Pirmos zirnekļveidīgo novērojumus Latvijas teritorijā 18. gs. veica Augusts Hupels (August Wilhelm Hupel); īsi pēc viņa dzīvo dabu Latvijas teritorijā sistemātiski apskatīja Jakobs Fišers (Jacob Benjamin Fischer), aprakstot ērces, zirnekļus un māņzirnekļus, bet vairāk uzmanības viņš pievērsa biežāk sastopamajām un acīm redzamākajām sugām (izņēmums – kašķa ērce). Turklāt J. Fišers attiecīgos dzīvniekus pieskaitīja pie kukaiņiem. Nepilnu gadsimtu vēlāk jau pilnīgāku sarakstu par zirnekļveidīgajiem publicēja Ādolfs Grūbe (Adolf Eduard Grube), iekļaujot tajā ērces, zirnekļus, māņzirnekļus un māņskorpionus Kurzemē, Vidzemē un Igaunijā.

Viktors Eglītis savā darbā “Latvijas PSR augsnes fauna” (Фауна почв Латвийской ССР, 1954) aprakstīja trīs sugas. Vilhelms Tumšs 1963. gadā izdeva pilnīgāku māņzirnekļu sugu sarakstu ar atradnēm Latvijā – kopā 14 sugas. Visbeidzot 2008. gadā Voldemārs Spuņģis publicē pēdējo māņzirnekļu sugu sarakstu – kopā 16 sugas.

V. Tumšs pētīja arī māņskorpionus, bet pēc viņa publikācijas “Ziņas par māņskorpionu faunu Latvijā” (Beitrag zur Kenntnis der Pseudoscorpionenfauna Lettlands) 1934. gadā jaunāki sugu apkopojoši dati par māņskorpioniem Latvijā nav pieejami.

Laikā no 1954. gada līdz 1989. gadam ērču izpētē ieguldījumu devuši V. Eglītis, Andrejs Grīnbergs, Sergejs Kuzņecovs un Vladimirs Petrovs, aprakstot gan jaunas sugas, gan dažu sugu ekoloģiju, gan sugu kopas atsevišķos biotopos. Vislielāko ieguldījumu šajā laikā posmā tieši mezostigmātu ērču kārtas sugu izpētē devusi Ilga Lapiņa.

Aktīva zirnekļu izpēte notika laikā no 1974. gada līdz 1998. gadam, kad Māris Šternbergs pētījumos aprakstīja jaunas zirnekļu sugas Latvijā, kā arī publicēja Latvijā sastopamo zirnekļu sugu sarakstu pa dzimtām. Daļa no viņa publicētajiem darbiem ir saistīti ar Latvijas Universitātes studentu diplomdarbiem, bakalaura un maģistra darbiem. 21. gs. sākumā V. Spuņģis aprakstījis jaunu sugu Latvijā – Argiope bruennichi, kā arī kopā ar lietuviešu pētniekiem Mariju Biteniekīti (Marija Biteniekyte) un Vīgandu Relīsu (Vygandas Relys) veica pētījumu par zirnekļu faunas atjaunošanos pēc purva degšanas.

Nozīmīgu devumu ne tikai arahnoloģijas, bet arī entomoloģijas attīstībā Latvijā devis norvēģu profesors Embriks Strands ((Embrik Strand), Latvijas Universitāte, 1923–1947). Viņš aprakstīja zinātnei jaunas sugas (vairāk par 800), pētīja zirnekļveidīgo un dažu kukaiņu kārtu sistemātiku, kā arī 1929. gadā radīja Latvijas Universitātes zinātnisko žurnālu Folia Zoologica et Hydrobiologica (kā redaktors līdz 1943. gadam). Profesors E. Strands tiek uzskatīts par Latvijas zooloģijas skolas aizsācēju.

Mūsdienās notiek gan faunas pētījumi, gan arī ekoloģiski pētījumi. Šobrīd vairāk pētījumu ir par ērcēm, salīdzinoši mazāk – par zirnekļiem Latvijā un citu Latvijā sastopamo zirnekļveidīgo grupu pārstāvjiem – māņzirnekļiem un māņskorpioniem.

Nozīmīgs atklājums zinātnei ir aprakstītas divas jaunas ērču sugas: Oplitis latvica (Jenē Kontšāns (Jenő Kontschán) & Ineta Salmane, 2008) un Uropoda ocellata (J. Kontšāns & I. Salmane, 2008). Veicot aktīvus pētījumus, papildināts arī esošais sugu saraksts ar jaunām sugām Latvijā (ar apmēram 140 sugām). Līdzīgi ir arī ar zirnekļiem – līdz 2002. gadam bija fiksētas 446 sugas, bet aktīvu pētījumu rezultātā no 2008. gada līdz 2018. gadam – sugu sarakstā jau ir 500 sugu.

Zirnekļveidīgie tiek saistīti ne tikai ar barības ķēdēm, bet arī ar slimību pārnesi. Ērces no Ixodes un Dermacentor ģintīm pārnēsā dažādu slimību ierosinātājus, kas arī ir nozīmīgs izpētes virziens. Pēdējos gados aktuāli kļuvis pētīt ormamentētās pļavērces Dermacentor reticulatus izplatību uz ziemeļiem. Ar to nodarbojas gan Latvijas zinātnieki Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā (BIOR), gan Lietuvas pētnieki no Vītauta Dižā Universitātes (Vytauto Didžiojo universitetas), kuri ievāc ērces arī Latvijas teritorijā. 

Ērču pētījumi par faunu un ekoloģiju notiek Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtā. Galvenie pētnieki ir I. Salmane un Uģis Kagainis. I. Salmane pēta ērces no kārtas Mesostigmata. Viņa ir aprakstījusi ne tikai jaunas sugas zinātnei, bet arī jaunas sugas Latvijas faunai un sugu ekoloģiju dažādos biotopos. U. Kagainis pēta ērces no kārtas Oribatida. Viņš ir noteicis vairākas jaunas sugas Latvijā, gan apskatot vēsturisko kolekciju materiālus, gan arī ievācot jaunus paraugus no iepriekš nepētītām teritorijām. U. Kagainis arī pievērsies sugu morfoloģiskajām izmaiņām dažādos biotopos.

Bioloģijas institūtā tiek veikta arī daļa pētījumu par zirnekļiem – jo īpaši Latvijas zirnekļu faunas un ekoloģijas izpētes virzienā. Tos veic Inese Cera, kura zirnekļu sugu sarakstu ir papildinājusi ar ~ 35 sugām. Zirnekļu pētījumus zemajos purvos ir veikusi arī Maija Štokmane (Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte).

Latvijas Biomedicīnas un studiju centrā ir notikuši pētījumi par Ixodes pārnēsātajiem slimību – babeziozes un encefalīta – ierosinātājiem. Dažādu autoru sastāvā publikāciju veidā aprakstīta babeziozes sastopamība suņiem un encefalīta sastopamība migrējošiem putniem.

Organiskās sintēzes institūta Fizikāli organiskās ķīmijas laboratorijā profesors Kristaps Jaudzems kopā ar darba grupu pēta zirnekļu tīmekļa pavediena veidošanos dziedzeros. Ņemot par pamatu šo pētījumu rezultātus, tiek radīts process mākslīgā tīmekļa pavediena radīšanai, kas līdzinās sugu Nephila clavipes, Euprosthenops australis un Argiope argentata radītajam, ko vēlāk varētu izmantot kā biomateriālu audu reģenerēšanai.

Latvijā nav atsevišķas organizācijas, kas apvienotu tikai arahnologus. Latvijas Entomoloģijas biedrība pārstāv ne tikai entomologus, bet arī akarologus, araneologus un citus bezmugurkaulnieku pētniekus, izņemot malakologus.

Daļa vēsturisko arahnoloģijas materiālu glabājas muzejos. Neliela Latvijā sastopamo zirnekļu sugu kolekcija atrodas Latvijas Dabas muzejā, ko savulaik izveidoja M. Šternbergs. Savukārt Latvijas Universitātes Zooloģijas muzejā glabājas vēsturiskie arahnloģijas materiāli, kurus savācis galvenokārt E. Strands. Muzeja glabāšanā nodota arī kādreizējā Latvijas Universitātes darbinieka M. Šternberga savāktie zirnekļi. Nevienā no abiem muzejiem pētījumi arahnoloģijā nenotiek.

Viens no Latvijā radītiem izdevumiem dažādu, ar posmkājiem saistītu pētījumu publicēšanai bija “Latvijas Entomologs” (kopš 1958. gada, Latvijas Entomoloģijas biedrība), kas no 2017. gada rakstus nepublicē.

Pašlaik daļa no pētījumiem arahnoloģijā tiek publicēti šādos Latvijas izdevumos: Proceedings of the Latvian Academy of Sciences: Section B (kopš 2008. gada; Latvijas Zinātņu akadēmija), Experimental and Environmental Biology (iepriekš “Latvijas Universitātes raksti: Bioloģija”, kopš 2010. gada; Latvijas Universitāte), Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis (kopš 2001. gada; Daugavpils Universitāte), pārējie pētījumi tiek publicēti attiecīgās nozares starptautiskajos žurnālos.