Pasta ierēdņa un mājsaimnieces ģimenē dzimusī Valentīna auga muzikālā vidē – viņas tēvs spēlēja vijoli un citus stīgu instrumentus, darbojās par klavieru skaņotāju, bija apveltīts ar skaistu balsi. Māte spēlēja cītaru, muzikāli apdāvināts bija Valentīnas jaunākais brālis Pēteris Butāns. Uzsākusi skolas gaitas Daugavpils 1. pamatskolā, astoņu gadu vecumā Valentīna sāka mācīties klavierspēli, 1940. gadā iestājās Daugavpils Mūzikas skolas klavieru klasē, kur mācījās septiņus gadus. Pēc Otrā pasaules kara V. Butāne aktīvi iesaistījās pašdarbībā, Daugavpils vidusskolā noorganizēja meiteņu vokālo sekstetu, kam bija koncertmeistare. Pēc vidusskolas diploma saņemšanas V. Butāne izlēma savu mūžu saistīt ar dziedāšanu, mācījās Daugavpils Mūzikas vidusskolas vokālajā klasē pie Bertas Braunfeldes (1949–1952), kā arī strādāja par pianisti Daugavpils Valsts Krievu drāmas teātrī.

1952. gadā  V. Butāne sāka studijas Latvijas Valsts konservatorijas (LVK) vokālajā nodaļā (pedagoģe Dora Brutāne), paralēli strādādama kā vokālā pedagoģe (armijas daļas ansamblī, 1953), koncertmeistare (Rīgas Krievu teātrī, Jūras kara skolā, 1954). 1955. gadā jaunā dziedātāja pārstāvēja LPSR Vispasaules studentu festivālā, duetā ar Gaļinu Čumačenko piedalījās padomju dziesmu konkursā. V. Butāne dziedājusi arī Rīgas kinoteātros “Komjaunietis” un “Lāčplēsis” pirms seansiem, kā bija pieņemts 50. gados.

1956. gadā Latvijas Radio darbu sāka pirmais profesionālais estrādes sekstets Egila Švarca un Raimonda Paula vadībā, un mūziķi par solisti uzaicināja savu studiju biedreni V. Butāni. Tieši viņa 1956. gada pavasarī ieskaņoja pirmo R. Paula estrādes dziesmu “Nenosūtītā vēstulīte jeb Liriska dziesma” (Dainas Avotiņas vārdi), kam sekoja virkne latviešu (Elga Igenberga, Ģederts Ramans, Ringolds Ore), padomju un ārzemju autoru dziesmu ieskaņojumu.

1957. gadā V. Butāne absolvēja LVK, saņemot raksturojumu: “maigs, lirisks soprāns. Spējīga, darbīga, muzikāla, skatuviska. Ir estrādes stīga. Ar panākumiem var dziedāt galvenās lomas Muzikālajā komēdijā un operā.” Pēc augstskolas beigšanas dziedātāju norīkoja uz Liepājas Muzikāli dramatisko teātri, kur V. Butāne atveidoja galvenās lomas dziesmuspēlēs “Zaļā pļavā”, “Trejmeitiņas”, Kristīni Jāņa Kalniņa operā “Ugunī”, paralēli turpinādama darbu pie studijas ierakstiem Rīgā. Īslaicīgi dziedātāja sadarbojās ar Rīgas estrādes orķestri (REO), piedaloties dažos tā koncertos, kā arī ieskaņojumos. Vairāki V. Butānes ieskaņojumi (“Rīgas bulvāri”, “Varbūt”, “Zvaigžņotā Rīga”, “Mīla atnāca” u. c.) izdoti skaņuplatēs (“Līgo”, “Melodija”, “Melvaton”), to vidū dueti ar  Valsts Rīgas operetes teātra premjeru Edgaru Zveju (“Silavas valsis”, “Mākoņi pār sniegu”).

Līdz 1963. gadam V. Butāne iedziedājusi radio studijā apmēram 60 dažādu autoru estrādes melodijas, kā arī operešu fragmentus, virkni solodziesmu. No V. Butānes 60 estrādes žanra ierakstiem apmēram 20 ieskaņojumi (“Mans mīļais klusē”, Valters Kaminskis; “Humoreska”, Ģ. Ramans; “Ilgas”, “Skaniet, jaunības balsis”, E. Švarcs; “Purenes”, R. Pauls, u. c.) nodzēsti pēc Latvijas Radio mūzikas redakcijas galvenā redaktora Valentīna Nikolajeva rīkojuma 20. gs. 70. gadu sākumā.

Pēc muzikālās trupas likvidēšanas Liepājas teātrī V. Butāne sāka strādāt Jelgavas Mūzikas vidusskolā par ilustratori un vokālo pedagoģi. Viņas skolniece bijusi vēlāk slavenā estrādes dziedātāja Nora Bumbiere, kordiriģente Vizma Zandersone un citi. 70. gadu sākumā V. Butāne dažus gadus strādāja Latvijas Radio mūzikas redakcijā, bet pēc aiziešanas pensijā pārcēlās uz Dobeli, kur dzīvoja kopā ar dēlu Andri. Privāti pasniedza klavierstundas un 80. gadu nogalē sāka komponēt – sacerētas vairākas dziesmas: “Veltījums Daugavai”, “Atceroties Daugavpili”, “Daugavpils tango”, “Latvji, brauciet jūriņā” (ieskaņojuši N. Bumbiere un Uldis Leiškalns) un citas.

2011. gadā Dobelē tika sarīkots labdarības koncerts nolūkā savākt līdzekļus V. Butānes soloalbuma izdošanai, diemžēl dziedātāja aizgāja mūžībā, to nesagaidījusi. Nauda tika izlietota kapavietas iekārtošanai Virkus kapos. Dažas V. Butānes dziedātas dziesmas izdotas izlases CD “Atmiņu lietus” (Pasadena Rec., 2001).

Latvijā tieši V. Butāne 50. gadu vidū kļuva par tobrīd jaunā un plaukstošā estrādes žanra pirmo kompozīciju atskaņotāju, mūsu pirmo estrādes zvaigzni, kas lika pamatus veselai sekotāju paaudzei. Viņas balss kalpoja par etalonu perfektumam, dzīvespriekam, akadēmiskā žanra augsto kvalitāšu pārnesumam uz izklaidējošo mūziku apvienojumā ar skatuvisko talantu, personisko pievilcību un grāciju. Privātās dzīves sarežģījumi – vientuļās mātes liktenis – lika šķēršļus pilnvērtīgai skatuves karjerai.

“Rīgas bulvāri”, “Varbūt”, “Dienvidu nakts” (E. Igenberga),  “Vecpilsētā”, “Puteņu valsis”, “Reiz nāksi tu” (R. Pauls), “Es ticu, draugs”, “Pie ezera” (R. Ore), “Dziesmiņa par piecām minūtēm”, “Dziesmiņa par labo noskaņu” (Anatols Liepiņš, no filmas “Karnevāla nakts”, Карнавальная ночь, režisors Eldars Rjazanovs, Эльдар Александрович Рязанов, 1956).