Klasiskajā romiešu juridiskajā kultūrā institūcijas līdz ar komentāriem (commentarii), juridisko terminu definīciju (definitiones) krājumiem, juridisko aforismu (regulae) krājumiem un citiem avotiem, bija juridiskās mācību literatūras forma. Institūcijas bija īsas, sistemātiskas mācību grāmatas par tiesību pamatiem, tostarp tiesību terminiem un principiem. Tās ietvēra gan ius civile, gan ius honorarium pamatus un bija paredzētas studentiem, kas uzsāk apgūt jurisprudenci. Daudzi ievērojami romiešu juristi rakstīja savas mācību grāmatas, tostarp institūcijas. Īpaši slavenas bija Gaja institūcijas (Gaii institutiones), kuras norakstā ir saglabājušās līdz mūsdienām.
Bizantijas imperators Justiniāns (latīņu Flavius Petrus Sabbatius Justinianus, grieķu Μέγας Ιουστινιανός) uzskatīja, ka tiesiskuma nodrošināšanai valstī nepieciešams reformēt jurisprudences studijas. Viņa reformas uzdevumi bija, lai visi studējošie piecu gadu laikā apgūtu vienu studiju programmu, kura iekļautu jaunākos spēkā esošos likumus, mācoties tostarp no vienas tiesību pamatu grāmatas. Juridiskās izglītības reformu ievada Justiniāna 533. gada 16. decembra konstitūciju Omnem.