AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2026. gada 19. martā
Jānis Lejnieks

mikrorajoni Latvijā

(angļu housing estate, vācu Wohnsiedlung, franču quartier, krievu микрорайон)
padomju okupācijas laikā Latvijā uzbūvēto daudzstāvu dzīvojamo ēku kompleksi lielo pilsētu perifērijās

Saistītie Ŕķirkļi

  • arhitektÅ«ra Latvijā
  • industriālā arhitektÅ«ra
119. dzīvojamo ēku sērija. Ārskats ar pagalmu. Lidija Plakane un autoru kolektīvs: L. Ose, M. Žagare, M. Knoha, konstruktors V. Jegorovs.

119. dzīvojamo ēku sērija. Ārskats ar pagalmu. Lidija Plakane un autoru kolektīvs: L. Ose, M. Žagare, M. Knoha, konstruktors V. Jegorovs.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Nacionālās kultÅ«ras mantojuma pārvaldes Latvijas ArhitektÅ«ras muzejs. 

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Mikrorajonu izveidoŔanās Latvijā
  • 3.
    Mikrorajonu raksturīgākās iezīmes
  • 4.
    Mikrorajonu vēsturiskā attīstība Latvijā
  • 5.
    Mikrorajonu raksturojums mūsdienās
  • 6.
    Mikrorajonu atspoguļojums kultūrā
  • Multivide 16
  • SaistÄ«tie Ŕķirkļi
  • Ieteicamā literatÅ«ra
  • KopÄ«got
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Mikrorajonu izveidoŔanās Latvijā
  • 3.
    Mikrorajonu raksturīgākās iezīmes
  • 4.
    Mikrorajonu vēsturiskā attīstība Latvijā
  • 5.
    Mikrorajonu raksturojums mūsdienās
  • 6.
    Mikrorajonu atspoguļojums kultūrā
Kopsavilkums

Padomju režīma apstākļos mikrorajoni kļuva par bÅ«tisku elementu pilsētplānoÅ”anā Latvijā. Mikrorajonus dēvēja arÄ« par guļamrajoniem, uzsverot, ka to vienÄ«gā funkcija ir iedzÄ«votāju nakŔņoÅ”anas vieta, jo daudzviet iecerētās sabiedriskās ēkas netika uzbÅ«vētas. Mikrorajonus Latvijā (RÄ«gā, Liepājā, VentspilÄ«, Jelgavā, DaugavpilÄ« un Rēzeknē)  bÅ«vēja no 20. gs. 60. gadiem lÄ«dz 1991. gadam.

Mikrorajonu izveidoŔanās Latvijā

20. gs. sākumā iedibinātais princips par funkcionālo zonu savstarpēju nodalīŔanu kļuva par pamatu dzÄ«vojamo rajonu izveidei Eiropā pēc Otrā pasaules kara, kad valsts un paÅ”valdÄ«bas, it Ä«paÅ”i Lielbritānijā, strādāja pie tā, lai iedzÄ«votājiem nodroÅ”inātu mājokļus. Mikrorajonu bÅ«vniecÄ«ba okupētajā Latvijā tika plānota un Ä«stenota centralizēti, ieceres radīŔanu un Ä«stenoÅ”anu sadalot starp Maskavu un vietējo pārvaldi Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (Latvijas PSR). Padomju režīms, iedvesmojoties no Eiropas pilsētplānoÅ”anas paraugiem, pārveidoja pilsētas nomaļu apkaimes, kur lÄ«dz tam atradās muižiņas, dārzniecÄ«bas, izkliedēta mazstāvu apbÅ«ve un pilsētnieku sakņu dārzi.            

Latvijā par galvenajām arhitektÅ«ras vērtÄ«bām tiek uzskatÄ«tas vecpilsētas. RÄ«gā tās ir arÄ« jÅ«gendstila ēkas un unikālā koka apbÅ«ve. Pēc Otrā pasaules kara bija atļauts bÅ«vēt arÄ« mājas vienai Ä£imenei, bet nodarboties ar individuālo bÅ«vniecÄ«bu cilvēki varēja tikai savā brÄ«vajā laikā pēc darba. Tomēr 50. gadu nogalē individuālā bÅ«vniecÄ«ba RÄ«gā tika aizliegta – lai zeme pilsētas robežās netiktu izmantota iracionāli, jo vienas individuālas mājas gruntsgabalā ir iespējams uzbÅ«vēt daudzdzÄ«vokļu namu.

Pēc Josifa Staļina (Š˜Š¾ŃŠøŃ„ Виссарионович Š”Š¶ŃƒŠ³Š°ŃˆŠ²ŠøŠ»Šø/Дталин) nāves 1953. gadā Padomju Sociālistisko Republiku SavienÄ«bas (PSRS) vadÄ«bas attieksme pret arhitektÅ«ru un bÅ«vniecÄ«bu krasi izmainÄ«jās. 1954. gada decembrÄ« VissavienÄ«bas celtniecÄ«bas nozares kongresā tika kritizēta ā€œpārlieku greznā arhitektÅ«raā€. Tika nolemts ieviest industriālas celtniecÄ«bas metodes un tipveida projektēŔanu. Jaunievedumu mērÄ·is bija atrisināt dzÄ«vokļu jautājumu, kas nozÄ«mēja padarÄ«t celtniecÄ«bu ekonomiskāku un paātrināt tās tempu. Lai Ä«stenotu valdÄ«bas lēmumu, padomju arhitekti pētÄ«ja ārzemju pieredzi, un krievu valodā tika pārtulkota profesionālā literatÅ«ra.

Pēckara gados Latvijas pilsētu plānojums kardināli pārveidojās, kad VissavienÄ«bas ministrijas bÅ«vēja savas rÅ«pnÄ«cas un darbaspēku ieveda no pārējās PSRS. Strādnieku Ä£imenēm bija vajadzÄ«gi dzÄ«vokļi un atbilstoÅ”a infrastruktÅ«ra – bērnudārzi un skolas, veikali un kinoteātri. Pilsētplānotāji centās nodroÅ”ināt katram pilsētniekam veselÄ«gu dzÄ«ves vidi. Arhitekti izvietoja ēkas, ievērojot izsauļoÅ”anas prasÄ«bas, un veidoja plaÅ”us pagalmus bērnu rotaļu laukumiem un pieauguÅ”o sporta nodarbÄ«bām. Apkalpes iestāžu izvietojums tika plānots, rēķinoties ar gājēju pieejamÄ«bas iespējām no sabiedriskā transporta pieturām, jo privātais auto bija vien retajam.

Mikrorajonu raksturīgākās iezīmes

PSRS Celtniecības normas un noteikumi noteica mikrorajonu kā galveno dzīvojamās teritorijas elementu. Lielpilsētās (iedzīvotāju skaits no 250 000 līdz miljonam un vairāk) iedzīvotāju skaits mikrorajonos bija jāpieņem no 12 000 līdz 20 000. Lielajās pilsētās (iedzīvotāju skaits no 100 000 līdz 250 000) mikrorajoni bija jāplāno no 6000 līdz 12 000 iedzīvotāju. Dzīvojamos rajonos iedzīvotāju skaits bija no 40 000 līdz 80 000, un līdz ar to bija vairāki mikrorajoni.

Mikrorajonu bÅ«vniecÄ«bas iecere bija izveidot cilvēku dzÄ«vei ērtu vidi, tika bÅ«vēti daudzdzÄ«vokļu nami, lÄ«dzās tiem – veikali, skolas, bērnudārzi un citas iestādes. Pilsētu Ä£enerālajos plānos mikrorajoni tika plānoti starp maÄ£istrālēm, un ielas kvartālu iekÅ”ienē tika veidotas tā, lai mikrorajoniem nebÅ«tu iespējams izbraukt cauri. Videi bija jābÅ«t maksimāli droÅ”ai, lai bērns bez pieauguÅ”o pavadÄ«bas droÅ”i varētu doties uz bērnudārzu vai skolu. Kaut arÄ« teorētiskie apsvērumi norādÄ«ja uz pozitÄ«vām iespējām, lai iedzÄ«votāju dzÄ«ves apstākļus uzlabotu, tomēr Ä«stenÄ«ba padomju režīma apstākļos izrādÄ«jās atŔķirÄ«ga.           

Ņemot vērā to, ka parasti vienā pilsētas daļā varēja bÅ«t vairāki mikrorajoni, to apzÄ«mēŔanai lietoja skaitli, piemēram, ZolitÅ«de-1, ZolitÅ«de-2 un tā tālāk.

Nikolajs Rendels. RÄ«gas dzÄ«vojamā rajona ā€œÄ€genskalna priedesā€ apbÅ«ves plāns. 1958. gads.

Nikolajs Rendels. RÄ«gas dzÄ«vojamā rajona ā€œÄ€genskalna priedesā€ apbÅ«ves plāns. 1958. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Nacionālās kultÅ«ras mantojuma pārvaldes Latvijas ArhitektÅ«ras muzejs. 

Nikolajs Rendels. RÄ«gas dzÄ«vojamais rajons ā€œÄ€genskalna priedesā€. 1958.–1962. gads.

Nikolajs Rendels. RÄ«gas dzÄ«vojamais rajons ā€œÄ€genskalna priedesā€. 1958.–1962. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Latvijas Arhitektūras muzejs.

Nikolajs Rendels. RÄ«gas dzÄ«vojamais rajons ā€œÄ€genskalna priedesā€. 1958.–1962. gads.

Nikolajs Rendels. RÄ«gas dzÄ«vojamais rajons ā€œÄ€genskalna priedesā€. 1958.–1962. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Latvijas Arhitektūras muzejs.

Tipveida 318. sērijas dzÄ«vojamā ēka. Arhitektes Lidija Plakane, L. Ose, R. JaunuŔāne, M. Knoha, G. Akpjane un inženieris A. Briedis.

Tipveida 318. sērijas dzÄ«vojamā ēka. Arhitektes Lidija Plakane, L. Ose, R. JaunuŔāne, M. Knoha, G. Akpjane un inženieris A. Briedis.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Latvijas Arhitektūras muzejs.

DzÄ«vojamā masÄ«va ā€œPurvciemsā€ plāns RÄ«gā, 1965. gads. Arhitekti Gunārs Melbergs, Ruta Paikune, Meinards Medinskis u. c.

DzÄ«vojamā masÄ«va ā€œPurvciemsā€ plāns RÄ«gā, 1965. gads. Arhitekti Gunārs Melbergs, Ruta Paikune, Meinards Medinskis u. c.

Avots: Nacionālās kultÅ«ras mantojuma pārvaldes Latvijas ArhitektÅ«ras muzejs. 

Rīgas mikrorajona (Maskavas ielas) apbūves projekta variants.

Rīgas mikrorajona (Maskavas ielas) apbūves projekta variants.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Nacionālās kultÅ«ras mantojuma pārvaldes Latvijas ArhitektÅ«ras muzejs. 

103. sērijas tipveida dzīvojamās ēkas Rīgā. Pilsētprojekts, autoru kolektīvs arhitektu Lidijas Plakanes un Lidijas Oses vadībā. Visticamāk, 20. gs. 80. gadi.

103. sērijas tipveida dzīvojamās ēkas Rīgā. Pilsētprojekts, autoru kolektīvs arhitektu Lidijas Plakanes un Lidijas Oses vadībā. Visticamāk, 20. gs. 80. gadi.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Nacionālās kultÅ«ras mantojuma pārvaldes Latvijas ArhitektÅ«ras muzejs. 

Ausma Skujiņa. Laumas mikrorajons Liepājā. 20. gs. 70. gadi.

Ausma Skujiņa. Laumas mikrorajons Liepājā. 20. gs. 70. gadi.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Nacionālās kultÅ«ras mantojuma pārvaldes Latvijas ArhitektÅ«ras muzejs. 

Mikrorajonu vēsturiskā attīstība Latvijā

Mikrorajonu projektus izstrādāja Latvijas PSR Valsts celtniecÄ«bas komitejas Latvijas valsts pilsētu celtniecÄ«bas projektēŔanas institÅ«ts ā€œLatgiprogorstrojā€ (ā€œPilsētproektsā€). Mikrorajonu bÅ«vniecÄ«ba RÄ«gā sākās 50. gadu beigās, kad 1958.–1962. gadā tika bÅ«vēts mikrorajons ā€œÄ€genskalna priedesā€ (arhitekts Nikolajs Rendels). Sākumā Å”eit tika bÅ«vētas Ä·ieÄ£eļu mājas, bet pēc tam, kad 1956. gadā uzsāka darbu RÄ«gas 1. ēku celtniecÄ«bas kombināts, parādÄ«jās arÄ« pirmās 464. sērijas lielpaneļu sekciju mājas. NozÄ«mÄ«gāko Purvciema, Pļavnieku, Mežciema un Dreiliņu mikrorajonu celtniecÄ«ba notika atbilstoÅ”i 1975. gadā izstrādātajam Austrumu plānoÅ”anas rajona projektam (arhitekti Ēvalds Fogelis, Ivars Millers un Meinards Medinskis). CeltniecÄ«ba notika arÄ« citos mikrorajonos: Juglā, Ķengaragā, Iļģuciemā, Imantā,  ZolitÅ«dē un Ziepniekkalnā.

Mikrorajonu projektētāji demonstrēja profesionālu un cilvēcisku pieeju dzÄ«vojamo māju apbÅ«vei. Tomēr bÅ«vniecÄ«bā nebija konkurences, un tāpēc ēku kvalitāte bija viena no galvenajām problēmām. Nevienā mikrorajonā netika uzbÅ«vētas visas ēkas, kas bija paredzētas to plānojumā. Piemēram, Imantā netika uzbÅ«vēts peldbaseins, Mežciemā – sabiedriskais centrs. Nepabeigtas bija arÄ« citas vietas.

Juglā pēc plānojuma projekta (arhitekti Aina TÄ«tmane, Daina Danneberga un Oļģerts Krauklis) 1961.–1971. gādā tika uzbÅ«vētas PSRS vadÄ«tāja Ņikitas HruŔčova (ŠŠøŠŗŠøŃ‚Š° Дергеевич Š„Ń€ŃƒŃ‰Ń‘Š²) laikmetam raksturÄ«gās ēkas (tā sauktās ā€œhruŔčovkasā€) no baltajiem silikāta Ä·ieÄ£eļiem; vietām saglabājuŔās arÄ« vecās ēkas. Vēlāk apbÅ«vē dominēja 5 stāvu paneļu ēkas, bet pie BrÄ«vÄ«bas ielas un Juglas krustojuma tika uzbÅ«vētas RÄ«gā pirmās 12 stāvu Ä·ieÄ£eļu mājas.

Ķengaragā tika uzbÅ«vēti divi mikrorajoni. Pēc plānojuma projekta (arhitekti Gunārs Melbergs, Aldona BerÄ·e un citi) 1961.–1971. gadā pirmajā mikrorajonā tika uzceltas septiņas 467. sērijas 5 stāvu ēku grupas ar trapeces formas pagalmiem, savukārt otrajā mikrorajonā pagalmi tika veidoti taisnstÅ«ra formā. 12 stāvu torņa tipa Ä·ieÄ£eļu mājas tika uzbÅ«vētas 70. gados. Vēlāk apbÅ«vi papildināja koridoru tipa mazÄ£imeņu mājas. 

Iļģuciemā pirmās 303. sērijas tipveida mājas tika uzbÅ«vētas 50. gados. 1968. gadā izstrādātais mikrorajona plānojuma projekts (arhitekti Raitis Lelis, Lilija Muntere un Ruta Paikune) paredzēja radikālu Ŕīs teritorijas rekonstrukciju, jauna ielu tÄ«kla izveidoÅ”anu, trÄ«s mikrorajonus, publisko centru un parku NordeÄ·u teritorijā. Tika nojauktas daudzas no vecajām koka mājām un izveidots jauns ielu tÄ«kls. ApbÅ«vē izmantotas 5 stāvu lielpaneļu 464. sērijas mājas.  

Imantas 1967. gada plānojuma projektā lielākā mērā nekā citos projektos ir realizēts mikrorajona struktÅ«ras veidoÅ”anas princips (arhitekti R. Lelis, R. Paikune, L. Muntere un Laimonis StÄ«pnieks). Četras radiālās maÄ£istrāles sadala Imantu piecos mikrorajonos, un katrs Imantas mikrorajons sastāv no piecām – seŔām dzÄ«vojamo māju grupām ar plaÅ”iem pagalmiem. Imantas apbÅ«vē dominē 5 (464. un 467. sērija) un 9 (602. sērijas) stāvu paneļu ēkas, tomēr apkaimes siluetā dominē dzÄ«vojamo augstceltņu ēkas Imantas centrā, ap Anniņmuižas bulvāri. Imantā tika uzbÅ«vēti pieci mikrorajoni.

Purvciema 1964. gada plānojumā (arhitekti G. Melbergs, A. BerÄ·e un L. Muntere) 5 stāvu (467. sērijas), 9 stāvu (602. sērijas) un 12 stāvu mājas ir izvietotas pilnos vai daļējos seÅ”stÅ«ros. Katra seÅ”stÅ«ra Ŕķautne sastāv no četrām lÄ«dz seŔām 5 stāvu mājām, un platÄ«ba starp tām veido atklātu pagalmu. Pie maÄ£istrālēm izvietotas 9 stāvu vairāku sekciju mājas – ā€œsienasā€. 80. gadu vidÅ« Madonas ielā 21 un 23 uzbÅ«vētas divas (19 stāvu un 23 stāvu) monolÄ«tā dzelzsbetona ēkas (arhitektes Lidija Plakane un Olita Upaciere).

Pļavnieku dzÄ«vojamā rajona plānojumu 1978. gadā izstrādāja arhitekti Ē. Fogelis un I. Millers. DzÄ«vojamais rajons sastāv no pieciem mikrorajoniem, kuros dominē 9 stāvu (602. sērijas) un 16 stāvu ēkas, kā arÄ« sabiedriskais un tirdzniecÄ«bas centrs pie Andreja Saharova ielas. ApbÅ«ves projektu 80. gados izstrādāja arhitekte Lilija SaÅ”ko. 

Mežciema plānojuma projekts tika izstrādāts 1971. gadā (arhitekti M. Medinskis, Ē. Fogelis, I. Millers un Andris VÄ«tols). Tas sastāv no diviem mikrorajoniem, sabiedriskā un tirdzniecÄ«bas centra. ApbÅ«ves projektu izstrādāja arhitekti Modris Ä¢elzis, Juris Paegle un Andris Kronbergs. No 1975. lÄ«dz 1978. gadam tika bÅ«vētas daudzstāvu ēkas –  602. sērijas mājas (ar divstāvÄ«gu dzÄ«vokļu modifikācijām), 464. sērijas mājas un 16 stāvu mājas.

ZolitÅ«des dzÄ«vojamā rajona plānojumu 1971. gadā izstrādāja arhitekti G. Melbergs, A. BerÄ·e un L. Muntere, bet projektu vajadzēja koriģēt, jo 80. gados aktualizējās RÄ«gas metro bÅ«vniecÄ«bas plāns, tādēļ ēku izvietoÅ”anā bija jāņem vērā plānotā metro lÄ«nija. ZolitÅ«des apbÅ«ves projektu izstrādāja arhitekti Juris Gertmanis, Zane Kalinka, Ainārs ĀboliņŔ un Vladimirs Neilands. BÅ«vniecÄ«ba notika 80. gados, izmantojot 119. sērijas mājas. ZolitÅ«dei raksturÄ«gs regulārs plānojums, ēkas savā starpā ir saistÄ«tas un bÅ«vētas grupās, veidojot daļēji slēgtus iekŔējos pagalmus.

Ziepniekkalna dzÄ«vojamā rajona plānojumu, kas sastāvēja no četriem mikrorajoniem, 1972. gadā izstrādāja arhitekti G. Melbergs, A. BerÄ·e un L. Muntere, bet projektu vajadzēja koriģēt, izmantojot 119. sērijas mājas. DzÄ«vojamā ēka Ozolciema ielā 18, sarunvalodā saukta par ā€œÄ¶Ä«nas mÅ«riā€, ir garākā dzÄ«vojamā ēka Latvijā – 343 metri (arhitekts Mārcis ApsÄ«tis). LÄ«dz ar PSRS sabrukumu Ziepniekkalna projekts netika pilnÄ«bā realizēts un ā€œguļamrajonsā€ nenodroÅ”ināja gandrÄ«z nekādus pakalpojumus iedzÄ«votājiem.

Vecmīlgrāvī tika uzbūvēti trīs mikrorajoni.

Liepājā ievērojamākais ir Ziemeļu priekÅ”pilsētas Laumas mikrorajons, kas bÅ«vēts 1968.–1972. gadā (arhitekti Ausma Skujiņa un citi). Mikrorajona dzÄ«vojamo ēku kvartāli strukturē telpu – sabiedriskā, daļēji sabiedriskā un individuālā.

Mikrorajoni tika bÅ«vēti arÄ« DaugavpilÄ«, Rēzeknē un Jelgavā, bet neviens no projektiem netika Ä«stenots pilnÄ«bā. 

Mikrorajonu raksturojums mūsdienās

Mikrorajonu bÅ«vniecÄ«ba beidzās 20. gs. 90. gados, kad denacionalizācijas un privatizācijas procesā mainÄ«jās Ä«paÅ”umu tiesÄ«bas gan uz mājokli, gan uz zemi. Sērijveida daudzstāvu paneļu ēkas pakāpeniski un ievērojami novecoja. Lielu daļu dzÄ«vokļu privatizēja cilvēki, kuri tur dzÄ«voja, vai arÄ« citi. 

Mikrorajonu funkcionalitāti un tās trÅ«kumus ietekmēja padomju režīma iespējas. Nereti sliktā bÅ«vniecÄ«bas kvalitāte, nepārdomātais un dažkārt lÄ«dz galam neÄ«stenotais ēku plānojums un estētiskā pieticÄ«ba Å”os mikrorajonus padarÄ«ja par nepievilcÄ«gām pilsētas daļām. Tomēr tajā paŔā laikā arÄ« mÅ«sdienās Å”ajos mikrorajonos turpina dzÄ«vot ievērojams pilsētu iedzÄ«votāju skaits.

Pēc 1991. gada pārmaiņas ir piedzÄ«vojusi mikrorajonu publiskā ārtelpa, kas laikā no 60. lÄ«dz 80. gadiem, pastāvot valsts Ä«paÅ”umam uz zemi, tika veidota kā atvērta telpa bez robežām. Ar žogiem personÄ«go teritoriju varēja norobežot tikai savrupmāju Ä«paÅ”nieki, jo viņi zemi bija saņēmuÅ”i nomā no valsts. MÅ«sdienu RÄ«gas teritorijas izmantoÅ”anas un apbÅ«ves noteikumi neļauj mikrorajonu publisko ārtelpu sadalÄ«t pēc Ä«paÅ”uma pazÄ«mes, tomēr jauno ēku bÅ«vnieki, bÅ«vējot jaunas daudzstāvu ēkas, norobežo savu klientu sporta un bērnu rotaļu laukumus no tiem, kas paredzēti kopējai lietoÅ”anai. PaÅ”valdÄ«bai likums neļauj ieguldÄ«t lÄ«dzekļus, lai labiekārtotu zemes gabalus, kas atrodas privātÄ«paÅ”umā, tādēļ netiek remontēti vecie bērnu rotaļu laukumi un/vai uzstādÄ«ti jauni laukumi uz privātās zemes. 

Mikrorajons kā pilsētbÅ«vniecÄ«bas jēdziens pakāpeniski beidza pastāvēt 20. gs. 90. gados un uzskatāms par vēsturisku fenomenu, ar kuru apzÄ«mē vienveidÄ«gos padomju okupācijas apstākļos uzceltos dzÄ«vojamos rajonus Latvijas pilsētās. MÅ«sdienās Latvijā atseviŔķas pilsētas daļas dēvē par apkaimēm Ä£eogrāfiski noteiktās pilsētas vietās neatkarÄ«gi no to arhitektoniskās funkcionalitātes.

Mikrorajons Latvijā. 27.06.1997.

Mikrorajons Latvijā. 27.06.1997.

Fotogrāfs Ints KalniņŔ. Avots: A.F.I.

Purvciems. Rīga, 07.06.1999.

Purvciems. Rīga, 07.06.1999.

Fotogrāfs Gatis DieziņŔ. Avots: A.F.I.

Zolitūdes mikrorajons. Rīga, 27.05.2014.

Zolitūdes mikrorajons. Rīga, 27.05.2014.

Fotogrāfs Edijs Pālens. Avots: LETA.  

Mikrorajonu atspoguļojums kultūrā

Mikrorajonu bÅ«vniecÄ«ba un sociālā vide kā elements, kas raksturo padomju okupācijas laikmeta ikdienu un sabiedrÄ«bu, samērā plaÅ”i atspoguļots kino. Mikrorajonu bÅ«vniecÄ«bas sākums (ā€œÄ€genskalna priedesā€) simboliski parādÄ«ts režisora Ivara KraulīŔa poētiskajā dokumentālajā filmā ā€œBaltie zvaniā€ (1961). Režisora Ivara Selecka dokumentālā filma ā€œZolitÅ«deā€ (1990) spilgti atspoguļo mikrorajonu sociālo vidi 80. gadu nogalē. Režisora Aivara Freimaņa spēlfilmā ā€œÄ€bols upÄ“ā€ (1974) parādÄ«ts RÄ«gas arhitektonisko pārmaiņu process padomju okupācijas laikā – tiek nojaukta ZaÄ·usalas vecā apbÅ«ve un kā zināms pretmets parādÄ«ta Ķengaraga jauno mikrorajonu tapÅ”ana. Savukārt režisores Dzidras Ritenbergas spēlfilmas ā€œÅ Ä«s bÄ«stamās balkona durvisā€ (1976) ārskati filmēti kādā no Imantas mikrorajoniem.

Klāva Elsberga dzejoļi no krājuma ā€œVelci, tētiā€œ (1989) veltÄ«ti cilvēkiem un videi Pļavnieku mikrorajonos.

Cilvēku attiecÄ«bas un uzvedÄ«bu mikrorajonu vidē pēc neatkarÄ«bas atjaunoÅ”anas savos darbos analizē kinorežisors Aiks Karapetjans (spēlfilma ā€œCilvēki turā€, 2012) un teātra režisore Krista Burāne (dokumentālā izrāde ā€œRobežasā€, 2016).

Multivide

119. dzīvojamo ēku sērija. Ārskats ar pagalmu. Lidija Plakane un autoru kolektīvs: L. Ose, M. Žagare, M. Knoha, konstruktors V. Jegorovs.

119. dzīvojamo ēku sērija. Ārskats ar pagalmu. Lidija Plakane un autoru kolektīvs: L. Ose, M. Žagare, M. Knoha, konstruktors V. Jegorovs.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Nacionālās kultÅ«ras mantojuma pārvaldes Latvijas ArhitektÅ«ras muzejs. 

Nikolajs Rendels. RÄ«gas dzÄ«vojamā rajona ā€œÄ€genskalna priedesā€ apbÅ«ves plāns. 1958. gads.

Nikolajs Rendels. RÄ«gas dzÄ«vojamā rajona ā€œÄ€genskalna priedesā€ apbÅ«ves plāns. 1958. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Nacionālās kultÅ«ras mantojuma pārvaldes Latvijas ArhitektÅ«ras muzejs. 

Nikolajs Rendels. RÄ«gas dzÄ«vojamais rajons ā€œÄ€genskalna priedesā€. 1958.–1962. gads.

Nikolajs Rendels. RÄ«gas dzÄ«vojamais rajons ā€œÄ€genskalna priedesā€. 1958.–1962. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Latvijas Arhitektūras muzejs.

Nikolajs Rendels. RÄ«gas dzÄ«vojamais rajons ā€œÄ€genskalna priedesā€. 1958.–1962. gads.

Nikolajs Rendels. RÄ«gas dzÄ«vojamais rajons ā€œÄ€genskalna priedesā€. 1958.–1962. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Latvijas Arhitektūras muzejs.

Tipveida 318. sērijas dzÄ«vojamā ēka. Arhitektes Lidija Plakane, L. Ose, R. JaunuŔāne, M. Knoha, G. Akpjane un inženieris A. Briedis.

Tipveida 318. sērijas dzÄ«vojamā ēka. Arhitektes Lidija Plakane, L. Ose, R. JaunuŔāne, M. Knoha, G. Akpjane un inženieris A. Briedis.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Latvijas Arhitektūras muzejs.

DzÄ«vojamā masÄ«va ā€œPurvciemsā€ plāns RÄ«gā, 1965. gads. Arhitekti Gunārs Melbergs, Ruta Paikune, Meinards Medinskis u. c.

DzÄ«vojamā masÄ«va ā€œPurvciemsā€ plāns RÄ«gā, 1965. gads. Arhitekti Gunārs Melbergs, Ruta Paikune, Meinards Medinskis u. c.

Avots: Nacionālās kultÅ«ras mantojuma pārvaldes Latvijas ArhitektÅ«ras muzejs. 

Putnu fabrikas "Ķekava" ciemata būvniecība. Ķekava, ap 1970. gadu.

Putnu fabrikas "Ķekava" ciemata būvniecība. Ķekava, ap 1970. gadu.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Ķekavas novadpētniecÄ«bas muzejs. 

VissavienÄ«bas konkurss jauna tipa dzÄ«vojamo māju projektēŔanai. 1977. gads.

VissavienÄ«bas konkurss jauna tipa dzÄ«vojamo māju projektēŔanai. 1977. gads.

Avots: Nacionālās kultÅ«ras mantojuma pārvaldes Latvijas ArhitektÅ«ras muzejs. 

Rīgas mikrorajona (Maskavas ielas) apbūves projekta variants.

Rīgas mikrorajona (Maskavas ielas) apbūves projekta variants.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Nacionālās kultÅ«ras mantojuma pārvaldes Latvijas ArhitektÅ«ras muzejs. 

Dzīvojamā māja Purvciemā, 1983. gads. Arhitektes Lidija Plakane, Olita Upaciere.

Dzīvojamā māja Purvciemā, 1983. gads. Arhitektes Lidija Plakane, Olita Upaciere.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Nacionālās kultÅ«ras mantojuma pārvaldes Latvijas ArhitektÅ«ras muzejs. 

Eksperimentālā 104. sērijas dzīvojamā māja Purvciemā Rīgā. Autoru kolektīvs arhitektes Lidijas Plakanes vadībā. Visticamāk, 20. gs. 80. gadi.

Eksperimentālā 104. sērijas dzīvojamā māja Purvciemā Rīgā. Autoru kolektīvs arhitektes Lidijas Plakanes vadībā. Visticamāk, 20. gs. 80. gadi.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Nacionālās kultÅ«ras mantojuma pārvaldes Latvijas ArhitektÅ«ras muzejs. 

103. sērijas tipveida dzīvojamās ēkas Rīgā. Pilsētprojekts, autoru kolektīvs arhitektu Lidijas Plakanes un Lidijas Oses vadībā. Visticamāk, 20. gs. 80. gadi.

103. sērijas tipveida dzīvojamās ēkas Rīgā. Pilsētprojekts, autoru kolektīvs arhitektu Lidijas Plakanes un Lidijas Oses vadībā. Visticamāk, 20. gs. 80. gadi.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Nacionālās kultÅ«ras mantojuma pārvaldes Latvijas ArhitektÅ«ras muzejs. 

Ausma Skujiņa. Laumas mikrorajons Liepājā. 20. gs. 70. gadi.

Ausma Skujiņa. Laumas mikrorajons Liepājā. 20. gs. 70. gadi.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Nacionālās kultÅ«ras mantojuma pārvaldes Latvijas ArhitektÅ«ras muzejs. 

Mikrorajons Latvijā. 27.06.1997.

Mikrorajons Latvijā. 27.06.1997.

Fotogrāfs Ints KalniņŔ. Avots: A.F.I.

Purvciems. Rīga, 07.06.1999.

Purvciems. Rīga, 07.06.1999.

Fotogrāfs Gatis DieziņŔ. Avots: A.F.I.

Zolitūdes mikrorajons. Rīga, 27.05.2014.

Zolitūdes mikrorajons. Rīga, 27.05.2014.

Fotogrāfs Edijs Pālens. Avots: LETA.  

119. dzīvojamo ēku sērija. Ārskats ar pagalmu. Lidija Plakane un autoru kolektīvs: L. Ose, M. Žagare, M. Knoha, konstruktors V. Jegorovs.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Nacionālās kultÅ«ras mantojuma pārvaldes Latvijas ArhitektÅ«ras muzejs. 

Saistītie Ŕķirkļi:
  • mikrorajoni Latvijā
IzmantoŔanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie Ŕķirkļi

  • arhitektÅ«ra Latvijā
  • industriālā arhitektÅ«ra

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Koroļova, A., Lielmēroga dzÄ«vojamo rajonu ārtelpas transformācijas RÄ«gā postsociālisma periodā: promocijas darba kopsavilkums, RÄ«ga, RTU IzdevniecÄ«ba, 2021.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Jānis Lejnieks "Mikrorajoni Latvijā". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-mikrorajoni-Latvij%C4%81 (skatīts 12.04.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/-mikrorajoni-Latvij%C4%81

Å obrÄ«d enciklopēdijā ir 5667 Ŕķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • SadarbÄ«bas partneri
  • AtbalstÄ«tāji
  • Sazināties ar redakciju

Ā© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. Ā© Tilde, izstrāde, 2026. Ā© Orians Anvari, dizains, 2026. AutortiesÄ«bas, datu aizsardzÄ«ba un izmantoÅ”ana