjas un 16 stÄvu mÄjas.
ZolitÅ«des dzÄ«vojamÄ rajona plÄnojumu 1971. gadÄ izstrÄdÄja arhitekti G. Melbergs, A. BerÄ·e un L. Muntere, bet projektu vajadzÄja koriÄ£Ät, jo 80. gados aktualizÄjÄs RÄ«gas metro bÅ«vniecÄ«bas plÄns, tÄdÄļ Äku izvietoÅ”anÄ bija jÄÅem vÄrÄ plÄnotÄ metro lÄ«nija. ZolitÅ«des apbÅ«ves projektu izstrÄdÄja arhitekti Juris Gertmanis, Zane Kalinka, AinÄrs ÄboliÅÅ” un Vladimirs Neilands. BÅ«vniecÄ«ba notika 80. gados, izmantojot 119. sÄrijas mÄjas. ZolitÅ«dei raksturÄ«gs regulÄrs plÄnojums, Äkas savÄ starpÄ ir saistÄ«tas un bÅ«vÄtas grupÄs, veidojot daļÄji slÄgtus iekÅ”Äjos pagalmus.
Ziepniekkalna dzÄ«vojamÄ rajona plÄnojumu, kas sastÄvÄja no Äetriem mikrorajoniem, 1972. gadÄ izstrÄdÄja arhitekti G. Melbergs, A. BerÄ·e un L. Muntere, bet projektu vajadzÄja koriÄ£Ät, izmantojot 119. sÄrijas mÄjas. DzÄ«vojamÄ Äka Ozolciema ielÄ 18, sarunvalodÄ saukta par āĶīnas mÅ«riā, ir garÄkÄ dzÄ«vojamÄ Äka LatvijÄ ā 343 metri (arhitekts MÄrcis ApsÄ«tis). LÄ«dz ar PSRS sabrukumu Ziepniekkalna projekts netika pilnÄ«bÄ realizÄts un āguļamrajonsā nenodroÅ”inÄja gandrÄ«z nekÄdus pakalpojumus iedzÄ«votÄjiem.
VecmÄ«lgrÄvÄ« tika uzbÅ«vÄti trÄ«s mikrorajoni.
LiepÄjÄ ievÄrojamÄkais ir Ziemeļu priekÅ”pilsÄtas Laumas mikrorajons, kas bÅ«vÄts 1968.ā1972. gadÄ (arhitekti Ausma SkujiÅa un citi). Mikrorajona dzÄ«vojamo Äku kvartÄli strukturÄ telpu ā sabiedriskÄ, daļÄji sabiedriskÄ un individuÄlÄ.
Mikrorajoni tika bÅ«vÄti arÄ« DaugavpilÄ«, RÄzeknÄ un JelgavÄ, bet neviens no projektiem netika Ä«stenots pilnÄ«bÄ.
Mikrorajonu bÅ«vniecÄ«ba beidzÄs 20. gs. 90. gados, kad denacionalizÄcijas un privatizÄcijas procesÄ mainÄ«jÄs Ä«paÅ”umu tiesÄ«bas gan uz mÄjokli, gan uz zemi. SÄrijveida daudzstÄvu paneļu Äkas pakÄpeniski un ievÄrojami novecoja. Lielu daļu dzÄ«vokļu privatizÄja cilvÄki, kuri tur dzÄ«voja, vai arÄ« citi.
Mikrorajonu funkcionalitÄti un tÄs trÅ«kumus ietekmÄja padomju režīma iespÄjas. Nereti sliktÄ bÅ«vniecÄ«bas kvalitÄte, nepÄrdomÄtais un dažkÄrt lÄ«dz galam neÄ«stenotais Äku plÄnojums un estÄtiskÄ pieticÄ«ba Å”os mikrorajonus padarÄ«ja par nepievilcÄ«gÄm pilsÄtas daļÄm. TomÄr tajÄ paÅ”Ä laikÄ arÄ« mÅ«sdienÄs Å”ajos mikrorajonos turpina dzÄ«vot ievÄrojams pilsÄtu iedzÄ«votÄju skaits.
PÄc 1991. gada pÄrmaiÅas ir piedzÄ«vojusi mikrorajonu publiskÄ Ärtelpa, kas laikÄ no 60. lÄ«dz 80. gadiem, pastÄvot valsts Ä«paÅ”umam uz zemi, tika veidota kÄ atvÄrta telpa bez robežÄm. Ar žogiem personÄ«go teritoriju varÄja norobežot tikai savrupmÄju Ä«paÅ”nieki, jo viÅi zemi bija saÅÄmuÅ”i nomÄ no valsts. MÅ«sdienu RÄ«gas teritorijas izmantoÅ”anas un apbÅ«ves noteikumi neļauj mikrorajonu publisko Ärtelpu sadalÄ«t pÄc Ä«paÅ”uma pazÄ«mes, tomÄr jauno Äku bÅ«vnieki, bÅ«vÄjot jaunas daudzstÄvu Äkas, norobežo savu klientu sporta un bÄrnu rotaļu laukumus no tiem, kas paredzÄti kopÄjai lietoÅ”anai. PaÅ”valdÄ«bai likums neļauj ieguldÄ«t lÄ«dzekļus, lai labiekÄrtotu zemes gabalus, kas atrodas privÄtÄ«paÅ”umÄ, tÄdÄļ netiek remontÄti vecie bÄrnu rotaļu laukumi un/vai uzstÄdÄ«ti jauni laukumi uz privÄtÄs zemes.
Mikrorajons kÄ pilsÄtbÅ«vniecÄ«bas jÄdziens pakÄpeniski beidza pastÄvÄt 20. gs. 90. gados un uzskatÄms par vÄsturisku fenomenu, ar kuru apzÄ«mÄ vienveidÄ«gos padomju okupÄcijas apstÄkļos uzceltos dzÄ«vojamos rajonus Latvijas pilsÄtÄs. MÅ«sdienÄs LatvijÄ atseviŔķas pilsÄtas daļas dÄvÄ par apkaimÄm Ä£eogrÄfiski noteiktÄs pilsÄtas vietÄs neatkarÄ«gi no to arhitektoniskÄs funkcionalitÄtes.
Mikrorajonu bÅ«vniecÄ«ba un sociÄlÄ vide kÄ elements, kas raksturo padomju okupÄcijas laikmeta ikdienu un sabiedrÄ«bu, samÄrÄ plaÅ”i atspoguļots kino. Mikrorajonu bÅ«vniecÄ«bas sÄkums (āÄgenskalna priedesā) simboliski parÄdÄ«ts režisora Ivara KraulÄ«Å”a poÄtiskajÄ dokumentÄlajÄ filmÄ āBaltie zvaniā (1961). Režisora Ivara Selecka dokumentÄlÄ filma āZolitÅ«deā (1990) spilgti atspoguļo mikrorajonu sociÄlo vidi 80. gadu nogalÄ. Režisora Aivara FreimaÅa spÄlfilmÄ āÄbols upÄā (1974) parÄdÄ«ts RÄ«gas arhitektonisko pÄrmaiÅu process padomju okupÄcijas laikÄ ā tiek nojaukta ZaÄ·usalas vecÄ apbÅ«ve un kÄ zinÄms pretmets parÄdÄ«ta Ķengaraga jauno mikrorajonu tapÅ”ana. SavukÄrt režisores Dzidras Ritenbergas spÄlfilmas āÅ Ä«s bÄ«stamÄs balkona durvisā (1976) Ärskati filmÄti kÄdÄ no Imantas mikrorajoniem.
KlÄva Elsberga dzejoļi no krÄjuma āVelci, tÄtiā (1989) veltÄ«ti cilvÄkiem un videi Pļavnieku mikrorajonos.
CilvÄku attiecÄ«bas un uzvedÄ«bu mikrorajonu vidÄ pÄc neatkarÄ«bas atjaunoÅ”anas savos darbos analizÄ kinorežisors Aiks Karapetjans (spÄlfilma āCilvÄki turā, 2012) un teÄtra režisore Krista BurÄne (dokumentÄlÄ izrÄde āRobežasā, 2016).
119. dzÄ«vojamo Äku sÄrija. Ärskats ar pagalmu. Lidija Plakane un autoru kolektÄ«vs: L. Ose, M. Žagare, M. Knoha, konstruktors V. Jegorovs.
Nikolajs Rendels. RÄ«gas dzÄ«vojamÄ rajona āÄgenskalna priedesā apbÅ«ves plÄns. 1958. gads.
Nikolajs Rendels. RÄ«gas dzÄ«vojamais rajons āÄgenskalna priedesā. 1958.ā1962. gads.
Nikolajs Rendels. RÄ«gas dzÄ«vojamais rajons āÄgenskalna priedesā. 1958.ā1962. gads.
Tipveida 318. sÄrijas dzÄ«vojamÄ Äka. Arhitektes Lidija Plakane, L. Ose, R. JaunuÅ”Äne, M. Knoha, G. Akpjane un inženieris A. Briedis.
DzÄ«vojamÄ masÄ«va āPurvciemsā plÄns RÄ«gÄ, 1965. gads. Arhitekti GunÄrs Melbergs, Ruta Paikune, Meinards Medinskis u. c.
Putnu fabrikas "Ķekava" ciemata būvniecība. Ķekava, ap 1970. gadu.
VissavienÄ«bas konkurss jauna tipa dzÄ«vojamo mÄju projektÄÅ”anai. 1977. gads.
Rīgas mikrorajona (Maskavas ielas) apbūves projekta variants.
DzÄ«vojamÄ mÄja PurvciemÄ, 1983. gads. Arhitektes Lidija Plakane, Olita Upaciere.
EksperimentÄlÄ 104. sÄrijas dzÄ«vojamÄ mÄja PurvciemÄ RÄ«gÄ. Autoru kolektÄ«vs arhitektes Lidijas Plakanes vadÄ«bÄ. VisticamÄk, 20. gs. 80. gadi.
103. sÄrijas tipveida dzÄ«vojamÄs Äkas RÄ«gÄ. PilsÄtprojekts, autoru kolektÄ«vs arhitektu Lidijas Plakanes un Lidijas Oses vadÄ«bÄ. VisticamÄk, 20. gs. 80. gadi.
Ausma SkujiÅa. Laumas mikrorajons LiepÄjÄ. 20. gs. 70. gadi.
Mikrorajons LatvijÄ. 27.06.1997.
Purvciems. RÄ«ga, 07.06.1999.
Zolitūdes mikrorajons. Rīga, 27.05.2014.
JÄnis Lejnieks "Mikrorajoni LatvijÄ". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-mikrorajoni-Latvij%C4%81 (skatÄ«ts 12.04.2026)