Raimonds Igolnieks ir izcila un ietekmīga personība Latvijas pūtēju orķestru kustībā. Būtiski sekmējis pūtēju orķestru izaugsmi Latvijā, īpaši Latgales reģionā. Profesionālā pūtēju orķestra “Daugava” dibinātājs, ilggadīgs mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, pūtēju orķestru virsdiriģents.

R. Igolnieka vecāki – Donāts Igolnieks un Celina Krivāne–Igolniece – pēc profesijas bija grāmatveži. Mājās bieži skanēja mūzika, jo vectēvs no mātes puses bija profesionāls mūziķis – ērģelnieks, baznīcas koru vadītājs un mūzikas skolotājs Jāzeps Krivāns, kurš muzikālo izglītību bija ieguvis Varšavas mūzikas institūts (Warszawski Instytut Muzyczny) Ērģeļu klasē.

R. Igolnieka muzikālais ceļš aizsākās 1955. gadā, kad viņš, vecāku mudināts, uzsāka vijoles spēles apguvi Rēzeknes Bērnu mūzikas skolā.

1961. gadā pēc mūzikas skolas absolvēšanas viņš turpināja izglītību Rēzeknes Mūzikas vidusskolā, kur mācījās pedagoga Zigurda Veides vijoles klasē. Paralēli apguva mežraga spēli pie Valda Āboliņa un pēc paša iniciatīvas izkopa iemaņas kora un orķestra diriģēšanā pie pedagogiem Eduarda Belasova un Nikolaja Baohina. Tieši šajā laikā izkristalizējās viņa pastiprinātā interese par pūtēju orķestru diriģēšanu. 1965. gadā R. Igolnieks absolvēja Rēzeknes Mūzikas vidusskolu vijoles un mežraga specialitātē.

Interese par diriģēšanu guva virsroku, un R. Igolnieks iestājās P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas (Московская государственная консерватория имени П. И. Чайковского) Kara orķestru diriģentu fakultātē (1965).

Šajā augstskolā viņš mācījās pie izciliem pedagogiem: diriģēšanas mākslu pie Mihaila Kazanova (Михаил Казанов), instrumentāciju pie Mihaila Gotlība (Михаил Давидович Готлиб), kompozīciju un aranžēšanu pie Borisa Koževņikova (Борис Тихонович Кожевников). Iespaidīgs R. Igolnieka profesionālās izaugsmes apliecinājums bija viņa valsts eksāmena diplomdarbs — Jāņa Ivanova 6. (Latgales) simfonijas iestudējums ar Maskavas Kremļa Komandantūras paraugorķestri (Образцово–показательный оркестр Комендатуры Московского Кремля). 1969. gadā jaunais mūziķis absolvēja augstskolu, iegūstot militārā diriģenta diplomu un leitnanta 1. pakāpi.

Pēc studiju beigšanas R. Igolnieks 1969. gadā tika norīkots par Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Jūras kara flotes Ziemeļu flotes virsūdeņu kuģu “Murmansk” (Мурманск), “Aleksandr Ņevskij” (Александр Невский) un “Kijev” (Киев) atbildīgo diriģentu, kā arī par galveno diriģentu uz kuģa “Murmanska”.

Pastāvīgā armijas daļas dislokācijas vieta bija Severomorskā (Kolas pussalā, Murmanskas apgabalā), taču eskadra regulāri devās vizītēs uz dažādām valstīm. Starptautiskie braucieni sniedza unikālu iespēju iepazīt, iestudēt un diriģēt dažādu pasaules valstu mūziku, bagātinot profesionālo redzesloku un paplašinot zināšanas un izpratni par dažādu kultūru mūzikas interpretācijas niansēm.

Pēc deviņu gadu ilga dienesta 1978. gadā R. Igolnieks demobilizējās no armijas kā vecākais leitnants un kopā ar ģimeni pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, Daugavpilī. Šeit viņš strādāja par Daugavpils Pedagoģiskā institūta (1978–1983) un Daugavpils Mūzikas vidusskolas mācībspēku (1983–1987), kā arī bija pilsētas koncertapvienības direktors (1985–1990).

Paralēli pedagoģiskajai darbībai R. Igolnieks aktīvi darbojās arī ar pūtēju orķestriem. Laika posmā no 1980. līdz 1985. gadam viņš bija Daugavpils Kultūras nama Tautas pūtēju orķestra “Latgale” diriģents.

Īpaši nozīmīgs ir viņa ieguldījums profesionālo pūtēju orķestru muzicēšanas jomā, nodibinot un izveidojot otro profesionālo pūtēju orķestri Latvijā – pūtēju orķestri “Daugava”, kurā viņš ilgus gadus darbojās kā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents (1985–2009). Viņa vadībā pūtēju orķestris “Daugava” piedzīvoja ievērojamu māksliniecisko izaugsmi un sasniedza augstu profesionālo līmeni. Orķestris izcēlās ar plašu repertuāru, piedāvājot publikai daudzveidīgu žanru un laikmetu programmas. Tostarp iestudēja un pirmatskaņoja mūsdienu latviešu komponistu darbus, sniedza daudzus koncertus Latvijā un ārvalstīs, aktīvi piedalījās pūtēju orķestru salidojumos, festivālos un konkursos. Apliecinot izcilu māksliniecisko un tehnisko meistarību, 1997. gadā, Starptautiskajā orķestru konkursā Vesprēmā, Ungārijā, orķestris izcīnīja bronzas medaļu. 

Orķestris R. Igolnieka vadībā muzicēja kopā ar ievērojamām Latvijas estrādes mūzikas personībām kā, piemēram, Viktoru Lapčenoku, Margaritu Vilcāni, Ojāru Grinbergu, Noru Bumbieri un citiem.

R. Igolnieks arī bija Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku orķestra priekšnieks (2001–2007), kā arī regulāri iesaistījās pūtēju orķestru konkursu žūrijas darbā.

Mūziķis visa mūža garumā aktīvi iestājās par pūtēju orķestru attīstības virzienu meklējumiem, cenšoties rast līdzsvaru starp akadēmiskās mūzikas tradīcijām un populārās mūzikas žanriem. Orķestru vajadzībām R. Igolnieks ir izveidojis vairāk nekā 1000 dažādu aranžējumu, komponējis oriģināldarbus un veidojis tautasdziesmu apdares.

Padomju okupācijas laikā R. Igolnieks bija daudzu Latvijas PSR rajonu dziesmu svētku un dziesmu dienu virsdiriģents.

Pēc neatkarības atgūšanas viņš bija XX (1990), XXI (1993), XXII (1998), XXIII (2003) Vispārējo latviešu dziesmu svētku pūtēju orķestru virsdiriģents, XXIV Vispārējo latviešu dziesmu svētku (2008) Latgales novada pūtēju orķestru virsdiriģents, XXV (2013), XXVI (2018) un XXVII (2023) Vispārējo latviešu dziesmu svētku pūtēju orķestru Goda virsdiriģents. VII–X Latvijas pūtēju orķestru salidojumu un Latgales dziesmu svētku (1990, 1997, 2005, 2015) virsdiriģents, Latgales dziesmu svētku (2025) Goda virsdiriģents.

Par nozīmīgo ieguldījumu Latvijas kultūras un sabiedriskajā dzīvē R. Igolnieks ir saņēmis vairākus apbalvojumus. Padomju okupācijas laikā saņēmis Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstu (1986).

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gada janvāra Barikāžu piemiņas zīmi (2011), apbalvojumu “Goda daugavpilietis” (2010), kā arī Latvijas Kultūras ministrijas Pateicības un Goda rakstus par virsdiriģenta darbu vairākos Dziesmu svētkos (dažādos gados).

R. Igolnieks ir izcils diriģents, pedagogs un aranžētājs, kurš vairāk nekā piecdesmit gadu garumā ir veicinājis pūtēju orķestru tradīciju attīstību Latvijā. Būdams Dziesmu svētku virsdiriģents vairāk nekā trīsdesmit gadu garumā, viņš ievērojami veicinājis šīs nacionālās kultūras kustības izaugsmi un māksliniecisko kvalitāti.

Viņa pedagoģiskā un mākslinieciskā darbība sniegusi būtisku ieguldījumu Latgales reģiona kultūras attīstībā, īpaši Daugavpilī, kur viņš ilgstoši darbojās kā nozīmīgs pedagogs, mūzikas dzīves veidotājs un virzītājspēks, vadot vairākus muzikāli spēcīgus kolektīvus.

CD*, “”Brūklenājs”. Sens valsis A. Krūmiņa apdarē no: “1998 Dziesmusvētki Rīgā”, (diriģents Raimonds Igolnieks, Apvienotais pūtēju orķestris)”, Mikrofona Ieraksti, cp2001.

CD, “”Skroderdienas Silmačos” no: “Dziesmu svētki”, (diriģents Raimonds Igolnieks, Apvienotais pūtēju orķestris)”, Latvijas Radio, Maestro Records, 1998.

CD, “Aiz ezera augsti kalni”, (diriģenti Raimonds Igolnieks un Roberts Saulevičs, NBS Sauszemes spēku orķestris), NBS, MicRec, 2005.

CD, “Tauru skaņās, kad viļņojas gaiss...”, (diriģents Raimonds Igolnieks, NBS Sauszemes spēku orķestris), NBS, 2009.

* kompaktdisks

Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ierakstu arhīvos atrodami R. Igolnieka oriģināldarbi, aranžijas un apdares. Viņa vadītie orķestri veikuši ierakstus Latvijas Radio studijā, kā arī piedalījušies Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas veiktajos koncertu un konkursu tiešraižu ierakstos.