Radošās darbības agrīnajā periodā 20. gs. 70. gadu 2. pusē E. Kostello jaunrade bieži klasificēta kā piederīga aktuālajai pankroka un postpanka estētikai, vēlāk tai raksturīga plaša muzikāla daudzveidība.

E. Kostello tēvs Ross Makmanuss (Ross MacManus) bija populāra deju orķestra The Joe Loss Orchestra trompetists un vokālists, un viņa ietekmē zēns kopš bērnības aizrāvās ar džezu, rokenrolu un The Beatles mūziku. 70. gadu sākuma sāka sacerēt dziesmas un muzicēja vairākās grupās, bet 1976. gadā, noslēdzot līgumu ar neatkarīgu ierakstu kompāniju Stiff Records, pieņēma skatuves vārdu Elviss Kostello – “Elviss” izraudzīts par godu Elvisam Preslijam (Elvis Presley), savukārt “Kostello” aizgūts no viņa tēva pseidonīma “Dejs Kostello” (Day Costello).

Jau E. Kostello debijas albums My Aim Is True (1977) izpelnījās atzinīgu novērtējumu, atklājot savdabīgu autora talantu, kas jaunās paaudzes sociālo neapmierinātību izsaka inteliģentos tekstos un izpildījuma enerģiju apvieno ar plašu muzikālo erudīciju, radot formā kompaktas, bet par vairumu aktuālā pankroka izsmalcinātākas dziesmas.

Arī nākamajos, ar grupu The Attractions ieskaņotajos albumos (This Years Model, 1978; Armed Forces, 1979; Get Happy!!, 1980; Imperial Bedroom, 1982, un citos) daudzveidīgas rokenrola, kantrī, soula un popmūzikas vēstures inspirācijas ietērptas laikmetīgi spontānā skanējumā un melodijās, kas E. Kostello padarīja par t. s. kulta mākslinieku (īpaši studentu aprindās) un kritikas favorītu ne vien Lielbritānijā, bet arī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un citur. Savukārt 1979. gadā izdotais singls Oliver’s Army – Ziemeļīrijas politiskās krīzes eskalācijai veltīta dziesma, kuras vēstījuma nopietnību akcentē kontrastējoši optimistisks popmūzikas aranžējums – sasniedza Lielbritānijas topa 2. vietu, kļūstot par vienu no masu publikā pazīstamākiem E. Kostello skaņdarbiem.

Mākslinieciski nozīmīgākais E. Kostello radošās darbības periods ar vislielāko ietekmi uz nākamo paaudžu mūziķiem, bija 70. gadu 2. pusē un 80. gadu sākumā, taču arī vēlāk, pārmaiņus strādājot ar grupām Attractions un Imposters (nedaudz atšķirīgs Attractions sastāvs), kā arī izdodot soloierakstus, kas veikti ar dažādiem pavadītājmūziķiem, viņš radījis daudz ievērojamas mūzikas, kas guvusi augstu kritikas vērtējumu, paplašinājusi populārās kultūras intelektuālos standartus un izcēlusies ar daudzveidīgiem žanriskiem risinājumiem.

Būtiska E. Kostello jaunrades iezīme ir prasme savā mūzikā integrēt daudzu žanru iezīmes, kā arī sastrādāties ar dažādu žanru mūziķiem. Starp viņa sadarbības partneriem bijuši klasiskās mūzikas stīgu kvartets The Brodsky Quartet (kopīgs albums Juliet Letters, 1993), tradicionālās popmūzikas komponists Bērts Bekaraks (Burt Bacharach, kopīgs albums Painted from Memory, 1998), Ņūorleānas ritmblūza klasiķis Alēns Tosons (Allen Toussaint, kopīgs albums The River in Reverse, 2006), hiphopa grupa The Roots (kopīgs albums Wise Up Ghost, 2013) un citi mākslinieki. 80. un 90. gadu mijas periodā plašu ievērību izpelnījās E. Kostello sadarbība ar Polu Makartniju (Paul McCartney) – abi kopā sacerēja 15 dziesmas; pazīstamākās no tām ir E. Kostello hits Veronica (1989), P. Makartnija hits My Brave Face (1989) un abu duets You Want Her Too, kas iekļauts P. Makartnija albumā Flowers in the Dirt (oriģinālizdevums 1989. gadā; 2017. gada speciālizdevumā iekļauti arī citu kopdarbu demoieraksti).

Savukārt E. Kostello dziesmas dziedājuši Džonijs Kešs (Johnny Cash), Rojs Orbisons (Roy Orbison), Džoana Baeza (Joan Baez), Roberts Vaiets (Robert Wyatt), Linda Ronstade (Linda Ronstadt), Čets Beikers (Chet Baker), Solomons Bērks (Solomon Burke), Daiena Krāla (Diana Krall, pazīstamā džeza pianiste un vokāliste kopš 2003. gada ir E. Kostello dzīvesbiedre) un citi ievērojami izpildītāji. Mūziķis sarakstījis grupas Transvision Vamp solistes Vendijas Džeimsas (Wendy James) debijas soloalbumu Now Ain’t the Time for Your Tears (1993), bet džeza ģitārists Bils Frizels (Bill Frisell) albumā The Sweetest Punch (1999) interpretējis E. Kostello un B. Bekaraka albumu Painted from Memory.

E. Kostello producējis ska grupas The Specials, jaunā vilņa grupas Squeeze, pankfolka grupas The Pogues un mecosoprāna Annes Sofijas von Oteres (Anne Sofie von Otter) ierakstus.

1989. gadā ASV alternatīvās mūzikas žurnāls Spin E. Kostello nosauca par “savas paaudzes nozīmīgāko dziesmu autoru”. Līdzīgs vērtējums viņam veltīts vairākkārt, tomēr E. Kostello nopelni neaprobežojas ar daudzu savu desmitgadi pārdzīvojušu dziesmu sacerēšanu.

Kaut karjeras sākumā mūziķis bija cieši saistīts ar Londonas panku aprindām un viņa dziesmās netrūka pankrokam raksturīgās enerģijas un sociālā neiecietīguma patosa, E. Kostello piemita arī iepriekšējo paaudžu mūzikas (rokenrola, ritmblūza, soula, džeza) izpratne un mīlestība, kas viņa jaunradei piešķīra atšķirīgu māksliniecisko dziļumu un mērogu. Tieši panku subkultūras bagātināšana ar muzikālu sakņu izjūtu un tajā balstītu radošu daudzveidību, tādējādi veicinot mākslinieciski un intelektuāli ietilpīgāko jaunā vilņa un postpanka žanru rašanos, ir E. Kostello ievērojamākais devums sava laika mūzikas procesā, kas sniedzis radošu ierosmi gan daudziem dziesminiekiem (Sūzena Vega, Suzanne Vega; Billijs Bregs, Billy Bragg; Džozefs Arturs, Joseph Arthur; Deivids Grejs, David Gray; Rons Sekssmits, Ron Sexsmith, un citiem), gan rokgrupām (Crowded House; 10, 000 Maniacs; The Pogues; The Go-Betweens; Eels; Spoon; The Beautiful South; Radiohead; They Might Be Giants; Weezer; The New Pornographers un citām).

E. Kostello un Attractions uzņemti Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 2003). Mūziķis saņēmis divas Grammy balvas.

E. Kostello un Tībona Bērneta (T-Bone Burnett) dziesma The Scarlet Tide Elisones Krausas (Alison Krauss) izpildījumā bija nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai (Academy of Motion Picture Arts and Sciences, AMPAS) “Oskars” (Oscar) kategorijā Labākā oriģināldziesma (Best Original Song); tā dzirdama spēlfilmā “Aukstais kalns” (Cold Mountain, režisors Entonijs Mingella, Anthony Minghella, 2003).

Četri E. Kostello albumi iekļauti žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2012).

Anglijas karaliene Elizabete II (Queen Elizabeth II) viņa ieguldījumu mūzikā novērtējusi ar Britu Impērijas izcilības ordeni virsnieka pakāpē (Officer of the Order of the British Empire, OBE, 2019).

Accidents Will Happen; Alison; Almost Blue; Everyday I Write a Book; God Give Me Strength; God’s Comic; High Fidelity; Less Than Zero; I Still Have That Other Girl; Oliver’s Army; Pump It Up; Radio Radio; She; Shipbuilding; (The Angels Wanna Wear My) Red Shoes; The Scarlet Tide; Veronica; Walk Us Uptown; Watching the Detectives; When I Was Cruel No 2

My Aim Is True (Stiff/Columbia, 1977); This Year’s Model (Radar/Columbia, 1978); Armed Forces (Radar/Columbia, 1979); Get Happy!! (Hip-O, 1980); Trust (Hip-O, 1981); Almost Blue (Columbia, 1981); Imperial Bedroom (Columbia, 1982); Punch the Clock (Columbia, 1983); Goodbye Cruel World (Columbia, 1984); King of America (Columbia, 1986); Blood & Chocolate (Columbia, 1986); Spike (Warner Bros., 1989); Mighty Like a Rose (Warner Bros., 1991); Juliet Letters (Warner Bros., 1993); Live at the El Mocambo* (Rykodisc, 1993); Brutal Youth (Warner Bros., 1994); Kojak Variety (Warner Bros., 1995); All This Useless Beauty (Warner Bros., 1996); Painted from Memory (Mercury/Polygram, 1998); When I Was Cruel (Island, 2002); North (Deutsche Grammophon, 2003); Il Sogno (Deutsche Grammophon, 2004); The Delivery Man (Lost Highway, 2004); The River in Reverse (Verve Forecast, 2006); Momofuku (Lost Highway, 2008); Secret, Profane & Sugarcane (Hear Music/Universal, 2009); National Ransom (Hear Music/Universal, 2010); Wise Up Ghost (Blue Note, 2013); Look Now (Concord, 2018); Hey Clockface (Concord, 2020); The Boy Named If (EMI, 2022)

* koncertieraksti