Digestas, kas apkopotas, ievērojot edikta uzbūves principu, veido 50 grāmatas. Likumdevējs kodeksu iedalīja septiņās daļās:
1) 1.–4. grāmata veido ievadu tiesībās (grieķu πρῶτος, prâtos ‘sākums’). Tajās apkopoti tiesību un tiesvedības pamatjautājumi. 2) 5.–11. grāmata veido sadaļu “Par tiesām” (De iudiciis) un iekļauj citātus par īpašumtiesībām un prasībām to aizstāvēšanai. 3) 12.–19. grāmata “Par lietām” (De rebus) skaidro saistību tiesības. 4) 20.–27. grāmata “Vidus” (Umbilicus) pamatā regulē ģimenes tiesības. 5) 28.–36. grāmata (De testamentis) regulē mantojuma tiesības. 6) sadaļai, kuru veido 37.–44. grāmata un 7) sadaļai – 45.–50. grāmata, nav nosaukumu. Digestu dalījums septiņās daļās bija arī nozīmīgs reformētajās jurisprudences studijās, kas norisa saskaņā ar Justiniāna 533. gada 16. decembra konstitūciju Omnem.
Viduslaikos avots netika uztverts kā veselums, bet gan tika dalīts trīs daļās: 1) Digestum vetus ietvēra 1.–24. grāmatu līdz 3. nodaļai, 2) Infortiatum – no 24. grāmatas 3. nodaļas līdz 38. grāmatai, 3) Digestum novum – 39.–50. grāmata. Šādā secībā, t. i., pa daļām, avota tekstu ieguva Irnērijs (Irnerius), kurš Boloņas Universitātē licis pamatu romiešu tiesību studijām.
Mūsdienās pētnieki ieviesuši arī citus grāmatu grupējumus, piemēram, austriešu tiesību vēsturnieki Tomas Olehovskis (Thomas Olechowski) un Rihards Gamaufs (Richard Gamauf) iedala: 1. grāmata ietver citātus par tiesību avotiem un personu tiesībām, 2.–47. – civiltiesības (ius civile), 48. – sodu tiesības, 49. – procesuālās tiesības (appellatio), 50. – pārvaldes tiesības un tiesību terminoloģijas skaidrojumu.
Grāmatās izdalītas 430. nodaļas (tituli). Citāti, kas iekļauti kodifikācijā, pamatā skaidro tiesību normu piemērošanu, taču skarti arī tiesību teorijas un filozofijas jautājumi. Citāti ir numurēti un izkārtoti nodaļās, vispirms iekļaujot civiltiesību komentārus (latīņu nosaukums ad Sabinum), tad ediktu komentāru citātus (ad edictum), seko komentāri, kas sniegti skaidrojot kāzusa risinājumu imperatora vārdā (responsa, saukts arī ad Papiniani). Atsevišķās nodaļās noslēgumā pievienoti papildus citāti (Appendix). Citāti sīkāk dalīti paragrāfos. Veidojot atsauci uz Digestām, jāmin grāmata, nodaļa, citāta numurs un paragrāfa numurs.
Kodifikācijā iekļauti 39 romiešu juristu darbu fragmenti. Visplašāk citēti Ulpiāna (gandrīz 1/3 teksta) un Paula (apmēram 1/6 teksta) darbi. Pamatā teksts ir latīņu valodā, neskaitot Papiāna un Modestīna darbu fragmentus grieķu valodā. Digestu tekstam bija likuma spēks. Ar likumu bija aizliegts avotu komentēt, atļauts bija tulkot no latīņu uz grieķu valodu un veidot rādītājus (indices).