Latviešu dzejnieks, kura daiļrade padomju okupācijas laikā tika pilnībā noklusēta, jo E. Virzas radošie un sabiedriski politiskie uzskati bija nacionālpatriotiski – latvietība kā augstākā vērtība. E. Virza darbojās dažādos literatūras veidos un žanros. Viņa poēma “Straumēni” (1933) ir viens no latviešu literatūras darbiem, kas pieredzējis visvairāk atkārtotu izdevumu.
E. Virzas dzejai raksturīgs izjusts dabas tēlojums, nerimstoši formas meklējumi un eksperimenti. Rakstījis arī liroepiku, atdzejojis no franču valodas. Atstājis teātra un literatūras kritikas un plašu publicistikas darbu klāstu. Praktiski nav saglabājušies rokraksti un vēstules – E. Virzas arhīvs gāja bojā Otrā pasaules kara laikā.
E. Virza bija precējies (1920) ar dzejnieci Elzu Stērsti, kurai veltīts viens no viņa izjustākajiem darbiem – liriskā poēma “Marselīne Nevermore” (krājumā “Poēmas”, 1924).