Kājnieku virsnieka Augusta Tones karjera Latvijas armijā starpkaru periodā saistīta ar nopelniem Latvijas Neatkarības kara laikā, kad viņš ieņēma divīzijas štāba priekšnieka amatu. Piekomandējumā Iekšlietu ministrijai 1928.–1930. gadā vadīja Aizsargu organizāciju. Karjera noslēdzās ar kājnieku pulka komandiera amatu.

A. Tone dzimis zemnieku kārtai piederīgā lauku drēbnieka Kriša un Jūles Toņu ģimenē. Kristīts Jaunpils evaņģēliski luteriskajā draudzē. No 09.1902. mācījās un 06.1908. beidza Aleksandra ģimnāziju Rīgā, 09.1908.–08.1911. studēja mehāniku, 10.1912.–07.1914. – lauksaimniecību Rīgas Politehniskajā institūtā. 09.1912. nokārtoja rezerves virsnieka zināšanu pārbaudījumu. 05.–10.1917. mācījās un beidza Gatčinas Kara aviācijas skolu (Гатчинская военная авиационная школа). 1920.–1922. gadā un no 1932. gada studēja Latvijas Augstskolas (tagad Latvijas Universitāte, LU) Lauksaimniecības fakultātē, 15.02.–08.08.1923. mācījās un beidza Latvijas armijas Vecāko virsnieku kursus, 29.12.1929.–01.08.1930. – astoņu mēnešu kursus Kara akadēmiskajos kursos, 27.05.–11.06.1934. – virsnieku strēlniecības kursus Daugavpilī.

Precējies 07.1920. ar atraitni Elzu Ozolu (dzimusi Robiņa), meita Jolanta Margida, 10.1938. adoptēja 20 gadus veco padēlu Bruno Aleksandru Egmontu Ozolu (1941. gadā brīvprātīgi policijas vienībās pret Sarkano armiju, pēc kāju nosaldēšanas frontē Salaspils koncentrācijas nometnes komandanta palīgs, 04.1945. gūstā sodīts ar nāvi nošaujot). 

Pēc tēva nāves A. Tone dzīvoja Rīgā vecākā brāļa Friča apgādībā. 10.10.1911. kā savvaļnieks iestājās obligātajā karadienestā Krievijas armijā, 160. kājnieku Abhāzijas pulkā Gomeļā. 07.1912. beidza mācību komandas apmācību kursu, no 12.08. – jaunākais, no 28.08. – vecākais unteroficieris. 09.1912. nokārtoja rezerves virsnieka (praporščika) zināšanu pārbaudījumu 40. kājnieku divīzijas štābā Bobruiskā, 28.10. atvaļināts rezervē Tukuma apriņķī, 28.12. paaugstināts par praporščiku. 14.05.–28.06.1914. iesaukts apmācībā 115. kājnieku Vjazmas pulkā Rīgā un vasaras nometnē Stopiņos. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 31.07.1914. mobilizēts, iedalīts saformētajā 257. kājnieku Eipatorijas pulkā Vinnicā, 10. rotas jaunākais virsnieks. 21.08. pulka un 8. armijas sastāvā devās uz fronti Galīcijā pret Austroungārijas armiju. No 14.10. pulka štāba adjutanta palīgs operatīvajā daļā. Piedalījās kaujās pie Peremišļas cietokšņa. 29.11.1914.–09.01.1915. saslima ar malāriju un nokļuva Ļvivas slimnīcā, pēc atgriešanās pulkā frontē piešķirts atvaļinājums uz četrām nedēļām. Pēc tam pulks pārvietots uz fronti Baltkrievijā un Lietuvā, vēlāk līdz 05.1917. – Bukovinā, Karpatos. Pēc kara aviācijas skolas beigšanas 10.1917. piešķirts lidotāja novērotāja nosaukums. A. Tone tika komandēts uz Pleskavu Ziemeļu frontes aviācijas inspektora rīcībā, iedalīts 12. aviācijas divizionā Cēsīs, no 07.11.1917. diviziona saimniecības priekšnieks. 01.1918. izsniegts dokuments par atvaļināšanu, jo sasniedza 30 gadu vecumu, taču viņš bija spiests palikt divizionā. 02.1918. pēc vācu karaspēka ienākšanas Cēsīs sagūstīts un nosūtīts uz virsnieku karagūstekņu nometnēm Vācu Impērijā, atradās nometnē Vildemanā, Harcā (Lejassaksijā). 03.12.1918. atbrīvots un 05.12. atgriezās Rīgā. Tuvojoties Sarkanajai armijai, devās uz Liepāju.

09.01.1919. brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitnants), dienēja Atsevišķajā (Studentu) rotā, no 17.02. frontē 1. Latviešu atsevišķā bataljona sastāvā pret Padomju Latvijas armiju, no 27.02. bataljona štāba Operatīvās daļas adjutants, pēc bataljona pārformēšanas par brigādi no 01.04. tādā pašā amatā 1. Latviešu atsevišķās brigādes štābā. 22.05., kad Rīgas Jūrmalā bija pārtraukti visi sakari ar savām uzbrūkošajām vienībām, A. Tone, neraugoties uz spēcīgo ienaidnieka uguni, laikā nogādāja pavēlniecības pavēles, dodams iespēju pārgrupēt vienības un sekmēt Rīgas atbrīvošanu (par to 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni). No 07.08. Latvijas armijas Kurzemes divīzijas štāba Operatīvās daļas adjutants, no 14.09. – divīzijas štāba priekšnieka vietas izpildītājs (amatā apstiprināts tikai 13.02.1925.). Kapteinis (14.09.1919.; par dienesta nopelniem), pulkvedis-leitnants (08.10.1920.; par kaujas nopelniem Latgales atbrīvošanas gaitā). Pēc Latvijas Neatkarības kara divīzija pārvietota uz Liepāju. Pulkvedis (18.11.1924.). Ierindas komandēšanas cenza iegūšanai 06.01.–24.03.1924., 01.12.1926.–06.12.1927. piekomandēts 1. Liepājas kājnieku pulkam, bataljona komandieris. 25.04.1928.–01.08.1930. piekomandēts Iekšlietu ministrijai Rīgā, Aizsargu nodaļas priekšnieks. 23.11.1928. pārvietots uz 5. Cēsu kājnieku pulku, viņu skaitīja piekomandējumā Iekšlietu ministrijai. 01.08.1930. ieradās 5. Cēsu kājnieku pulkā. No 04.10.1930. pulka komandiera palīgs. 07.–11.1935., 12.1936.–04.1937. komandējumā Kara tiesā, pagaidu loceklis. 13.10.1937. iecelts par 5. Cēsu kājnieku pulka komandieri. 06.–12.1938. arī Kara virstiesas loceklis. 29.11.1939. pēc paša vēlēšanās atvaļināts, dzīvoja Rīgā. No Jaunpils muižas zemēm bija piešķirta Jaunpils pagasta Jaunsēžu jaunsaimniecība, ko 1931. gadā pārdeva. Bija arī Latvijas Aizsardzības biedrības valdes priekšsēdētāja pirmais biedrs. 01.02.1940. ar Ministru kabineta lēmumu iecelts par Pasta krājkases padomes locekli.

Pēc valsts okupācijas 25.07.1940. atcelts no Pasta krājkases padomes locekļa amata. Nacistiskās Vācijas okupācijas laika beigās 10.1944. kopā ar dzīvesbiedri no Liepājas pa jūras ceļu cauri Gdiņai (tagad Polija; ieradās 25.10.) devās bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvoja Maincā, pēc tam Bodenheimā pie Maincas.

Kājnieku virsnieka A. Tones karjera Latvijas armijā starpkaru periodā saistīta galvenokārt ar ievērojamajiem nopelniem Latvijas Neatkarības kara laikā. Tā laikā un arī ilgstoši pēc kara ieņēma divīzijas štāba priekšnieka amatu bez augstākās militārās izglītības. Atpazīstamība saistīta arī ar salīdzinoši neilgo laika posmu, piekomandējumā Iekšlietu ministrijai vadot paramilitāro Aizsargu organizāciju 1928.–1930. gadā. Karjera noslēdzās ar kājnieku pulka komandiera amatu.

Par kaujas nopelniem Krievijas armijā Pirmā pasaules kara laikā A. Tone apbalvots ar Svētā Staņislava ordeni (III šķira, ar šķēpiem), Svētās Annas ordeni (III šķira, ar šķēpiem; IV šķira, ar uzrakstu “Par drošsirdību”); par kaujas un dienesta nopelniem Latvijas armijā – ar Lāčplēša Kara ordeni (III šķira), Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira), Viestura ordeni (II šķira, ar šķēpiem), Aizsargu Nopelnu krustu, Igaunijas Kara krustu, Lietuvas Šauļu (aizsargu) zvaigzni, Lietuvas Neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu, Polijas Virtuti Militari ordeni (V šķira), Somijas Suojeluskuntas (aizsargu) krustu un Zviedrijas Šķēpa ordeni (III šķira).

11.11.2018. Tukuma Meža kapos atklātas piemiņas stēlas (autors – tēlnieks Jānis Strupulis) novadniekiem – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem. Tajās iekļauts A. Tones vārds.