AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 6. jūlijā
Toms Ķencis

padomju folklora okupētajā Latvijā

(angļu soviet folklore, vācu sowjetische Folklore, franču folklore soviétique, krievu советский фольклор), padomju tautas mutvārdu daiļrade
hibrīds folkloras žanru kopums, kura galvenā pazīme ir saturiska atbilstība padomju ideoloģijai

Saistītie šķirkļi

  • folkloristika
  • folkloristika Latvijā
  • latviešu folklora
  • latviešu tautasdziesmas
  • mīklas, folklorā
  • mīklas, latviešu folklorā
  • padomju otrreizējā okupācija Latvijā
Tautasdziesma padomju folkloras vākumā. 1948. gads.

Tautasdziesma padomju folkloras vākumā. 1948. gads.

Avots: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un māksla institūta Latviešu folkloras krātuve.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Žanri un paraugi
  • 3.
    Padomju folkloras radīšana un vākšana
  • 4.
    Padomju folkloras izcelsme un noriets
  • Multivide 7
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Žanri un paraugi
  • 3.
    Padomju folkloras radīšana un vākšana
  • 4.
    Padomju folkloras izcelsme un noriets

Padomju folkloras uzplaukums Latvijas kultūrā un zinātnē notika saistībā ar staļinismu laika posmā no 1945. līdz 1953. gadam.

Atsevišķas padomju folkloras izpausmes bija sastopamas līdz padomju okupācijas beigām. Padomju folklora nav vienādojama ar padomju okupācijas laika folkloru, bet veido tikai tās oficiāli atzīto daļu. Padomju folklora tika radīta un vērtēta atbilstoši sociālistiskā reālisma mākslas principam “sociālistisks saturs nacionālā formā”.

Padomju folkloras piemērs no 3. zinātniskās ekspedīcijas Ogres apriņķī. 1949. gads.

Padomju folkloras piemērs no 3. zinātniskās ekspedīcijas Ogres apriņķī. 1949. gads.

Avots: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un māksla institūta Latviešu folkloras krātuve.

Žanri un paraugi

Padomju folklora nekļuva par oficiālu terminu, un tās žanriskās un saturiskās robežas mainījās atkarībā no situācijas. Padomju folklora saturiski var attiekties uz: 1905. gada revolūcijas un Oktobra apvērsuma notikumiem, komunistisko pagrīdes kustību starpkaru periodā, Otrā pasaules kara notikumiem un sarkanajiem partizāniem, padomju rūpniecību, sociālistisko jauncelsmi, lauksaimniecības kolektivizāciju, padomju varas sasniegumiem un centieniem, padomju līderiem un nozīmīgām personībām. Formas ziņā padomju folkloras materiāli var būt dziesma, tautasdziesma, neprofesionālu dzejnieku darbi, izteicieni, sakāmvārdi, lozungi, nostāsti, dzīvesstāstu un mutvārdu vēstures epizodes, kas apraksta minētos notikumus, mīklas, sienas avīžu virsraksti un karikatūras u. tml.

Tipisks padomju folkloras piemērs padomju satura iekļaušana tradicionālā tautasdziesmas četrrindē, piemēram,

Lec saulīte, rītā agri,

Noej vēlu vakarā,

Lai varētu kolhoznieki

Vairāk siena gubās kraut.

Padomju folklorai ir raksturīgas arī Josifa Staļina (krievu Иосиф Виссарионович Джугашвили/Сталин, gruzīnu იოსებ სტალინი) personības kulta izpausmes:

Viju viju vainagu

No puķēm, lapām.

To likšu galvā

Mūs’ Staļinam;

Izaudzis viņš mums

Kā dižais ozols,

Mēs viņa zaros

Kā sīkas zīles.

Kā folkloras materiāli tiek klasificēti tādi izteicieni, kā “Mēs, tirdzniecības darbinieki, esam tautas kalpi” vai “Valsts aizņēmums – visas tautas lieta” un “Pulkā darbs vieglāk padarāms”.

Skaidru kritēriju trūkums bija viena no galvenajām padomju folkloras problēmām attiecībā gan uz formālajiem kritērijiem, gan uz folkloras materiālu izcelsmi jeb jautājumu, vai un kā nošķirami individuālu autoru un kolektīvi radīti darbi. Padomju folkloru ir grūti nošķirt no tautiskas amatieru literatūras. Pateicoties sava laika žanriskajai neskaidrībai, padomju folkloras materiālos iekļauts daudz vērtīgu ziņu par ikdienas dzīvi, kultūru un politisko propagandu pirmajā pēckara desmitgadē Latvijas mazpilsētās un lauku rajonos. Tādējādi ir saglabājušās ziņas, piemēram, par populārāko mūzikas repertuāru (dziesmu klades), dažādu publisko telpu noformējumu svētkos un ikdienā, kolhozu un skolu sienas avīžu saturu, pionieru salidojumu un citu sarīkojumu norisi un saturu, aģitācijas brigāžu priekšnesumiem, Jāņu svinībām kolektīvajās saimniecībās.

Padomju folkloras piemēri Annas Rubenes folkloras vākumā. Jumprava, 1950. gads.

Padomju folkloras piemēri Annas Rubenes folkloras vākumā. Jumprava, 1950. gads.

Avots: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un māksla institūta Latviešu folkloras krātuve.

Padomju folkloras piemēri Annas Rubenes folkloras vākumā. Jumprava, 1950. gads.

Padomju folkloras piemēri Annas Rubenes folkloras vākumā. Jumprava, 1950. gads.

Avots: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un māksla institūta Latviešu folkloras krātuve.

Padomju folkloras radīšana un vākšana

Padomju folkloras krāšanā un radīšanā nozīmīga loma bija nozares centrālajām institūcijām: Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Zinātņu akadēmijas Folkloras institūtam (1945–1951) un Etnogrāfijas un folkloras institūtam (1952–1955), ko pārraudzīja PSRS Zinātņu akadēmijas Mikluho-Maklaja vārdā nosauktais Etnogrāfijas institūts (Институт этнографии АН СССР им. Н. Н. Миклухо-Маклая, kopš 1992. gada Mikluho-Maklaja vārdā nosauktais Etnoloģijas un antropoloģijas institūts, Институт этнологии и антропологии имени Н. Н. Миклухо-Маклая РАН) Maskavā. Viens no galvenajiem padomju folkloras vākšanas veidiem bija ikgadējas zinātniskās ekspedīcijas, kas no 1947. gada tika rīkotas dažādos Latvijas rajonos. Pirmo astoņu ekspedīciju laikā tika iegūtas aptuveni 5000 padomju folkloras vienības, kas vēl arvien glabājas Latviešu folkloras krātuvē Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. Padomju folkloras vākšanā un radīšanā tika iesaistīti arī skolēni un studenti. 1950. gadā viens no latviešu padomju folkloristu – zinātnisko darbinieku – uzdevumiem bija veicināt padomju folkloras radīšanu. Lai to īstenotu, tika izplatīti padomju folkloras materiālu paraugi, publicēti raksti, lasītas lekcijas un vadīti semināri, rīkoti vākšanas un jaunrades konkursi. Padomju folkloras vākšanas virsuzdevums bija padomju okupācijas režīma propaganda.

LPSR Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūta 5. zinātniskā ekspedīcija. Bauskas Rūpkombinata strādnieki, starp viņiem (piektais no kreisās) folklorists Jānis Alberts Jansons. Bauska, 06.1951.

LPSR Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūta 5. zinātniskā ekspedīcija. Bauskas Rūpkombinata strādnieki, starp viņiem (piektais no kreisās) folklorists Jānis Alberts Jansons. Bauska, 06.1951.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un māksla institūta Latviešu folkloras krātuve.

Mūziķis Viktors Sams pieraksta melodijas un folkloriste Austra Alksnīte – tekstus no teicējām Bauskas invalīdu namā. 06.1951.

Mūziķis Viktors Sams pieraksta melodijas un folkloriste Austra Alksnīte – tekstus no teicējām Bauskas invalīdu namā. 06.1951.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un māksla institūta Latviešu folkloras krātuve.

LPSR Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūta zinātniskā izbraukuma sesija. Bauska, 24.06.1952.

LPSR Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūta zinātniskā izbraukuma sesija. Bauska, 24.06.1952.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un māksla institūta Latviešu folkloras krātuve.

Padomju folkloras izcelsme un noriets

Latviešu padomju folklora bija daļa no visā Padomju Savienībā īstenotās akadēmiskās prakses un politiskās propagandas projekta, kas aizsākās Padomju Krievijā 20. gs. 30. gados un pēc Otrā pasaules kara tika adaptēts padomju varas okupētajās teritorijās. Padomju folkloras vietu kultūrā nostiprināja rakstnieks un ideologs, Padomju Rakstnieku savienības vadītājs, sociālistiskā reālisma tēvs Maksims Gorkijs (Максим Горький) un tās pašas savienības folkloras nodaļas vadītājs, krievu folklorists Jurijs Sokolovs (Юрий Матвеевич Соколов). Sākotnēji Padomju Krievijā par padomju folkloras centrālo žanru kļuva pēc tradicionālo episko dziesmu “biļinu” parauga sacerētās “novinas” – gari episki dziedājumi, kas izmanto arhaiskas dzejas formas, stāstot par padomju līderiem, kultūras varoņiem un sasniegumiem. Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā folkloristikas nozarē padomju folkloras ieviešanu vadīja Folkloras institūta direktors Roberts Pelše un viņa vietnieks zinātniskajā darbā Jānis Niedre. Abi bija arī nozīmīgi mācībspēki Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātē.

Padomju folklora zaudēja savu akadēmisko aktualitāti pēc kritiskām diskusijām Padomju Savienības akadēmiskajos centros Maskavā un Ļeņingradā 1952.–1954. gadā. Procesu ievērojami paātrināja J. Staļina nāve 03.1953. un sekojošais personības kulta nosodījums, kas bija spilgti izpaudies arī padomju folklorā.

1953. gadā iznāca otrā un pēdējā akadēmiskā latviešu padomju folkloras izlase. Padomju folkloras noriets sakrita ar Etnogrāfijas un folkloras institūta reorganizāciju un pievienošanu LPSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša vārdā nosauktajam Valodas un literatūras institūtam.

Turpmākajos gados padomju folklora vairs netika aktīvi vākta, pētīta un radīta. Tās aktualitāte ilgāk saglabājās saistībā ar sociālistiskajām tautas tradīcijām un Emiļa Melngaiļa Republikāniskā tautas nama darbību.

Mūsdienās padomju folklora ir akadēmiskas izpētes objekts folkloristikas vēstures, totalitārisma pētniecības un kultūras mantojuma nozarēs.

Multivide

Tautasdziesma padomju folkloras vākumā. 1948. gads.

Tautasdziesma padomju folkloras vākumā. 1948. gads.

Avots: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un māksla institūta Latviešu folkloras krātuve.

Padomju folkloras piemēri Annas Rubenes folkloras vākumā. Jumprava, 1950. gads.

Padomju folkloras piemēri Annas Rubenes folkloras vākumā. Jumprava, 1950. gads.

Avots: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un māksla institūta Latviešu folkloras krātuve.

Padomju folkloras piemēri Annas Rubenes folkloras vākumā. Jumprava, 1950. gads.

Padomju folkloras piemēri Annas Rubenes folkloras vākumā. Jumprava, 1950. gads.

Avots: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un māksla institūta Latviešu folkloras krātuve.

Padomju folkloras piemērs no 3. zinātniskās ekspedīcijas Ogres apriņķī. 1949. gads.

Padomju folkloras piemērs no 3. zinātniskās ekspedīcijas Ogres apriņķī. 1949. gads.

Avots: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un māksla institūta Latviešu folkloras krātuve.

Mūziķis Viktors Sams pieraksta melodijas un folkloriste Austra Alksnīte – tekstus no teicējām Bauskas invalīdu namā. 06.1951.

Mūziķis Viktors Sams pieraksta melodijas un folkloriste Austra Alksnīte – tekstus no teicējām Bauskas invalīdu namā. 06.1951.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un māksla institūta Latviešu folkloras krātuve.

LPSR Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūta 5. zinātniskā ekspedīcija. Bauskas Rūpkombinata strādnieki, starp viņiem (piektais no kreisās) folklorists Jānis Alberts Jansons. Bauska, 06.1951.

LPSR Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūta 5. zinātniskā ekspedīcija. Bauskas Rūpkombinata strādnieki, starp viņiem (piektais no kreisās) folklorists Jānis Alberts Jansons. Bauska, 06.1951.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un māksla institūta Latviešu folkloras krātuve.

LPSR Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūta zinātniskā izbraukuma sesija. Bauska, 24.06.1952.

LPSR Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūta zinātniskā izbraukuma sesija. Bauska, 24.06.1952.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un māksla institūta Latviešu folkloras krātuve.

Tautasdziesma padomju folkloras vākumā. 1948. gads. Atšifrējums: Kolchoznieki sērsti brauca, Ļeņingradu lūkoties; Ermitažu izstaigāja Deviņiem līkumiem – Tur bij bildes, tur bij gleznas, Tur bij liela redzēšana. Teicis J. Ciekurs Lēdurgā. Rīgas pilsētas 5. vidusskolas vākums.

Avots: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un māksla institūta Latviešu folkloras krātuve.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • folkloristika
  • folkloristika Latvijā
  • latviešu folklora
  • latviešu tautasdziesmas
  • mīklas, folklorā
  • mīklas, latviešu folklorā
  • padomju otrreizējā okupācija Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Ekmanis, R, Padomju mitoloģija Latvijā, Jaunā Gaita, 21, 1959.

Ieteicamā literatūra

  • Ancelāne, A. un V. Greble, Latviešu padomju folklora. Izlase, 2. izd., Rīga, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1953.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Greble, V. un E. Kokare (sast.), Cīņas dziesmas, Rīga, Lat­vijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatū­ras institūts, 1957.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Ķencis, T., Vācot padomju folkloru, Rīga, Latvijas Universitātes literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2019.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Līgo dziesmas mākslinieciskajai pašdarbībai, Rīga, Emiļa Melngaiļa vārdā nosauktais Tautas mākslas nams, 1955.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Niedre, J., Latviešu folklora, Rīga, Latvijas Valsts izdev­niecība, 1948.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Pelše, R. [u. c.], (red.), Latviešu padomju folklora. Izlase. Rīga, Latvijas PSR Zinātņu akadēmija, 1950.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Pēteris Ēteris (sast.), Līgo, Līgo!, Rīga, Latvijas PSR žurnā­listu savienība, 1959.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Toms Ķencis "Padomju folklora okupētajā Latvijā". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 08.12.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4183 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana