Zirnekļveidīgo klase pieder pie dzīvnieku valsts posmkāju tipa. Pie posmkāju tipa vēl pieder kukaiņi, vēžveidīgie, daudzkāji un daudzas citas klases. Mūsdienās ir zināmas vairāk nekā 117 000 zirnekļveidīgo sugas. Lielāko daļu no sugu skaita veido ērces (~55 000 sugu), zirnekļi (~48 500), māņzirnekļi (6650), skorpioni (2503), māņskorpioni (3444) un no citām kārtām – ap 1700 sugu. Zirnekļveidīgie apdzīvo gandrīz visas iespējamās vides un kontinentus (izņemot Antarktīdu), tostarp ūdeni. Tuvākajā nākotnē daudz sugu vēl varētu tikt aprakstītas.

Lielākā daļa zirnekļveidīgo ir plēsēji un barībā izmanto dažādus bezmugurkaulniekus, dažkārt arī mugurkaulniekus; sastopami arī augēdāji, saprofāgi un parazīti. Tie ir svarīgs posms barības ķēdēs, jo ir gan patērētāji, gan arī tos patērē citi dzīvie organismi. Anatomiskā un fizioloģiskā uzbūve ir vēl viena svarīga pētījumu joma, jo ar to palīdzību tiek noteiktas jaunas sugas, pētīti procesi dzīvnieka ķermenī un meklētas iespējas zirnekļveidīgo produktu izmantošanai cilvēka vajadzībām. Dažas no zirnekļveidīgo sugām ir aizsargājamas, jo sastopamas nelielos un reti sastopamos biotopos. Klimata mainība un slimības, kuru vektors ir ērces, ir vēl viens svarīgs izpētes virziens, lai prognozētu slimības izplatību teritorijās, kur slimība vēl nav sastopama.

Arahnoloģijai ir ietekme uz citām zinātnes nozarēm, kā medicīna, veterinārmedicīna, fizioloģija, bionika, klimatoloģija, ģeogrāfija, etoloģija, kā arī uz zooloģijas apkašnozarēm, piemēram, entomoloģiju.

Arahnoloģija ir zooloģijas apakšnozare. Galvenie arahnoloģijas virzieni atbilst lielajiem taksoniem (kārtām): araneoloģija (pēta zirnekļus), akaroloģija (pēta ērces), skorpioloģija (pēta skorpionus). Arahnoloģija ietver arī pētījumus par citām zirnekļveidīgo klases kārtām, kā māņskorpioni (Pseudoscorpiones), māņzirnekļi (Opiliones), vicastaiņi (Thelyphonida, iepriekš Uropygi), šizomīdas (Schizomida), vickājaiņi (Amblypygi), taustekļskrējēji (Palpigradi), solpugas (Solifugae), kapuczirnekļi (Ricilunei), kuri netiek definēti atsevišķās apakšnozarēs.

Galvenie pētījumi arahnoloģijā saistīti ar sugas līmeni jeb izpratni par sugas jēdzienu. Ja sākotnēji sugas tika definētas pēc morfoloģiskajām (arī pēc anatomiskajām) pazīmēm, tad mūsdienās tiek izmantoti dažādi aspekti, arī ģenētiskie pētījumi sugu līmeņa noskaidrošanai un saistībai ar citām sugām. Ģenētisko analīžu izmantošana ļauj noskaidrot gan to, no kā pārtiek dzīvnieks, gan arī to, kuri dzīvnieki izmanto to kā barības objektu, kas savukārt ļauj daļēji modelēt barības ķēdes (tīklus). Tas ir svarīgi ekoloģiskajos pētījumos.

Galvenās pētniecības metodes zirnekļveidīgo izpētē atšķiras starp grupām, kā arī atkarībā no mērķa. Lielākoties izmanto kvantitatīvas metodes īpatņu uzskaitīšanai, bet arī kvalitatīvas – sugu sastāva noskaidrošanai noteiktā teritorijā. Tiek izmantota arī morfometrija jaunu sugu aprakstīšanai vai esošo īpatņu salīdzināšanai.

Katras zirnekļveidīgo grupas īpatņu ievākšanai dabā tiek izmantotas atšķirīgas metodes. Metodes izmantojums ir atkarīgs no dzīvnieka lieluma, aktivitātes, sastopamības biežuma. Piemēram, zirnekļus un māņzirnekļus ievāc ar augsnes lamatām, entomoloģisko tīkliņu, sijājot augsni un arī ar rokām. Augsnē sastopamās ērces ievāc gan ar lamatām, gan ekstrahējot augsnes paraugus termoeklektoros; izmanto arī citas metodes, piemēram, Ixodes ģints sugas ievāc ar palagu, to velkot pa veģetāciju. Skorpionus ievāc manuāli – ar rokām, kā arī tiek izmantotas gaismas lamatas un citas metodes. Pētījumos izmantotās metodes ir atkarīgas no pētījuma mērķa.

Cilvēki par dzīvo dabu interesējušies jau izsenis, un tās izmantojums bijis atšķirīgs. Babilonijas laikā (no 18. gs. p. m. ē.) skorpioni tika saistīti ar sātana simboliku, vēlāk – senās Ēģiptes (no 8. gs. p. m. ē.) laikā – tika izmantoti kā reliģiski simboli rotās. Savukārt senās Grieķijas laikā (no 8. gs. p. m. ē.) zirnekļi un to tīkli bija saistīti ar mitoloģiju, kā arī ar grieķu dievieti Arahni (Αράχνη).

Sākotnēji, mēģinot klasificēt dzīvo dabu, Aristotelis (Ἀριστοτέλης) zirnekļveidīgos pieskaitīja pie sauszemes posmkājiem (bezasiņu dzīvniekiem). Vēlāk Plīnijs Vecākais (Gaius Plinius Secundus) savā darbā “Dabas vēsture” (Naturalis Historia, 1. gs.) apraksta gan ērces (kā dzīvniekus, kas ir parazīti), gan zirnekļus, gan skorpionus un to dzīvesveidu.

Par pirmo zirnekļu pētnieku tiek uzskatīts Martins Listers (Martin Lister), kurš aprakstīja un uzzīmēja tajā laikā Anglijā dzīvojošās zirnekļu sugas (aprakstošā veidā, ne mūsdienu izpratnē), kā arī atklāja zirnekļu spēju lidot ar tīmekļa pavediena palīdzību.

Vēlāk zinātnisku darbu par zirnekļiem – “Zviedrijas zirnekļi” (Svenska Spindlar) – 1757. gadā publicēja Klarks Klerks (Clark Clerck), tādējādi aizsākdams araneoloģijas kā zinātnes attīstību. Šī autora zirnekļu sugu nosaukumi tiek izmantoti vēl mūsdienās. “Zviedrijas zirnekļi” ir publicēts pirms Karla fon Linneja (Carl von Linné) darba “Dabas sistēma” 10. sējuma (Systema Naturae), kas savukārt ir nozīmīgs ar binārās nomenklatūras ieviešanu dzīvās dabas definēšanā un ar klasifikācijas ieviešanu mūsdienu nozīmē.

Laikā no 18. gs. beigām līdz 20. gs. sākumam novērojama intensīva dažādu zirnekļveidīgo grupu izpēte, vairāk gan koncentrējoties uz sugu konstatēšanu, ievākšanu, atklāšanu un aprakstīšanu taksonomiskā izpratnē. 20. gs. pētījumi saistīti ar dažādu zinātnes nozaru apvienošanos arahnoloģijas pētīšanā, saistot kopā vairākas pētniecības nozares: taksonomiju, evolūciju, ekoloģiju un medicīnu.

Mūsdienās arahnoloģijas pētījumi notiek dažādos virzienos. Grupās, kur ir nepilnīga informācija par sugu skaitu vai dzīvnieka fizioloģiju, pētījumi notiek joprojām. Akaroloģijā un araneoloģijā pētījumi notiek, lai novērtētu dzīvnieku nozīmi barības ķēdēs un kopējā ekosistēmas homeostāzes uzturēšanā. Aktīvi notiek zirnekļveidīgo produktu izpēte, to izmantošanas iespējas medicīnā gan kā biomateriāls, gan kā ārstniecības līdzeklis dažādu slimību ārstēšanā, gan arī toksicitāte (skorpionu indei). Notiek pētījumi par ērču pārnēsātām slimībām un to izplatību. Irānā, Kadžarā, atrodas viens no skorpionu pētīšanas centriem, kur veic pētījumus gan par skorpionu uzvedību, gan arī pētījumus par skorpionu indes ievākšanu un izmantošanu – Razi vakcīnu un serumu pētniecības institūts (Razi Vaccine and Serum Research Institute). Nozīmīgu ieguldījumu skorpionu izpētē gan evolūcijas, gan bioģeogrāfijas, gan taksonomijas virzienos sniedz Viktors Fets (Victor Fet), kurš ir arī atbildīgais par izdevuma Euroscorpion izdošanu. Araneologiem lielu daļu darbu zirnekļu sugu sistematizēšanā ir veicis Normans Platniks (Norman Ira Platnick), uzturot un papildinot internetā pieejamo Pasaules zirnekļu katalogu (Worl spider catalog). 

Nozīmīgs akarologs ir Deivids Volters (David E. Walter), aprakstot gan ērču ekoloģiju, gan jaunas sugas zinātnei, kā arī sarakstot grāmatu “Ērces: ekoloģija, evolūcija un uzvedība: maza mēroga dzīve” (Mites: Ecology, Evolution & Behaviour: Life at a Microscale).

Pēc zinātniskās periodikas datu bāzes “Zinātnes tīmekļa vietne” (Web of Science) informācijas par publikācijām, arahnoloģijas attīstība notiek zooloģijas, ekoloģijas, bioloģiskās daudzveidības un evolucionārās bioloģijas virzienā. Laikā no 1985. gada līdz mūsdienām 214 zinātnisko rakstu ir publicējusi Sanpaulu Universitāte (University of São Paulo) Brazīlijā, ietverot gan jaunu zirnekļveidīgo sugu aprakstus, gan pētot zirnekļveidīgo ekoloģiju. Hārvarda Universitāte (Harvard University) un Amerikas dabas vēstures muzejs (American Museum of Natural history) ir publicējuši vairāk nekā 200 pētījumu rezultātus par dažādām zirnekļveidīgo kārtām, aprakstot jaunas sugas, ekoloģiju un saistību ar citām posmkāju grupām, kā arī veicot pētījumus molekulārajā bioloģijā.

Arahnoloģijas pētniecība noris vairākās pētniecības iestādēs, bet par galvenajām tiek uzskatīti muzeji, kā, piemēram, dažādi nacionālie un dabas vēstures muzeji: Amerikas Dabas vēstures muzejs (American Museum of Natural History) Ņujorkā, Rietumaustrālijas muzejs (Western Australian Museum) Pērtā, Dabas Vēstures muzejs (The Natural History Museum) Londonā, Zenkenbergas dabas muzejs (Senckenberg Forschungsinstitut und Naturmuseum) Frankfurtē, Beļģijas Dabaszinātņu muzejs (Institut royal des Sciences naturelles de Belgique Muséum des Sciences naturelles) Briselē, Nīderlandes bioloģiskās daudzveidības centrs “Naturalis” (Nederlands Centrum voor Biodiversiteit Naturalis) Leidenē. Dabas Vēstures muzejs (Das Naturkundemuseum Karlsruhe) Karlsrūē glabā lielas zirnekļveidīgo kolekcijas, kas tiek apgūtas un iegūtie rezultāti – publicēti. Arī dažādas biedrības apvieno arahnoloģijas pētniekus (neiekļauj akarologus): Starptautiskā Arahnoloģijas biedrība (International Society of Arachnology), Eiropas Arahnoloģijas biedrība (European Society of Arachnology), Āfrikas Arahnoloģijas biedrība (African Arachnological Society), Amerikas Arahnoloģijas biedrība (American Arachnological Society), Arahnoloģijas biedrība (Arachnologische Gesellschaft) Vācijā, Āzijas Arahnoloģijas biedrība (Asian Society of Arachnology), Austrālijas Arahnoloģijas biedrība (Australasian Arachnological Society), Lielbritānijas Arahnoloģijas biedrība (British Arachnological Society), Čehijas Arahnoloģijas biedrība (Česká arachnologická společnost), Japānas Arahnoloģijas biedrība (Arachnological Society of Japan/日本クモ学会), Ibērijas Arahnoloģijas grupa (Grupo Ibérico de Aracnología). Visaptverošs izdevums ir Arthropoda Selecta (kopš 1992. gada; KMK Scientific Press Ltd.). Atsevišķs izdevums veltīts skorpionu un māņskorpionu pētījumu publicēšanai elektroniskā veidā: Euroscorpius (kopš 2001. gada, Marshall Digital Scholar, MDS). Citos pasaulē izdotajos zinātniskajos žurnālos tiek publicēti raksti par zirnekļveidīgajiem, aprakstot gan atsevišķas sugas, gan starpdisciplinārus pētījumus. 

Atsevišķas organizācijas, kas apvieno akarologus, ir: Āfrikas Akaroloģijas asociācija (African Acarology Association), Amerikas Akaroloģijas biedrība (Acarological Society of America), Japānas Akaroloģijas biedrība (Acarological Society of Japan,日本蜘蛛), Eiropas Akarologu asociācija (European Association of Acarologists), Latīņamerikas Akaroloģijas biedrība (Sociedad Latinoamericana de Acarología), Starptautiskā Franču valodā runājošo akarologu biedrība (Societe Internationale des Acarologues de Langue Francaise), Sistemātiskās un pielietojamās akaroloģijas biedrība (Systematic and Applied Acarology Society (SAAS)).

Zirnekļveidīgo klase ietver dažādas kārtas, līdz ar to par katru no kārtām ir atsevišķi zinātniskie izdevumi. Līdz šim pētījumi par ērcēm tiek publicēti šādos izdevumos: Acarina (kopš 1993. gada, Тюменский государственный университет), Acarologia (kopš 1965. gada, Les Amis d’Acarologia), Experimental and Applied Acarology (kopš 1985. gada, Springer Nature), International Journal of Acarology (kopš 1975. gada, Taylor and Francis).

Par pārējiem zirnekļveidīgajiem, izņemot ērces, tiek publicēti pētījumi šādos izdevumos: Acta Arachnologica (kopš 1936. gada; Arachnological Society of Japan), Arachnologische Mitteilungen/Arachnology letters (kopš 1991. gada; Arachnologische Gesellschaft e.V.), Arachnology (no 1969. gada; British Arachnological Society), Journal of Arachnology (kopš 1973. gada; American Society of Arachnology), Revista Ibérica de Aracnología (kopš 2000. gada, Sociedad Entomológica Aragonesa), SERKET (kopš 1987. gada, El-Hennawy, Hisham K.). 

Visaptverošs izdevums ir Arthropoda Selecta (kopš 1992. gada; KMK Scientific Press Ltd.). Atsevišķs izdevums veltīts skorpionu un māņskorpionu pētījumu publicēšanai elektroniskā veidā: Euroscorpius (kopš 2001. gada, Marshall Digital Scholar, MDS).

Citos pasaulē izdotajos zinātniskajos žurnālos tiek publicēti raksti par zirnekļveidīgajiem, aprakstot gan atsevišķas sugas, gan starpdisciplinārus pētījumus.

Zirnekļveidīgo klases pārstāvju pētnieki pasaulē ir vairāki, un tie lielākoties specializējas noteiktas kārtas īpatņu pētīšanā, dažkārt uzmanību veltot vienas vai otras sugas vai ģints izpētei vai kādas uzvedības vai izplatības aspektu pētīšanai.

Pēc publikāciju skaita zinātniskās periodikas datu bāzē “Zinātnes tīmekļa vietne” (Web of Science) par pieciem pēdējiem gadiem nozīmīgākie pētnieki katrā nozarē ir šādi: akaroloģijā – Sergejs Jermilovs (Сергей Геннадьевич Ермилов), kurš ir atklājis daudz jaunu ērču sugu, un Marselo Labruna (Marcelo Bahia Labruna). Araneoloģijā ir vairāki autori – Šujanga Li (Shuqiang Li, 李樹強,) un Jurijs Marusiks (Юрий Михайлович Марусик), kuri apraksta jaunas zirnekļu sugas pasaulei. Skorpioloģijā ievērojams autors ir Lorivals Posani (Lourival Domingos Possani). Nozīmīgie māņskorpionu pētnieki ir divi: Gonzalo Giribets (Gonzalo Giribet) un Adrianu Kurijs (Adriano Brilhante Kury). Pētījumos par māņskorpioniem ievērojamu ieguldījumi ir devuši Marks Harvejs (Mark Harvey) un Fengs Zangs (Feng Zhang), aprakstot gan jaunas sugas, gan sugu ekoloģiju. Publikāciju skaits ir atkarīgs no pētāmās zirnekļveidīgo kārtas, tas ir, jo vairāk sugu kārtā, jo vairāk notiek pētījumi un vairāk rezultātu tiek publicēti.