Intīmais teātris 1907. gadā uzsāka darbu kā viens no rakstnieka A. Strindberga dzīves pēdējo gadu būtiskākajiem projektiem. Teātra darbībā izšķirošā loma bija tieši A. Strindberga darbu iestudējumiem. Speciāli Intīmajam teātrim rakstnieks 1907. un 1908. gada ziemā sacerēja piecu kamerlugu ciklu: “Vētras laiks” (Oväder), “Pelikāns” (Pelikanen), “Spoku sonāte” (Spőksonaten), “Sadegušais nams” (Brända tomten) un “Melnais cimds” (Svarta handsken). Nozīmīgākā no šim lugām bija “Spoku sonāte”, kuras darbība risinās Stokholmas pārtikušajā kvartālā Estermalmē, taču arī šīs lugas varonis tiek konfrontēts ar fantastiski rēgainu un degradējošu realitāti, uzsverot rakstnieka darbiem zīmīgo māksliniecisko nosacītību. A. Strindbergs uzskatīja, ka visi minētie teksti veido ciklu, kas balstīts mūzikas sacerējumu kompozīcijā, un dēvēja tos par Opus I, Opus II un tā tālāk. Vienlaikus rakstnieks uzvēra, ka viņa mērķis ir bijis panākt maksimālu formas koncentrāciju un iespējami daudzveidīgu kādas tēmas aplūkojumu, pievēršoties rūpīgai nedaudzu raksturu izstrādei. Laikā starp 1907. un 1910. gada rudeni (teātra pirmā posma pastāvēšanas beigām) Intīmajā teātrī tika uzvestas divdesmit četras A. Strindberga lugas, un kopējais nospēlēto izrāžu skaits Stokholmā un viesizrāžu turnejās sasniedza pusotru tūkstoti.
Intīmais teātris bija pavisam neliela skatuve Stokholmas centrā pie Ziemeļu tirgus (Norra Bantorget), netālu no A. Strindberga dzīvesvietas jaunuzceltā jūgendstila ēkā, tā dēvētajā Zilajā tornī (Blå tornet). Sākotnēji tika plānots, ka atbilstoša A. Strindberga lugām varētu būt spēles telpa ar 400–500 skatītāju vietām, taču galu galā pieejamais vietu skaits bija 161 ar ļoti nelielu, tikai sešus metrus platu un četrus metrus dziļu skatuvi. Sākotnējos uzvedumus sagatavoja Intīmā teātra vadītājs Augusts Falks (August Falck), kurš pats piedalījās izrādēs kā aktieris. Jūtot nepieciešamību pēc kritiska izvērtējuma, teātra trupa lūdza A. Strindbergu izteikt piezīmes un vērojumus par redzēto, kas palīdzētu turpmākajā darbā. Autors apmeklēja tikai atsevišķus Intīmā teātra mēģinājumus, taču vērsās pie A. Falka un citiem aktieriem ar rakstiskiem padomiem gan par lugu iespējamo interpretāciju, gan spēles stilu. A. Strindberga piezīmes un ieteikumi Intīmā teātra aktieriem un režisoriem apkopoti ar nosaukumu “Memorands Intīmā teātra dalībniekiem” (Memorandum till medlemmarne af Intima Teatern, 1908) un “Vēstules Intīmajam teātrim” (Öppna Bref till Intima Teatern, 1909).
Iecere atjaunot A. Strindberga Intīmā teātra darbību Zviedrijā radās saistībā ar rakstnieka simt piecdesmitās dzimšanas dienas atzīmēšanu 1999. gadā. Teātris tika no jauna atklāts rakstnieka dzimšanas dienā, 22.01.2003., iestudējot viņa pirmo, divdesmit gadu vecumā sacerēto lugu “Brīvdomātājs” (Fritänkaren, 1869).
