Pirmie, lielākoties vienatnē ieskaņotie LP, Prinsam nodrošināja ambicioza un talantīga mūziķa reputāciju, kas gan lielākoties koncentrējās t. s. melnās mūzikas, pamatā fanka un ritmblūza apritē. Piektais albums 1999 (1982), tāpat kā tā singls Little Red Corvette, pirmo reizi iekļuva Billboard Top 10, apliecinot spēju uzrunāt plašāku publiku. Jau 1999 tapšanā epizodiski piedalījās arī dziedātāja koncertgrupa Revolution, taču Purple Rain ir pirmais albums, kas pieteikts kā Prinsa un Revolution kopdarbs; LP pirmizdevumā kā mūzikas autori, izpildītāji un producenti uzrādīti Prinss un Revolution, tomēr vēlākajos izdevumos gandrīz visu skaņdarbu autorība piedēvēta Prinsam.

Plānojot karjeras tālāko attīstību, reizē ar nākamo albumu Prinss vēlējās prezentēt savu debiju kino – daļēji autobiogrāfisku pilnmetrāžas filmu par Mineapolisas (Minesotas pavalstī, Amerikas Savienotajās Valstīs, ASV, Prinsa dzimtā pilsēta) mūziķa vārdā Mazais (The Kid, lomā Prinss) traumatisko augšanas un ģimenes pieredzi, ceļu uz slavu ar dažādu dzimumu un rasu mūziķus apvienojošu grupu Revolution, kā arī romantiskām attiecībām ar dziedātāju Apolloniju (Apollonia, lomā Apollonija Kotero, Apollonia Kotero) un sāncensību ar ļaunprātīgo un greizsirdīgo Morisu Deju (Morris Day) no konkurējošas grupas The Time.

Viena no sižeta līnijām saistīta ar Revolution dalībnieču Vendijas Melvoinas (Wendy Melvoin) un Lizas Kolmenas (Lisa Coleman) sacerētu dziesmu Purple Rain (īstenībā tās autors ir Prinss), ko Mazais ilgstoši atsakās iekļaut grupas repertuārā, līdz visbeidzot izpilda kulminācijas epizodē.

Kino industrijai filmas ieceri uztverot skeptiski, par tās producentu kļuva Prinsa menedžeris Roberts Kavallo (Robert Cavallo). Viņa piesaistītajam režisoram A. Magnoli tā bija pirmā pilnmetrāžas spēlfilma, savukārt gandrīz visas lomas atveidoja neprofesionāli aktieri (atskaitot Prinsu, tie filmā darbojas ar saviem īstajiem vārdiem vai ikdienā lietotiem pseidonīmiem), arī tās budžets bija salīdzinoši neliels. Purple Rain guva ievērojamus komercpanākumus un neviennozīmīgu ekspertu vērtējumu, tomēr vairums kritiķu bija vienprātīgi, ka tās lielākā vērtība ir mūzika, bet spilgtākās epizodes saistītas ar dziedātāja un viņa grupas uzstāšanos.

LP ieskaņots dažādās Mineapoles, Kalifornijas un Ņujorkas studijās laikā no 1983. gada jūlija līdz 1984. gada martam. Kaut arī sesijās nozīmīga loma bija grupai Revolution, vairākas dziesmas Prinss, sekojot savai agrākajai darba metodei, ieskaņojis vienatnē, pats spēlējot visus instrumentus. 

Trīs dziesmas, kas albumā dzirdamas kā pēdējās – I Would Die 4 U; Baby I’m a Star un Purple Rain ieskaņotas 03.08.1983. koncertā Mineapoles klubā First Avenue, kur arī uzņemtas vairākas filmas epizodes; šajā koncertā Revolution pirmo reizi uzstājās ar jauno ģitāristi V. Melvoinu. Minētie ieraksti vēlāk apstrādāti, papildināti un rediģēti studijā, piemēram, tituldziesmai noīsināts viens pants un ģitāras solo, kā arī pievienots stīgu grupas pavadījums.

Saglabājot nemainīgu uzticību fanka un ritmblūza tradīcijām un jaunrades eksperimentālajai ievirzei, Purple Rain dziesmās Prinss piedāvā vēl nepieredzēti plašu stilistisko daudzveidību (roks, psihēdelisks pops un R&B, elektroniska soulmūzika u. c.) un nevainojami izstrādātas, plašam klausītāju lokam viegli uztveramas dziesmas izsmalcinātā producējumā. Grupas sniegums tām sniedz vērienīgāku, dinamiskāku un daudzslāņaināku skanējumu, bet Prinsa soloizpildījumā dzirdamie skaņdarbi (The Beautiful Ones; Darling Nikki un When Doves Cry) izceļas ar netradicionālāku uzbūvi, minimālistiskāku un elektroniskāku skanējumu, kā arī programmētiem, dažbrīd gandrīz industriāliem ritmiem. Savukārt viņa virtuozā elektriskās ģitāras spēle albumam piešķir spilgti izteiktu rokmūzikas ievirzi.

Sava laika novatoriskākai un aizraujošākai populārajai mūzikai pieskaitāmas visas deviņas LP dziesmas, tomēr nākamajās desmitgadēs tā reputāciju visvairāk stiprinājušas divas kompozīcijas: When Doves Cry un Purple Rain. Pirmo no tām – psihedēlisku soula, fanka un popa skaņdarbu avangardiskā aranžējumā (80. gadu fankam un soulam neraksturīgi dziesmā neskan basģitāra, bet tās ritmisko struktūru nosaka programmēta bungmašīna un elektriskā ģitāra) Prinss sacerēja sesiju noslēguma pēc A. Magnoli lūguma detalizētāk aprakstīt Mazā komplicētās attiecības ar vecākiem un iemīļoto meiteni.

Savukārt albuma tituldziesma ir majestātiski grandioza roka balāde, kas sākotnēji bijusi paredzēta kā kantrī duets ar Fleetwood Mac vokālisti Stīviju Niksu (Stevie Nicks). Šai iecerei nerealizējoties, tika izstrādāts dziesmas aranžējums ar Revolution – tās transformācijā par roka un gospeļsoula skaņdarbu izšķiroša nozīme bija V. Melvoinas ģitārspēlei, kas dziesmai devusi būtiski atšķirīgu identitāti. Purple Rain tapšanas laikā Prinsu satrauca dziesmas līdzība grupas Journey hitam Faithfully (1983), taču tā autors Džonatans Keins (Jonathan Cain) bažas izgaisināja, apliecinot, ka abu kompozīciju formālā līdzība aprobežojas ar dažiem akordiem. Savukārt frāze “purpura lietus” ir aizguvums no grupas America hita Ventura Highway (1972) – tās pielietojuma nozīmi Prinss komentējis visai neskaidri, liekot noprast, ka ar to domāta apokalipse, ko iespējams uzveikt ar mīlestības spēku. Cita starpā Purple Rain ievērojama arī kā pēdējā dziesma Prinsa pēdējā koncertā Atlantā (Džordžijas pavalstī, ASV) nedēļu pirms nāves (2016).

24 nedēļas noturoties Billboard albumu tabulas virsotnē, Purple Rain kļuva par vienu no visu laiku veiksmīgākajiem kinomūzikas albumiem, savu autoru izvirzot starp desmitgades lielākajām mūzikas slavenībām. Divi LP singli – When Doves Cry un Let’s Go Crazy – sasniedza Billboard tabulas līderpozīciju, bet Purple Rain – otro vietu. Lielbritānijas albumu tabulā LP augstākais sasniegums bija septītā vieta, bet trīs minētie singli iekļuva Top 10.

Populārās kultūras vēsturē Purple Rain ievērojams kā darbs, kas, turpinot Maikla Džeksona (Michael Jackson) albuma Thriller (1982) aizsāktās tendences, būtiski veicināja melnādaino fanka, R&B un soula mākslinieku lomas pieaugumu meinstrīma apritē (t. sk. tolaik ietekmīgajā mūzikas televīzijā MTV), kā arī sagatavoja estētisku augsni hiphopa straujajai izplatībai desmitgades turpinājumā.

Erotiski provokatīvā dziesma Darling Nikki aizsāka ASV sabiedriskās domas diskusiju par atsevišķu populārās mūzikas skaņdarbu potenciāli nelabvēlīgo ietekmi uz bērniem un pusaudžiem, un bija viens no ierakstiem, kuru dēļ tika ieviests skaņuplašu marķējums ar vecākiem paredzētu brīdinājumu par “nepiedienīgu saturu” (Parental Advisory).

1985. gadā LP tika novērtēts ar Grammy balvu kategorijās Labākais dueta vai grupas roka izpildījums ar vokālu (Best Rock Performance by a Duo or Group with Vocal) un Labākais pilnmetrāžas filmas vai televīzijas speciālpārraides oriģinālmūzikas albums (Best Album of Original Score Written for a Motion Picture or a Television Special); bija nominēts arī kategorijā Gada albums (Album of the Year). Tāpat Purple Rain ir godalgots ar Amerikas Kinoakadēmijas (Academy of Motion Picture Arts and Sciences) balvu “Oskars” (Oscar) kā Labākais oriģināldziesmu albums (Best Original Song Score, 1985).

1989. gada beigās žurnāls Rolling Stone to atzina par desmitgades otro labāko albumu (100 Best Albums of the 1980s), bet 2020. gadā ierindoja 500 visu laiku ievērojamāko albumu saraksta (500 Greatest Albums of All Time) astotajā vietā; 2003. gadā tas šajā reitingā minēts 72., bet 2012. gadā – 76. vietā. 

2011. gadā LP kā “mākslinieciski, estētiski un vēsturiski nozīmīgs” uzņemts ASV Kongresa bibliotēkas (Library of Congress) Nacionālajā ierakstu reģistrā (National Recording Registry); 2019. gadā Nacionālajā filmu reģistrā (National Film Registry) tika iekļauta filma “Purpura lietus”.