Bizantijas imperators Justiniāns (latīņu Flavius Petrus Sabbatius Justinianus, grieķu Μέγας Ιουστινιανός) vēlējās vienot impēriju ar reliģijas un tiesību palīdzību. Viņš saņēma daudz sūdzību par tiesvedībām. Lai sakārtotu tiesu darbu valstī un nepieļautu tiesnešu patvaļu un korupciju, viņš nolēma vispirms kodificēt tiesības, lai vēlāk sekotu līdzi to striktai ievērošanai. Pirmais solis Justiniāna kodifikācijas darbos bija imperatoru konstitūciju kodifikācija. Lai gan bija spēkā Gregoriāna kodekss (Codex Gregorianus), Hermogeniāna kodekss (Codex Hermogenianus, Hermogenianus, Corpus Hermogeniani), Teodosija kodekss (Codex Theodosianus) un Novellae post-Theodosiane, daļa no tajās iekļautajām konstitūcijām bija zaudējušas spēku. Šajos avotos bija grūti orientēties, jo tie bija pārāk apjomīgi un daļēji pretrunīgi. Turklāt tikai Teodosija kodekss bija oficiāla tiesību kodifikācija.