Intīmais teātris Stokholmā izveidojās kā eksperimentāla skatuve, kuras uzvedumi sasaucās ar 19. gs. nogales neatkarīgo teātru pieredzi vairākās Eiropas lielpilsētās, īpaši Brīvo teātri (Théâtre-Libre) Parīzē un Brīvo skatuvi (Die Freie Bühne) Berlīnē. Intīmā teātra veidotāji bija skatuves mākslas entuziasti, kuri tiecās pēc jaunas estētiskas valodas un nelielas spēles telpas, kas ļautu aktieriem darboties tiešā publikas tuvumā. Mērķu sasniegšanai tika izvēlēta A. Strindberga dramaturģija, piedāvājot laikmetīgu tās interpretāciju.
Intīmais teātris, Stokholma
teātra trupa, kuras veidotie iestudējumi Stokholmā 20. gs. sākumā iepazīstināja ar zviedru rakstnieka Augusta Strindberga (Johan August Strindberg) daiļradi, īpašu uzmanību pievēršot simbolisma drāmām
Saistītie šķirkļi
Intīmā teātra plakāts. Stokholma, 1919. gads.
Satura rādītājs
Īss teātra vēstures svarīgāko posmu pārskats, repertuāra raksturojums
Intīmais teātris 1907. gadā uzsāka darbu kā viens no rakstnieka A. Strindberga dzīves pēdējo gadu būtiskākajiem projektiem. Teātra darbībā izšķirošā loma bija tieši A. Strindberga darbu iestudējumiem. Speciāli Intīmajam teātrim rakstnieks 1907. un 1908. gada ziemā sacerēja piecu kamerlugu ciklu – “Vētras laiks” (Oväder), “Pelikāns” (Pelikanen), “Spoku sonāte” (Spőksonaten), “Sadegušais nams” (Brända tomten) un “Melnais cimds” (Svarta handsken). Nozīmīgākā no šim lugām bija “Spoku sonāte”, kuras darbība risinās Stokholmas pārtikušajā kvartālā Estermalmē, taču arī šīs lugas varonis tiek konfrontēts ar fantastiski rēgainu un degradējošu realitāti, uzsverot rakstnieka darbiem zīmīgo māksliniecisko nosacītību. A. Strindbergs uzskatīja, ka visi minētie teksti veido ciklu, kas balstīts mūzikas sacerējumu kompozīcijā, un dēvēja tos par Opus I, Opus II un tā tālāk. Vienlaikus rakstnieks uzvēra, ka viņa mērķis ir bijis panākt maksimālu formas koncentrāciju un iespējami daudzveidīgu kādas tēmas aplūkojumu, pievēršoties rūpīgai nedaudzu raksturu izstrādei. Laikā starp 1907. un 1910. gada rudeni (teātra pirmā posma pastāvēšanas beigām) Intīmajā teātrī tika uzvestas divdesmit četras A. Strindberga lugas, un kopējais nospēlēto izrāžu skaits Stokholmā un viesizrāžu turnejās sasniedza pusotru tūkstoti.
Intīmais teātris bija pavisam neliela skatuve Stokholmas centrā pie Ziemeļu tirgus (Norra Bantorget), netālu no A. Strindberga dzīvesvietas jaunuzceltā jūgendstila ēkā, tā dēvētajā Zilajā tornī (Blå tornet). Sākotnēji tika plānots, ka atbilstoša A. Strindberga lugām varētu būt spēles telpa ar 400–500 skatītāju vietām, taču galu galā pieejamais vietu skaits bija 161 ar ļoti nelielu, tikai sešus metrus platu un četrus metrus dziļu skatuvi. Sākotnējos uzvedumus sagatavoja Intīmā teātra vadītājs Augusts Falks (August Falck), kurš pats piedalījās izrādēs kā aktieris. Jūtot nepieciešamību pēc kritiska izvērtējuma, teātra trupa lūdza A. Strindbergu izteikt piezīmes un vērojumus par redzēto, kas palīdzētu turpmākajā darbā. Autors apmeklēja tikai atsevišķus Intīmā teātra mēģinājumus, taču vērsās pie A. Falka un citiem aktieriem ar rakstiskiem padomiem gan par lugu iespējamo interpretāciju, gan spēles stilu. A. Strindberga piezīmes un ieteikumi Intīmā teātra aktieriem un režisoriem apkopoti ar nosaukumu “Memorands Intīmā teātra dalībniekiem” (Memorandum till medlemmarne af Intima Teatern, 1908) un “Vēstules Intīmajam teātrim” (Öppna Bref till Intima Teatern, 1909).
Iecere atjaunot A. Strindberga Intīmā teātra darbību Zviedrijā radās saistībā ar rakstnieka simt piecdesmitās dzimšanas dienas atzīmēšanu 1999. gadā. Teātris tika no jauna atklāts rakstnieka dzimšanas dienā, 22.01.2003., iestudējot viņa pirmo, divdesmit gadu vecumā sacerēto lugu “Brīvdomātājs” (Fritänkaren, 1869).
Ievērojami darbinieki
Intīmā teātra izveidotājs un vadītājs 20. gs. sākumā bija aktieris un režisors A. Falks, un tieši ar viņa iniciatīvu ansamblis pievērsās A. Strindberga lugu iestudējumiem. Būtiskas lomas teātra repertuārā līdzās pašam A. Falkam bija aktrisēm Mandai Bjērlingai (Manda Björling), Karīnai Aleksandersonei (Karin Alexanderson), Fanijai Falknerei (Fanny Falkner) un aktierim Johanam Ljungkvistam (Johan Ljungquist). Kopš 2017. gada teātra vadītāja ir Anna Pētersone (Anna Pettersson).
Teātra ievērojamākie sasniegumi
Visā teātra darbības laikā tā repertuārā dominējuši A. Strindberga darbi. Vēsturiski vislielākos panākumus Intīmajā teātrī guva nevis tam speciāli sarakstītās kamerlugas, bet populārās drāmas “Jūlijas jaunkundze” (Fröken Julie, 1888) un “Lieldienas” (Påsk, 1901). Intīmais teātris radīja priekšnoteikumus jauna tipa psiholoģiski niansētai aktierspēlei, kam bija būtiska nozīme zviedru teātra attīstībā.
Multivide
Intīmā teātra plakāts. Stokholma, 1919. gads.