Vācu teātris Berlīnē ir vēsturiski nozīmīgs kā kolektīvs, kura darbībā, sekojot 19. gs. otrajā pusē Meiningenas teātrī (Meininger Theater) un biedrībā “Brīvā skatuve” (Die Freie Bühne) iedibinātajām tradīcijām, tika likti pamati izrādes ansambļa darbam un nostiprināta naturālisma estētika skatuves mākslā. Vācu teātris, apliecinot saturisko un stilistisko meklējumu daudzpusību un novatorismu, bez pārtraukumiem turpinājis darbu 20. un 21. gs.; arī mūsdienās tā ir viena no nozīmīgākajām vācu skatuvēm.