Pedobioloģija pēta augsnes dzīvo organismu un abiotiskās (nedzīvās) vides mijiedarbību, īpaši saistībā ar barības vielu apriti un augsnes struktūras veidošanos, bioloģiskās daudzveidības pastāvēšanas nosacījumus un antropogēno ietekmi uz augsnes organismiem.
Augsne ir vēsturiski izveidojies ilgstošas dzīvo organismu, cilmieža (smilts, grants, māla, dolomīta), ūdens un gaisa nepārtrauktas darbības rezultāts. Augsnē ir liela sugu daudzveidība: neskartā augsnē var būt vairākas mugurkaulnieku un slieku sugas, 20–30 ērču sugu, 50–100 kukaiņu sugu, desmitiem nematožu sugu, simtiem sēņu sugu, tūkstošiem baktēriju un aktinomicētu (baktēriju ar zarojošiem filamentiem) sugu. Pie augsnes organismiem pieskaita arī tos, kas apdzīvo robežjoslu starp augsni un zemsedzi. Augsnes dzīvie organismi – mikroorganismi, sēnes un dzīvnieki – veido edafonu. Nozīmīga tā sastāvdaļa ir augu saknes. No dzīvo organismu biomasas 25–30 % veido augsnes dzīvnieki, 70–75 % – baktērijas, aktinomicētes, sēnes, aļģes. Augsnes organismu biomasa sasniedz 3–5 t/ha, t. i., 0,3–0,5 kg/m2. Ja no augsnes izdala dezoksiribonukleīnskābes (DNS), tad 1 gramā var konstatēt 6–10 tūkstošus dažādu genomu.
