Pilns poēmas teksts izstrādāts laikposmā no 20. gs. 20. gadu nogales līdz 1933. gada vasarai, kad tika veikti pēdējie papildinājumi un labojumi pirms poēmas pirmpublicēšanas grāmatā. Trimdas literatūrpētnieks un dzejnieks V. Kalve, veicot padziļinātu poēmas tapšanas apstākļu un teksta analīzi, norādīja, ka E. Virza poēmu sāka rakstīt ne agrāk par 1929. gada vasaru. Grāmatas pirmizdevums – 1933. gadā apgādā “Valters un Rapa”. Autors darbam deva apakšvirsrakstu – “Vecā Zemgales māja gada gaitās”.
Poēmas daļas sākotnēji publicētas presē: “Straumēni” – žurnālā “Daugava” (Nr. 9, 1929); “Pavasaris Straumēnos” – žurnālā “Daugava” (Nr. 1, 1930); “Vasara Straumēnos” – žurnālā “Daugava” (Nr. 12, 1930); “Vasaras darbi Straumēnos” – žurnālā “Daugava” (Nr. 9, 1931); “Rudens Straumēnos” – žurnālā “Daugava” (Nr. 9, 1933), paralēli arī laikrakstā “Brīvā Zeme” (Nr. 215, 217, 218, 220, 223, 225, 230, 231, 232, 234, 1933); “Ziema Straumēnos” – žurnālā “Daugava” (Nr. 10, 11, 1933), paralēli arī laikrakstā “Brīvā Zeme” (Nr. 248, 250, 252, 256, 257, 258, 1933). Saskaņā ar E. Stērstes atmiņām šī ir poēmas teksta daļa, ko dzejnieks rakstīja 1933. gada vasarā, viesojoties sava drauga režisora Eduarda Smiļģa mājās.
Kopumā poēma latviešu valodā izdota 17 reizes (līdz 2020. gadam, neskaitot papildmetienus) un ir viens no visvairāk izdotajiem latviešu literatūras darbiem.
Poēma “Straumēni” tulkota sešās valodās: vācu, krievu, igauņu, franču, horvātu un čehu valodā. Krievu valodā publicēti divi tulkojumi: 1939. gadā Viktora Tretjakova (Виктор Васильевич Третьяков), bet 2001.–2003. gadā Žannas Ezītes tulkojumā. Villija Šteplera (Willi Stöpller) tulkojums vācu valodā sākotnēji 1934. gadā izdots Latvijā, bet 1935. gadā Leipcigā (Vācija). 2020. gadā Bertolda Forsmana (Berthold Forssman) tulkojumā vācu valodā poēma izdota apgādā Guggolz (Vācija), gūstot pozitīvu kritikas un lasītāju novērtējumu. Igauņu valodā poēma izdota 1937. gadā Marta Pukitsa (Mart Pukits) tulkojumā, franču valodā – 1939. gadā Aijas Bertrānes (Aia Bertrand), čehu valodā – 1939. gadā Aloiza Červina (Alois Červin), horvātu valodā – 1943. gadā Ivana Esiha (Ivan Esih) tulkojumā.