Humors Senajā Grieķijā nav bijis termins retorikā, bet gan medicīnā. Pastāvēja humorālā jeb četru šķidrumu teorija – humorisms jeb humorālisms. Šī teorija skaidro saikni starp cilvēka ķermeni un kosmosu, norādot, ka abi veidoti no vieniem un tiem pašiem elementiem – zeme, ūdens, gaiss un uguns. Katram elementam piemīt noteiktas īpašības – zeme ir sausa un auksta, ūdens – auksts un mitrs, gaiss – mitrs un karsts, savukārt uguns – sausa un karsta. Cilvēka ķermenī šie elementi veido humorālo jeb četru šķidrumu teoriju: melnā žults (μελαγχολία, melanholia) – sausa un auksta, flegma (φλέγμα, flegma) – auksta un mitra, asinis (αἷμα, haima) – mitras un karstas, dzeltenā žults (χολή, holē) – sausa un karsta. Šiem šķidrumiem jābūt harmonijā. Ja harmonijas nav, iestājas kāda slimība. Šie elementi atbild arī par temperamentu – melnā žults veido melanholisku raksturu, flegma – flegmātisku, dzeltenā žults – holērisku, savukārt asinis – sangvīnisku. Tāpat cilvēka ķermenī ir četri svarīgākie orgāni – liesa (melnā žults), smadzenes (flegma), sirds (asinis) un aknas (žults). Šī teorija pastāvēja vēl viduslaikos.