Darbojās 1983.–1990. gadā. Bija populāra 80. gadu 2. pusē, kad repertuārā būtisku vietu ieņēma ansambļa dalībnieku sacerētas nopietnas patriotiskās dziesmas.  

Dienot padomju armijas tanku divīzijā Piemaskavā (1979–1981), basģitārists Edgars Priedītis izveidoja karavīru ansambli "Grad" (Град), kurā kā ģitārists iesaistījās viņa dienesta biedrs Aivars Ižiks (vēlāk Auseklis) – kādreizējais Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas kora klases audzēknis. Pēc demobilizācijas radās ideja izveidot pašiem savu grupu. E. Priedītis kā pirmos 1983. gada vasarā iesaistīja pie mūzikas instrumentu veikala nejauši sastaptus puišus: ģitāristu Daini Leitānu, kā arī mūzikas skolu beigušos bundzinieku Ivaru Prekeli un taustiņinstrumentālistu Eināru Kizjalo, kurš ar laiku izvērtās par grupas ražīgāko dziesmu autoru. Mēnesi vēlāk sastāvam pievienojās A. Ižiks, pēc pusgada D. Leitāns aizgāja. E. Priedītis bija grupas līderis, arī nosaukuma “Krasts” autors. Pēc vokālās pedagoģes Maigas Grietēnas ieteikuma par pirmo dziedātāju tika pieņemts Aivars Gavars, neilgi dziedāja arī E. Kizjalo sieva Gita. Grupas mēģinājumi notika Rīgā, ražošanas apvienības "Vilnis” telpās, ansambļa finansiālais balsts bija kolhozs "Suntaži". 1985. gadā A. Gavara vietā dziedāt sāka Oskars Sopss.

1986. gadā ansamblim “Krasts” pievienojās tobrīd Latvijas Konservatorijas (tagad Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) kordiriģēšanas nodaļas students Andris Veismanis, vēlāk ievērojams diriģents un kontrtenors. Viņš spēlēja taustiņinstrumentus un dziedāja, rokgrupas orķestrālajā skanējumā liela nozīme bija tieši sintezatoru tembriem, attiecībā uz “Krastu” tika lietots apzīmējums “simforoks”.

Grupa veiksmīgi piedalījās mūzikas un mākslas festivālā “Bildes ‘86”, koncertēja daudzviet Latvijā (Salacgrīva, Ogre, Cēsis, Mārupe, Rīga – Valsts elektrotehniskās fabrikas, VEF, Kultūras pils u. c.). Koncertos skanēja A. Ižika “Zem zibens galvu noliec”, E. Kizjalo “Molberts”, arī Ērika Ķiģeļa, Imanta Kalniņa dziesmas.

A. Veismaņa sacerētā dziesma “Pēc pusnakts” (Ojāra Vācieša dzeja) 1987. gadā piedalījās “Mikrofona” aptaujā, kur ieguva 27. vietu. E. Priedīša dziesma “Tēvam” (Jāņa Butūzova vārdi) togad sasniedza 49. vietu. Abas dziesmas bija grupas pirmie profesionālie ieraksti Vissavienības firmas “Melodija” Rīgas studijā.

1987. gadā A. Veismaņa vietā tika pieņemts taustiņinstrumentālists Aigars Siņickis. Uz laiku grupas “Krasts” muzikālais konsultants oficiāli bija Emīļa Melngaiļa Tautas mākslas centra estrādes sekcijas metodiķis, džeza speciālists Ivars Mazurs, kuram diplomdarba izstrādei, absolvējot Latvijas Valsts konservatorijas estrādes orķestru vadītāju nodaļu (1987), bija nepieciešams sadarbības kolektīvs.

“Krasts” izcīnīja 1. vietu ansambļu kategorijā festivālā “Gaujas atbalss”. Pēc neveiksmīgās piedalīšanās festivālā “Liepājas dzintars ‘87”, grupu pameta viens no tās dibinātājiem E. Priedītis, lai nākamajā gadā izveidotu hārdroka grupu “Monro”, uz kuru 1988. gada sākumā pārcēlās arī A. Siņickis. Turpmāk “Krasts” muzicēja ar vienu taustiņinstrumentālistu. E. Priedīša vietā nāca basģitārists Zigmunds Žukovskis, kas iepriekš spēlējis “Eolikā”. Vadītāja pienākumus uzņēmās A. Ižiks, kurš bija vadošais solists vairākās dziesmas.

O. Sopsu iesauca armijā, viņa vietā neilgu laiku dziedāja Ivars Šterns, agrāk grupas “Meloss” solists, kurš repertuāru papildināja ar pašsacerētām dziesmām (“Talismans”, “Rasas pilieni”). I. Šternam sekoja solists Modris Laizāns, diplomēts mežradznieks, iepriekš dziedāja kapelā “Valdemārs”. Koncertos priekšnesuma kvalitāti palīdzēja nodrošināt skaņu režisors Ivars Balodis, pirotehniķis un gaismotājs Igors Jančenko.

1988. gadā no Suntažiem ansamblis pārcēlās uz Limbažu rajona kolhozu “Lēdurga”. Jaunais kurss no smagā roka aizvirzījās uz nopietnām, dziļdomīgām, izvērstām, arī romantiskām kompozīcijām progresīvā roka stilā. Viena no grupai “Krasts” raksturīgām iezīmēm bija aktuālas, mūsdienīgas dzejas izmantojums (Klāvs Elsbergs, Guntars Godiņš, Egīls Zirnis u. c.). 1988. gadā sacerēts dziesmu cikls “Daba mums, viņi dabai” ar Vizmas Belševicas, Ojāra Vācieša un Imanta Ziedoņa dzeju. To mūziķi atskaņoja Mežaparka Zaļajā teātrī Vides aizsardzības kluba rīkotā festivālā. Cikla dziesma “Tavas saknes tavā zemē” (E. Kizjalo – V. Belševica) A. Ižika sniegumā ar M. Laizāna mežraga solo 1989. gadā “Mikrofona” aptaujā ieguva 13. vietu.

1988.–1989. gadā grupa, sadarbojoties ar skaņu režisoru Andi Salenieku, ierakstīja vairākas dziesmas (“Austrumu pusē”, “Bez mīlestības”, “Sāpju saule”, “Tautas kalps”, “Rifkobīļi” u. c.) Latvijas Radio studijā, tomēr oficiāli ieraksti netika izdoti. Notika veiksmīga koncertu sērija Piemaskavā (Krievija).

1990. gadā sagatavota jauna programma ar dziesmām latviešu un krievu valodā, lai paplašinātu koncertdarbību, taču tas nebija iespējams jaunās ekonomiski politiskās situācijas dēļ, un mūziķi pieņēma lēmumu darbību pārtraukt. “Mikrofona ‘90” Rokaptaujā 32. vietā ierindojās “Krasts” dziesma “Austrumu pusē”.

E. Kizjalo, I. Prekelis un tehniskā brigāde pārcēlās uz grupu “Vaidava”; A. Ižiks kopā ar skaņu režisoriem Oskaru Dzeguzi un Viktoru Andrejevu izveidoja ierakstu studiju “Avox”, kur ieskaņota arī E. Kizjalo dziesma “Krāsains sapnis”, skaņdarbs no pēdējās, krievu valodā veidotās programmas ar jauniem latviešu vārdiem; Z. Žukovskis sadarbojās ar saksofonistu Raimondu Raubiško; M. Laizāns spēlēja mežragu Latvijas Nacionālās operas orķestrī, 21. gs. izveidoja kantrīmūzikas grupu Juke Box.

2014. gadā grupa “Krasts” savā pēdējā sastāvā – A. Auseklis (Ižiks), E. Kizjalo, I. Prekelis, M. Laizāns, Z. Žukovskis – uzstājās festivālā “Bildes”.

Pirmajos darbības gados darbojoties bez spilgtas individualitātes hārdroka manierē, 80. gadu vidū grupa “Krasts” izveidoja oriģinālu, rokmūzikā balstītu, pašu ansambļa dalībnieku sacerētu dziesmu un instrumentālās mūzikas repertuāru. Tas atšķirībā no Latvijā valdošās tendences – grupas veidot kā konkrērtu skaņražu daiļrades laboratorijas (“Pērkons”, “Opus”, “Sīpoli”, “Zodiaks”, “Turaidas Roze” u. c.) bija roka žanram tipisks kolektīvās daiļrades paraugs, komponēja un aranžēja vairums ansambļa dalībnieku. Savā neilgajā pastāvēšanas laikā “Krasts” radīja vērā ņemamu ierakstu daudzumu, sagatavotas vairākas programmas ar spilgtiem, pārdomātiem aranžējumiem, izvairoties no īslaicīgām mūzikas modes tendencēm. Liela nozīme mūzikas kvalitātē bija augstvērtīgajai dzejai, kā arī dalībnieku profesionālajai muzikālajai izglītībai.

Koncertdarbības diapazons bija plašs, no koncertiem kultūras namos, brīvdabas estrādēs līdz festivālam “Liepājas dzintars”, grupa “Krasts” uzstājās arī ārpus Latvijas – Lietuvā, Igaunijā un Krievijā

A. Auseklis (Ižiks; ģitāra, vokāls, 1983–1990)

E. Priedītis (bass, vokāls, 1983–1987)

E. Kizjalo (taustiņinstrumenti, 1983–1990)

I. Prekelis (sitamie instrumenti, 1983–1990)

O. Sopss (vokāls, 1985–1987)

A. Veismanis (taustiņinstrumenti, vokāls, 1986–1987)

I. Šterns (vokāls, 1988)

A. Siņickis (taustiņinstrumenti, 1987)

Z. Žukovskis (bass, 1988–1990)

M. Laizāns (vokāls, mežrags, 1988–1990)

“Pēc pusnakts”, “Austrumu pusē”, “Tavas saknes tavā zemē”, “Bez mīlestības”, “Man nav tik stipru vārdu”, “Par valgu mūri” un citas.