(lībiešu lǟlam metāl Lețmōl)

Lai arī 20. gs. 70. gados padomju okupācijas vara rūpīgi pieskatīja, lai vietējā mūzikas dzīve nenonāktu pārlieku lielā Rietumu kultūrietekmē, arī Latvijā, tāpat kā citur pasaulē arvien populārāks kļuva smagais roks. Vokāli instrumentālie ansambļi, kas darbojās kolhozu vai kultūras namu pārvaldībā, arvien biežāk repertuārā iekļāva drosmīgākas dziesmas, kuru skanējums tuvojās smagajai rokmūzikai. Viena no pirmām šādām grupām, kas izpelnījās Latvijas mēroga ievērību, bija 1976. gadā dibinātais Liepājas Metalurgu kultūras pils vokāli instrumentālais ansamblis “Līvi”, kura albums “Līvi” (1988) uzskatāms par pirmo oficiāli izdoto latviešu smagā roka ierakstu. Līdzīgas ievirzes grupas bija arī “Corpus”, ko 1978. gadā Grobiņā nodibināja “Līvu” dalībnieks Ēriks Ķiģelis, un Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas grupa “Kaktuss” (1982).

80. gadu 2. pusē pēc pilnīgas sastāva nomaiņas uz smago rokmūziku pārorientējās arī Liepājas zvejnieku kolhoza “Boļševiks” grupa “Neptūns”, kas pirms tam vairāk nekā divas desmitgades bija darbojusies citos žanros.

Rīgā 80. gadu sākumā smago roku sāka spēlēt grupas “Pērkons” (1981) un “Bastards” (1983), dažus gadus vēlāk arī “Lucifers” un “Vandāls” (1986). Cēsīs smago roku spēlēja grupa "Ferrum" (1986).

80. gadu 2. pusē smagā roka tradīcijas Latvijā jau bija pietiekami attīstījušās, lai varētu rasties pirmās metāla grupas. 1987. gadā ģitārists Jānis Gūža Rīgā Latvijas Mūzikas akadēmijā izveidoja smagā metāla grupu “Salamandra”. 1989. gada nogalē Rīgā grupu “Vandāls” un “Lucifers” dalībnieki dibināja pirmo latviešu trešmetāla (thrash metal) grupu “Huskvarn” (sākotnēji Husqvarn). Vēl starp žanra pionieriem minamas grupas “Rūsa” (1987), “Melnā atraitne” (1988), “Nulles cikls” (1988) un “Monro” (1989).

Padomju Latvijā publiski uzstāties drīkstēja tikai ansambļi, kas atradās kādas oficiālas institūcijas, piemēram, kolhoza vai kultūras nama paspārnē, bet ne visiem bija tāda iespēja. Tāpēc 1983. gadā tika nodibināts Rīgas rokklubs, kas oficiāli atradās LPSR Komjaunatnes Centrālkomitejas (CK) uzraudzībā; kluba prezidents, arī viens no dibinātājiem bija grupu “Pojezd ušol” (Поезд ушел) un “Cement” (Цемент) mūziķis Andrejs Jahimovičs. Ar Rīgas rokklubu bija saistītas dažādu žanru grupas (“Cement”; “Specbrigada”, Спецбригада; “Piļigrim”, Пилигрим; “Atonaļnij sindrom”, Атональный синдром; "Pojezd ušol"; “Dzeltenie pastnieki”; “Arhīvs”; Rock’n’Roll Band; “Dzelzs ceļš”; “Ārprāc/Zig zag” u. c.), kas turpmāk drīkstēja dažas reizes gadā uzstāties Rīgā. Lai arī rokklubam nepiemita specifiska smagā metāla ievirze, tajā radās tradīcijas, kas raksturoja vietējo metālmūzikas vidi līdz pat 21. gs. sākumam – koncerti kultūras namos, augstskolu aktu zālēs un citur, etniski un žanriski raibs (bieži vien uz vienas skatuves līdz ar metālu skanēja alternatīvais roks) mūziķu sastāvs, vairums koncertu notika vienas dienas festivāla formātā.

80. gadu beigās, lai iespēju robežās kontrolētu un uzturētu saikni ar jaunatnes interesēm, LPSR Komjaunatnes CK atbalstīja  t. s. pagrabu kultūras iniciatīvu – jaunieši sakopa pamestus pagrabus daudzdzīvokļu namos un tajos izveidoja atpūtas telpas, kas nereti tika pielāgotas mūzikas klubu vajadzībām. Metālmūzikas apritē īpaši nozīmīgs kļuva klubs “Pagrabs” (Krāmu iela 4, Rīga) jeb tā dēvētā “Krāmene”, kas vairākus gadus bija viena no t. s. pagrīdes mūzikas cienītāju galvenajām pulcēšanās vietām. No 1988. gada kluba oficiālais saimnieks bija neatkarīgais teātris “Kabata”, taču laiku pa laikam mūzikas entuziasti tajā rīkoja dažādu žanru koncertus; 1994. gadā "Krāmenē" sāka darboties pilnvērtīgs mūzikas klubs Next, kas gan apkārtējo namu iedzīvotāju sūdzību dēļ pastāvēja tikai gadu. “Krāmenes” telpās spēlējušas gandrīz visas tolaik aktuālās Latvijas metālmūzikas grupas. 80. gadu nogalē Vecrīgā īslaicīgi darbojās arī klubs “Caurvējš”, ar kuru bija saistīts arī vēlāk viens no galvenajiem Latvijas metālmūzikas aktīvistiem Valdis Bērzvads.

Mūzikas cienītājiem nozīmīgs informācijas resurss par ārzemju smago rokmūziku, t. sk. metālu, bija Arvīda Mūrnieka rakstu sērija “Mini Maratons”, ko 80. gadu 2. pusē publicēja žurnāls "Liesma".

Lai arī daudzviet pasaulē smagā metāla uzplaukums notika 20. gs. 80. gados, Latvijas kultūrtelpā, kas tikko bija atbrīvojusies no padomju cenzūras ierobežojumiem, žanra īstais uzplaukums notika 90. gados. Latvijas neatkarības atjaunošana deva iespēju attīstīties mūzikas žanriem, ko padomju kultūrpolitika atzina par kaitīgiem un nevēlamiem – metālam, pankrokam, kā arī citiem pagrīdes mūzikas novirzieniem. Izplatītākie metāla apakšžanri šajā laikā bija trešmetāls un nāves metāls (death metal).

Desmitgades sākumā arī metāla mūziķiem radās iespēja veikt profesionālas studijas līmeņa ierakstus, kā pirmais mināms "Huskvarn" albums On The Road (1991). Radās pirmās smagās mūzikas ierakstu studijas, tostarp Jāņa Levita ("Huskvarn"; Remains) studija Metal Attack – 1993. gadā tajā debijas albumu ierakstīja grupa Grindmaster Dead, kas 1995. gadā pārtapa par vēlāk starptautiski pazīstamāko latviešu metāla grupu Skyforger. Arvien biežāk tika izdoti vietējās metālmūzikas ieraksti, lielākoties dažādu metāla grupu dziesmu kompilācijas. Aktīvākais izdevējs bija kompānija MAPL (izlases With Silent Hate, 1994; "Melnā piektdiena 2", 1996; grupu Dies Irae, 1995; "Huskvarn", 1995; Remains, 1995; Invasion, 1995; Heaven Grey, 1996, ieraksti). Pašapgādā savus demoierakstus izdeva nāves metāla (vēlāk – death’n’roll) grupa Sanctimony (1996) un progresīvā nāves metāla grupa Neglected Fields. Mazāk komerciālus ierakstus klajā laida pagrīdes izdevēji Maniacal Brutality Productions; Elven Witchcraft; “Beverina” un citi. 1998. gadā iznāca pirmais Latvijas metālistu ieraksts CD formātā – grupas Skyforger albums “Kauja pie Saules”.

1991. gadā, gandrīz reizē ar Latvijas neatkarības atjaunošanu, Rīgas Vagonu rūpnīcas stadionā notika pirmais starptautiskais smagās mūzikas festivāls Latvijā – Baltijas smagais maršs (Baltic Metal March). Pēc trīs pirmo grupu uzstāšanās (Ascent no Igaunijas, "Huskvarn" no Latvijas un "Korozija metala", Коррозия металла, no Krievijas) pasākumu nācās pārtraukt publikas un milicijas sadursmju dēļ. Nākamais starptautiskais metāla festivāls "Metāla revolūcija" (Metal Revolution) risinājās 1992. gadā Biķernieku sporta kompleksā, kur spēlēja grupas no Latvijas (Holy Lamb; Conquest; "Nulles cikls"; "Huskvarn"), Igaunijas (Misna Med;  Agressor) un Krievijas ("Korozija metala").

Festivāla formātā regulāri notika arī dažādu vietējo grupu koncerti. Pirmais no tiem – "Melnā piektdiena" (1994) – aizsāka tradīciju rīkot īpašus metālmūzikas koncertus piektdienā, 13. datumā. Notika arī vairāki citi šāda formāta koncerti ar spilgtiem nosaukumiem – "Puskurlais mēnessbērns" (1995), "Ārprātīgais Valentīns" (1997), First Frost (1997) un citi.

1992. gadā Rīgā notika pirmais pasaules mēroga metālmūzikas zvaigžņu koncerts – Sporta pilī uzstājās brazīliešu trešmetāla grupa Sepultura. Turpmāk starptautiski atzīti izpildītāji gan koncertos Rīgā, gan brīvdabas festivālos citviet Latvijā uzstājās regulāri.

1995. gadā A. Briāna ielā 9 darbību ar uzņēmuma "Rīgas Vīni" atbalstu sāka rokklubs Mad Mix – pirmā vieta, kas apzināti izveidota smagās mūzikas koncertiem. Mad Mix pastāvēja līdz 1999. gadam, kad to slēdza gan telpu īpašnieku neapmierinātības ar mūžīgo nekārtību, gan finansiālu problēmu dēļ. Zīmīgi, ka aptuveni divdesmit gadus vēlāk, 2016. gadā pretī bijušajam “metālistu pagrabam” durvis A. Briāna ielā 10 vēra smagās mūzikas cienītāju taverna “Zobens un lemess”.

Nozīmīga loma metālmūzikas attīstībā bija Rīgas Tehniskās universitātes klubam “Robinsons” Ķīpsalā, kur regulāri notika koncerti. Citas koncertu norises vietas bija kultūras nams “Dzintarpils”, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte, Aviācijas institūta klubs “Aeroplāns” un citas.

Koncertdzīve notika arī ārpus Rīgas, taču visbiežāk metāls tur skanēja līdz ar citiem nekomerciālās mūzikas žanriem. Atsevišķas metālmūzikas cienītāju šūniņas veidojās ap konkrētām grupām – Cēsīs tie bija Brute Chant, Jelgavā – "Huskvarn", Saldū – Crusade, Liepājā – Willow Farm.

Ārpus koncertiem un festivāliem viena no populārākajām “neformālo jauniešu” pulcēšanās vietām 90. gados bija t. s. Veldze jeb nelielais Vecrīgas skvērs līdzās tāda paša nosaukuma kafejnīcai (tagadējais Līvu laukums). Citā netālu esošā kafejnīcā “Allegro” 80. gados notika Rīgas rokkluba sapulces, taču 90. gados te satikās panki, metālisti, hipiji – visi, kas nerada sev vietu komerciālajās atpūtas vietās. “Veldzē” notika neoficiālas informācijas aprite par festivāliem un koncertiem, arī mūzikas ierakstu apmaiņa. Pašvaldības policija pret tur notiekošo izturējās iecietīgi, ļaujot izveidoties savdabīgai jauniešu komūnai, kas pulcējās ap tolaik skvērā esošo baseinu. Subkultūru pārstāvju pulcēšanās tradīcija “Veldzē” beidzās gadsimtu mijas laikā, kad tika uzsākta Līvu laukuma komercapbūve.

Padomju okupācijas laikā oficiālā tirdzniecībā nepieejamus ierakstus Rīgā varēja iegādāties tā dēvētajā Biržā – nelegālā tirdzniecības vietā, kas no 70. gadu vidus atradās Biķernieku mežā, bet pēc tam netālu no Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas. Savukārt 90. gados Rīgas centrā jau darbojās īpaši alternatīvās kultūras aksesuāru un mūzikas ierakstu veikali (Bomber; "Desants"). Taču ieraksti bija dārgi un ne visi tos varēja atļauties, tādēļ tie tika pavairoti arī pašu spēkiem. Arī metālistiem raksturīgos aksesuārus – ādas jakas ar daudziem rāvējslēdzējiem, ādas bikses, džinsa vestes ar uzšuvēm, rokassprādzes ar kniedēm un dzelkšņiem un citi – interesenti lielākoties meklēja lietotu apģērbu veikalos vai šuva paši.

Informācija par koncertiem tika publicēta lielākajos preses izdevumos. Laikrakstam “Rīgas Balss” bija īpašs pielikums “Ķieģelis”, ko veidoja Raitis Sametis, “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” par metālmūziku regulāri rakstīja Marchello (Māris Krūmiņš), vēlāk arī Sandris Vanzovičs. Neatkarīgu izdevumu angļu valodā jeb tā dēvēto zīnu Tales of Beverina veidoja Juris Šilders ("Beverina"), Jānis Balodis (Alfheim; Heresiarh; Urskumug; Elven Witchcraft u. c.) un Gints Birznieks (Maniacal Brutality Productions).

Nāves metāls:

Neglected Fields; “Dzelzs Vilks”; Barbarossa; Sanctimony; Remains; Crusade; Dies Irae

Trešmetāls:

"Huskvarn"; Hell Patrol

Folkmetāls (folk metal):

Skyforger

Drūmmetāls (doom metal):

Grindmaster Dead; Heaven Grey; Procession; Ancestral Neurosis

Blekmetāls (black metal):

Alfheim; “Vandāls”; Dark Reign; Maze of Cako Torments; Heresiarh

Smagais metāls:

“Rūsa”; Moral Free; Willow Farm

Simfoniskais metāls (symphonic metal):

Disease

Šā gadsimta sākumā metālam nācās konkurēt ar citiem līdzīgi agresīviem apakšžanriem – aktuāls bija numetāls (nu metal) un hārdkors (hard core). Izplatītākie arī šajā laikā palika tādi nosacīti klasiskie metāla novirzieni kā smagais metāls un nāves metāls, taču priekšplānā izvirzījās agrāk Latvijā ne tik populārais folkmetāls. No 2002. līdz 2010. gadam notika folkloras festivāls “Baltijas Saule”, kurā uzstājās gan folkmūzikas kopas, gan Baltijas folkmetāla grupas; vairākkārt festivālā spēlējuši Žalvarinis (Lietuva), Metsatöll (Igaunija), kā arī Skyforger (Latvija).

Pagānu un folkmetāla grupa Skyforger kļuva par pasaulē pazīstamākajiem Latvijas metālmūziķiem. Grupa uzstājusies Eiropas lielākajos festivālos (Ragnarok Festival, Vācija; Hellfest, Francija, u. c.), devusies Eiropas koncertturnejās ar Manegarm (Zviedrija), Finntroll (Somija), Winterstorm (Vācija) u. c. grupām, kā arī sadarbojusies ar starptautiski pazīstamām ierakstu kompānijām, tostarp Metal Blade Records (albums “Kurbads”, 2010). Kā unikāls Latvijas metālmūzikas notikums jāatzīmē Skyforger multimediālās metāloperas "Kurbads. Ķēves dēls" uzvedums Limbažos (2017); atkārtoti opera tika izrādīta 2019. gadā Latvijas simtgades pasākumu programmas ietvaros Rīgā.

Līdz ar interneta uzplaukumu, arī metālisti 2003. gadā, pateicoties Mārtiņa Lazdāna (no 2005. gada – Frailty vokālists) iniciatīvai tika pie portāla Truemetal.lv, kas kalpoja kā informatīva vietne un domu apmaiņas forums. Savukārt krievvalodīgie metālisti sazinājās portālā metalmusic.lv, kura komanda arī organizēja ārzemju grupu koncertus. “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” par metālmūziku rakstīja S. Vanzovičs, laikrakstā “Diena” – Džeina Tamuļeviča. Metāls skanēja arī radio ēterā – 2001. gadā tika dibināta radiostacija SWH Rock, kur Egils Deičs raidījumā Rock Archives (Roka arhīvi) līdz 2004. gadam informēja par pasaules metālmūzikas aktualitātēm, 2003. gadā šajā pašā radiostacijā sāka skanēt Gustava Terzena raidījums “Metinātāju kursi”. Latvijas Universitātes radiostacijā NABA ar metālmūzikas aktualitātēm iepazīstināja Jānis Jansons un citi. Līdz ar interneta ziņu portālu izplatību, informācija par metālmūzikas pasākumiem kļuva pieejamāka plašai publikai.

2006. gadā ilggadējie koncertu un festivālu rīkotāji V. Bērzvads un apvienība Cynic Network bijušās mopēdu rūpnīcas “Sarkanā Zvaigzne” telpās Brīvības ielā 193c nodibināja klubu “Melnā piektdiena”, kur līdz ar pašmāju mūziķiem regulāri uzstājušās pasaules līmeņa ārzemju metālmūzikas grupas. Kopš 2009. gada “Melnā piektdiena” organizē Latvijas Metālmūzikas gada balvas pasniegšanu. Savukārt kopš 2013. gada metālmūziku atsevišķā kategorijā (kopā ar rokmūziku) vērtē arī Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” žūrija.

Metālmūzikas koncerti notika arī Vecrīgas klubos “Kabata”, "Nabaklab" un “Depo”, reizēm arī klubā “Salamandra” Juglā, klubā "7Up"  Kr. Barona  ielā un Rīgas Kinostudijas telpās. Ārpus Rīgas metālmūzika regulāri skanēja Liepājas klubā Fontaine, Cēsu "Fonoklubā", Jelgavas "Melno cepurīšu balerijā". Ja 90. gados katrs metālmūzikas koncerts bija īpašs notikums, tad 21. gs. pirmo desmitgadi raksturo metāla koncertu pārbagātība. Par vienu no grandiozākajiem notikumiem kļuva amerikāņu grupas Metallica koncerts "Skonto" stadionā Rīgā 2008. gadā – pusstundas laikā uz to tika izpārdoti 32 tk biļešu. Šajā laikā arī radās Metallica fanu klubs – biedrība The Metallica Club Latvia, kuru vadīja grupas SIA Radikal vokālists Dainis Rijkuris.

2005. gadā pirmo reizi notika smagās mūzikas festivāls Metalshow.lv Open Air. Pirmos četrus gadus tas risinājās Blomē, Jeberleju estrādē, kur uzstājās pasaules mēroga grupas The Exploited (Lielbritānija), Cradle of Filth (Lielbritānija), Agnostic Front (ASV), Pain (Zviedrija), kā arī virkne tobrīd aktuālo pašmāju mūziķu. 2009. gadā festivāls finansiālu apsvērumu dēļ tika pārcelts uz Rīgu un pēdējo reizi notika 2010. gadā industriālajā teritorijā pie kluba “Melnā piektdiena”. 2017. gadā Metalshow.lv Open Air tika atjaunots un notika Ķekavas novada Klaņģos, bet 2018. gadā – Jēkabpilī.

2004. gadā radās jauno grupu konkurss Fresh Blood, kurā labākos noteica publikas balsojums. 2009. gadā klubs Rock’n Riga rīkoja Garāžas dueļus – smagā roka un metāla grupu sacensības. No 2011. gada tika organizēts konkurss Wacken Metal Battle, kurā tika izvēlēts Latvijas pārstāvis pasaules lielākā metālmūzikas festivāla Wacken Open Air “metāla kaujās”; 2019. gadā tajās 30 valstu dalībnieku konkurencē pirmoreiz uzvarēja Latvijas pārstāvji – folkmetāla grupa Varang Nord.

2015. gadā Jēkabpils novada Lonē pirmo reizi notika mūsdienu etniskās mūzikas un seno amatu festivāls “Zobens un lemess”. Sākotnēji tas sekoja “Baltijas Saules” iedibinātajai tradīcijai – dienā uz skatuves kāpa folkmūzikas apvienības, savukārt vakarā folkmetāla grupas. Taču ar katru nākamo gadu folkmūzikas īpatsvars festivālā saruka. 2018. gadā tas pārcēlās uz Bauskas pils estrādi, kur notika pat 2020. gadā – Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Mūsdienās Latvijā pārstāvēti gandrīz visi iespējamie metālmūzikas apakšžanri. Arvien vairāk grupu – “Velnezers”; SIA Radikal; Frailty; Protean; Druun –  izvēlējušās dziedāt latviski. Turpinot tādu 90. gadu grupu kā “Šķembas” un Heresiarh aizsākto tendenci, metāla muzicēšanai pievēršas arvien vairāk sieviešu – uz smagās mūzikas skatuves parādās grupu Eschatos; Ocularis Infernum; MĀRA; Oceanpath; Lureaway; Dead Rats un citu apvienību dalībnieces.

Nāves metāls:

 Preternatural; "Darrva"; Deodium

Trešmetāls:

"Huskvarn"; Trendkill Method

Folkmetāls:

Skyforger; Varang Nord; Green Novice

Drūmmetāls:

 Frailty; Catalepsia; Druun

Blekmetāls:

Wagars; “Velnezers”; Protean; Ocularis Infernum; Nycticorax; Dark Domination; Urskumug; Eschatos

Smagais metāls:

“Rūsa”; Rebel Riot; Relicseed; Bloody Heels

Simfoniskais metāls:

Oceanpath; Lureaway

Progresīvais metāls (progressive metal):

 Legacy ID; Tesa; Soundarcade