Jēkabs Ozoliņš ir latviešu kora un orķestra diriģents, mūziķis, aranžētājs, nacionālā simforoka žanra pamatlicējs, estrādes orķestra “Neptūns”, Liepājas Simfoniskā orķestra (1988–2008), koru un citu kolektīvu vadītājs, Vispārējo dziesmu svētku virsdiriģents, goda virsdiriģents.

J. Ozoliņš dzimis Liepājā, vecākais no pieciem brāļiem. Bērnībā pašrocīgi mēģināja pagatavot mūzikas instrumentus, vēlāk saņēma dāvanā mandolīnu, kuru iemācījās spēlēt. Skolas gaitas sāktas Grobiņas vidusskolā, tur spēlējis skolas orķestrī. 6. klasē sāka mācīties vijoļspēli.

Pēc 8. klases mācības turpinātas Liepājas Mūzikas vidusskolā kordiriģēšanas nodaļā (1960–1964). Līdztekus apguva mežraga spēli, muzicēja pūtēju orķestrī. Vēlējās studēt orķestra diriģēšanu, bet pēc nokārtotiem uzņemšanas eksāmeniem Ļeņingradas Nikolaja Rimska-Korsakova Valsts konservatorijā (Ленинградская государственная консерватория имени Н. А. Римского-Корсакова) viņu 1964. gada rudenī iesauca obligātajā karadienestā. Trīs gadus viņš dienēja armijas orķestrī, kur spēlēja mežragu, kontrabasu un basģitāru, darbojās pūtēju orķestrī un karavīru izveidotā bigbendā. Klausoties ārzemju mūzikas ierakstus, J. Ozoliņš tos pierakstīja notīs, pašmācības ceļā skaņdarbus aranžēja, atskaņoja ar orķestri.

Pēc dienesta J. Ozoliņš atgriezās Liepājā, nodarbojās ar muzicēšanu. 1968. gadā viņš atkārtoti iestājās Ļeņingradas Nikolaja Rimska-Korsakova Valsts konservatorijā simfoniskā orķestra diriģēšanas nodaļā Nikolaja Romanovska (Николaй Вениаминович Романoвский) klasē, ko pabeidza 1973. gadā. Viņa studiju biedri bija diriģenti Mariss Jansons, Ilmārs Lapiņš, operdziedātāja Solveiga Raja.

Kopš 1973. gada J. Ozoliņš strādāja par pedagogu Liepājas Mūzikas vidusskolā (mūzikas teorija, diriģēšana), kur bija Valda Vikmaņa asistents vidusskolas simfoniskajā orķestrī, vēlāk orķestra otrais diriģents, arī spēlēja mežragu. Vienlaikus aizrāvies ar džezu, rokmūziku, spēlēja basģitāru estrādes orķestrī “Neptūns”, 1974. gadā kļuva par tā māksliniecisko un muzikālo vadītāju, veidoja sastāvu, repertuāru, apmācīja mūziķus, dziedātājus. Orķestris aktīvi koncertēja, kļuva par ievērojamu kolektīvu latviešu estrādes un džeza mūzikas kopainā, ar panākumiem piedalījās skatēs, festivālos, uzstājās aiz republikas robežām. Plašajā repertuārā tika iekļauta džeza instrumentālā mūzika.

1976. gadā J. Ozoliņš kļuva par jauktā kora “Līva” diriģentu, nomainot šajā amatā V. Vikmani. Konsekventa uzmanība repertuārā pievērsta vietējo autoru darbiem, īpaši Agra Engelmaņa dziesmām, ar kuru ieskaņojumiem 1985. gadā izdota skaņuplate. “Līva” aktīvi piedalījās komponista autorkoncertos. Liela nozīme atvēlēta garīgajai mūzikai, turpmāk koris sadarbojās ar Liepājas Simfonisko orķestri.

No 1983. gada J. Ozoliņš bija Nīcas vīru kora diriģents, no 1986. gada vadīja Liepājas 1. vidusskolas kori. Strādājis par vīru kora “Dziedonis” kormeistaru, līdzdarbojies pilsētas pūtēju orķestrī.

1986. gada beigās Liepājas Mūzikas vidusskolas simfoniskais orķestris ieguva profesionāla orķestra statusu kā patstāvīga vienība un līdz ar to kļuva par otru profesionālo simfonisko orķestri Latvijā. No 1988. līdz 2008. gadam J. Ozoliņš bija Liepājas Simfoniskā orķestra diriģents, regulāri iestudēja simfoniskās un populārās mūzikas koncertprogrammas. Turpināja saglabāt saistību ar populārās mūzikas procesiem (piemēram, 1987. gada festivālā “Liepājas dzintars” grupa “Līvi” uzstājās kopā ar J. Ozoliņa vadīto Nīcas vīru kori.

Diriģenta un pedagoga spējas J. Ozoliņš visspilgtāk parādījis kormūzikas procesos, viņš bijis Liepājas pilsētas un novada koru virsdiriģents (kopš 1990. gada), Kurzemes dziesmu svētku mākslinieciskais vadītājs, kā arī Latvijas Koru padomes loceklis. Sākot ar 1993. gadu, J. Ozoliņš bijis virsdiriģents Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos (līdz 2013. gadam), pēc tam (kopš 2013. gada) goda virsdiriģents, arī Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos (goda virsdiriģents, 2025).

Simfoniskās mūzikas jomā meklēta saplūsme ar rokmūziku džezu. 1999. gadā kopā ar Uldi Locenieku J. Ozoliņš izveidoja džeza orķestri “Liepājas Big Band”, rīkoja festivālu Aile Jazz, piedalījās Liepājas teātra muzikālo izrāžu veidošanā, ar Liepājas Simfonisko orķestri iestudētas izglītojošas programmas – lektoriji “Simfoniskās mūzikas koncerti skolu jaunatnei”.

Līdztekus aktīvai darbībai kormūzikā J. Ozoliņš iedibināja simforoka tradīciju Latvijā. Šai virzienā pirmie soļi sperti jau 20. gs. 80. gadu beigās, sarīkojot Liepājas Simfoniskā orķestra koncertu ar grupu Remix (1988), pēc tam sagatavojot Ulda Marhileviča 40. jubilejas koncertu (1997), kurā piedalījās solisti un Liepājas Simfoniskais orķestris. J. Ozoliņam un Liepājas Simfoniskajam orķestrim 21. gs. sākumā izveidojās nozīmīga sadarbība ar komponistu un pianistu Raimondu Paulu. J. Ozoliņš aranžēja un vadīja orķestri programmās “Dziesmas no izrādēm”, “Dziesmas bez vārdiem”, “Krustceles”, “Raimonda Paula dziedāšanas svētki Liepājā” (2006) u. c. Notika koncerti Liepājā, Rīgā, Lietuvā, izdoti R. Paula klasikas interpretācijas albumi: Crossroads (2004), Melodies & Memories (2002).

2003. gadā Liepājas bigbends ar J. Ozoliņu un grupa “Autobuss debesīs” atklāja festivālu “Liepājas dzintars” ar Imanta Kalniņa dziesmu programmu. 2004. gadā Liepājas simfoniķi J. Ozoliņa vadībā iestudēja apjomīgas koncertprogrammas kopā ar grupām “Tumsa” (grupas 13. dzimšanas dienas koncerts Ķīpsalā) un “Līvi” (festivālā “Bildes”, ieraksts izdots videokasetē).

2005. gadā Liepājas teātrī un Latviešu biedrības namā notika J. Ozoliņa 60. jubilejas koncerti “Zem Jēkaba zvaigznes”. J. Ozoliņš aranžēja skaņdarbus un vadīja Liepājas Simfonisko orķestri Liepājas 381. dzimšanas dienas koncertā “Ivo Fomins un draugi” (2006) Liepājas ledus hallē.

2009. gadā pēc J. Ozoliņa iniciatīvas par godu Djūka Elingtona (Duke Ellington) 110. gadu jubilejai Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē, piedaloties R. Paulam, tika atskaņots opuss “Sakrālais koncerts”.

2011. gadā par godu R. Paula 75. jubilejai notika koncerts ar grupas Credo, Liepājas Simfoniskā orķestra un citu mūziķu piedalīšanos. Skaņdarbus aranžēja un koncertā diriģēja J. Ozoliņš. Togad aranžētas I. Kalniņa dziesmas simfoniskajam orķestrim un solistiem, kuras koncertā “Lielās dziesmas” Dzintaru koncertzālē izpildīja “Turaidas Roze” ar Liepājas Simfonisko orķestri.

Paralēli darbam ar koru kolektīviem bijis diriģents un aranžētājs pasākumos “Liepājnieku dziesmu svētki”, Livi fest u. c. 2015. gadā J. Ozoliņš svinēja 70. jubileju gan ar kormūzikas koncertu, gan klasikas un simfodžeza programmu, piedaloties Liepājas Simfoniskajam orķestrim, R. Paulam un citiem solistiem, kā arī Kurzemes apvienotajam korim.

2025. gadā orķestra “Neptūns” vārds tika iemūžināts Latvijas mūziķu slavas alejā Liepājā, pie estrādes “Pūt, vējiņi”. 2025. gada decembrī mūziķis 80. jubileju atzīmēja koncertā ar Liepājas Simfonisko orķestri, Latvijas radio bigbenda un solistu piedalīšanos koncertzālē “Lielais dzintars”. J. Ozoliņš un Nīcas vīru koris piedalījās Valda Skujiņa vadīto muzikālo grupu “Sērkociņu cehs” un “K.R.E.D.O.” priekšnesumos, ierakstos. Tapušas jaunas dziesmas ar Olafa Gūtmaņa dzeju.

J. Ozoliņa radošo rokrakstu raksturo sinerģija starp koru, simfonisko un dažādiem populārās mūzikas žanriem, kuriem viņš pievērsies paralēli un līdzvērtīgi. Ar pārsteidzošu muzikālo interešu spektru apveltītais diriģents, pedagogs, aranžētājs radošo mūžu veltījis Liepājas kolektīviem, vienlaikus viņa devums atbalsojies visas Latvijas kultūrainā, it sevišķi jomā, kas attiecas uz kormūziku un simforoku. Mūziķis kopš 20. gs. 70. gadiem būtiski aktivizējis un virzījis Liepājas un visa Kurzemes novada mūzikas dzīvi, rīkojis festivālus un koncertus, vadījis korus un orķestrus.

Kormūzikā viņš ieguvis autoritāti kā ilggadējs Liepājas 1. vidusskolas jauktā kora, vīru kora “Nīca”, jauktā kora “Līva” diriģents, mākslinieciskais vadītājs un diriģents dažādu līmeņu kormūzikas pasākumos, ieskaitot Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku virsdiriģenta un goda virsdiriģenta pienākumus. Par šo mūža ieguldījumu J. Ozoliņš saņēmis pirmo Latvijas kormūzikas balvu (2024). Ar saviem koriem viņš uzstājies Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Gruzijā, Armēnijā, Bulgārijā, Zviedrijā, Norvēģijā, gūtas uzvaras skatēs, konkursos, veikti kopīgi ieskaņojumi ar Latvijas Radio kori.

Divdesmit gadus J. Ozoliņš bijis Liepājas Simfoniskā orķestra diriģents, sagatavojot dažādu žanru un stilu programmas. Ar orķestra iesaisti mūziķis īstenojis savu interesi par džezu. 70. un 80. gados par nozīmīgu darbības jomu kļuva estrādes un džeza mūzika, aranžēta un iestudēta ar estrādes orķestri “Neptūns”. Viņš apguvis arī mežrags, taustiņinstrumentu, ģitārspēli. Šīs prasmes

radīja stabilu pamatu aranžētāja iemaņām, kuras attīstītas līdz simfodžeza un simforoka partitūrām.

J. Ozoliņš simfoniskajam orķestrim aranžējis daudz roka un popstila skaņdarbu, šajā jomā sadarbojies ar grupām “Tumsa”, “Līvi”, U. Marhileviču, Ivo Fominu, aranžējis I. Kalniņa un citu komponistu skaņdarbus, tos izpildot kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri. Jo sevišķi sadarbībā ar R. Paulu melodiskā džeza jomā izlīdzinātas robežas starp akadēmisko un populāro mūziku. Plašs žanrisko un stilistisko interešu loks raksturīgs visai J. Ozoliņa daiļradei. Tajā liela vieta atvēlēta pedagoģiskajam darbam, jaunās paaudzes muzikālajai izglītošanai, džeza tradīciju turpināšanai Liepājā un Latvijā. Par savu darbu mūziķis saņēmis titulus “Gada liepājnieks 2003” un “Goda liepājnieks” (2015, par mūža devumu kultūrā ) un 2005. gadā apbalvots ar IV Triju Zvaigžņu ordeni, viņam pasniegta Latvijas valsts aizsardzības fonda “Lāčplēsis” Goda zīme (2025).