Pēteris Vasks ir viens no starptautiski pazīstamākajiem 20. gs. pēdējā ceturkšņa un 21. gs. latviešu komponistiem. Viņa muzikālo daiļradi raksturo gan avangardiski jaunības opusi, gan neoromantisma vēsmas vēlāku gadu darbos. Vairāk nekā 40 gadus strādājis par pedagogu, un viņa vadībā kompozīciju Emīla Dārziņa mūzikas skolā apguvuši daudzi mūsdienās pazīstami mūziķi.

Dzimis baptistu draudzes mācītāja Arvīda Vaska un zobārstes Ludmilas Vaskas-Buivides ģimenē kā ceturtais bērns. No 1954. līdz 1959. gadam apguva vijolspēli Aizputes bērnu mūzikas skolā pie Kriša Jankovska, pēc tam līdz 1964. gadam mācījās Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā kontrabasa spēli pie Eduarda Jākobsona, Vaivas Ozolas un Henrija Sokolova. Pēc skolas beigšanas politisku iemeslu (tēva mācītāja darbības) dēļ nebija iespējams iestāties Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, tāpēc P. Vasks no 1964. līdz 1970. gadam turpināja kontrabasa spēles studijas Lietuvas Valsts konservatorijā (Lietuvos valstybinę konservatoriją) pie Vītauta Sereikas (Vytautas Sereika). Šajā periodā viņam radās iespēja tuvāk izzināt poļu avangarda mūziku. Pavērsiena punkts radošajā darbībā bija studijas Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā Valentīna Utkina kompozīcijas klasē no 1973. līdz 1978. gadam.

P. Vaska profesionālo mūziķa gaitu sākums saistāms ar kontrabasista darbību vairākos orķestros. Paralēli mācībām Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā no 1963. līdz 1966. gadam viņš bija Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Valsts operas un baleta teātra (mūsdienās Latvijas Nacionālās operas un baleta) kontrabasists. No 1966. līdz 1969. gadam P. Vasks muzicēja arī Lietuvas filharmonijas orķestrī, no 1969. līdz 1970. gadam – Latvijas Valsts filharmonijas kamerorķestrī, bet profesionālo orķestra mūziķa gaitu noslēgums bija darbs LPSR Valsts televīzijas un radio simfoniskajā orķestrī (mūsdienās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris) no 1971. līdz 1974. gadam.

Nozīmīga ir arī P. Vaska pedagoga darbība: no 1978. gada līdz 1989. gadam viņš strādāja bērnu mūzikas skolās Jelgavā, Zvejniekciemā un Salacgrīvā, bet no 1989. līdz 2019. gadam – Emīla Dārziņa mūzikas skolā. Viņa kompozīcijas klasē mācījušies vairāki plašākai auditorijai pazīstami komponisti: Ingmars Zemzaris, Andris Dzenītis, Platons Buravickis, Edgars Raginskis, Evija Skuķe, Raivis Misjuns un citi.

P. Vasks ir aktīvi piedalījies dažādos mūzikas projektos: bija galvenais komponists Stokholmas jaunās mūzikas festivālā (Stockholm New Music, 1996), rezidējošais komponists Roterdamas Starptautiskajā festivālā (International Festival of Rotterdam, 2001), starptautiskajā mūzikas festivālā Stiftfestival Nīderlandē (2019, 2022) un vairākos citos projektos Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Šveicē, Austrālijā un citās pasaules valstīs. P. Vasks ir arī “Rudens kamermūzikas festivāla” patrons.

P. Vasks ir komponējis mūziku dažādos žanros un atšķirīgiem atskaņotājsastāviem. Viņa orķestra skaņdarbu vidū ir trīs simfonijas, koncerti flautai, obojai, angļu ragam, altam, divi koncerti vijolei, divi čellam u. c. opusi. Visas komponista darbības gaitā P. Vasks rakstījis arī kormūziku un kamermūziku.

Jau kompozīcijas studiju gados radās pirmie nozīmīgie P. Vaska darbi: “Mūzika aizlidojušajiem putniem” pūšaminstrumentu kvintetam (1977) un “Grāmata” čellam solo (1978). Vēlākos gados atzinīgus vērtējumus guvuši daudzi viņa orķestra sacerējumi, to vidū “Vēstījums” stīgām, sitaminstrumentiem un divām klavierēm (1982), Koncerts angļu ragam (1989), Otrā simfonija (1999), vijolkoncerti “Tālā gaisma” (1997) un “Vakara gaismā” (2021), kā arī stīgu orķestrim radītie opusi Cantabile (1979), Musica dolorosa (1983) un Pirmā simfonija “Balsis” (1991). P. Vaska izcilāko kormūzikas paraugu vidū ir balāde “Litene” jauktajam korim (1993), vokalīze jauktajam korim, vijolei un čellam “Līdzenuma ainavas” (2002) u. c. darbi. Savukārt karmermūzikā īpašu vietu ieņem “Ainava ar putniem” flautai solo (1980), Sonata Estiva vijolei (2022), cikls “Gadalaiki” klavierēm (1992), seši stīgu kvarteti, darbi klavieru trio – klavierēm, vijolei un čellam (Episodi e Canto perpetuo, 1985, meditācija “Vientuļais eņģelis”, 1999, Plainscapes, 2011), Kvartets vijolei, altam, čellam un klavierēm (2001)  un citi.

P. Vasks komponējis mūziku arī horeogrāfiskiem uzvedumiem un daudzām filmām – lielākoties dokumentālajām. Tomēr veidots skaniskais ietērps arī piecām režisora Anša Bērziņa televīzijas animācijas filmām (1976–1987) un vairākām spēlfilmām (Pētera Krilova “Sižeta pagrieziens”, 1988, Gunāra Cilinska “Vilkaču mantiniece”, 1990, Ināras Kolmanes “Bille”, 2018, u. c.). Pēdējās desmitgadēs komponists sacerējis mūziku savas dzīvesbiedres Dzintras Gekas-Vaskas dokumentālajām filmām: “Sibīrijas bērni” (2001, mūzikas līdzautors Arturs Maskats), “Dieva putniņi” (2015), “Katra diena simtgadē. Gadalaiki” (2019) un citām.

P. Vaska mūzikas stilistikā sākotnēji, 20. gs. 60./70. gadu mijā, iezīmējās avangardiski radikāli jaunu izteiksmes līdzekļu meklējumi, piemēram, tālaika latviešu mūzikai neierasti intensīvs laikmetīgo kompozīcijas tehniku (sonorikas, aleatorikas) lietojums. Šīs tehnikas saglabāja nozīmīgu vietu viņa mūzikā arī vēlāk, tomēr vienlaikus kopš 20. gs. 70. gadu otrās puses radikālismu pamazām nomainīja individualizēti neoromantiska izteiksme; atsevišķos skaņdarbos vērojama saikne ar minimālismu un jauno garīgumu. Balstoties uz paša P. Vaska teikto, viņa skaņdarbus var iedalīt tumšajos opusos, kontrastu skaņdarbos, sadursmju opusos un gaišajos opusos. Visas šīs tēlu jomas pārstāvētas dažādu periodu darbos, taču kopumā vērojama virzība no tumšo opusu, kontrastu un sadursmju dominantes agrīnajos darbos uz arvien gaišākām noskaņām vēlīnajos. Tematikā bieži parādās dabas tēli, sevišķi putnu balsis. Liela loma ir arī sakrāliem motīviem (“Golgātas krusts”, 1967, un Pater noster jauktajam korim, 1991, Dona nobis pacem jauktajam korim ar dažāda veida pavadījumu – stīginstrumentiem (1996), ērģelēm (1997), septiņiem instrumentiem (1997) vai pūtēju orķestrim (2017), Da pacem, Domine jauktajam korim un stīginstrumentu orķestrim (2016), Te Deum ērģelēm, 1991, Mesa jauktajam korim un stīgu orķestrim, 2005, u. c.).

Skaņradis par saviem domubiedriem atzīst tādus komponistus kā Arvo Perts (Arvo Pärt), Henriks Mikolajs Gureckis (Henryk Mikołaj Górecki) un Gija Kančeli (გია ყანჩელი). Agrīnajos simfoniskajos darbos jūtama Vitolda Lutoslavska (Witold Lutosławski) muzikālā ietekme. 

Sava radošā mūža gaitā P. Vasks ir saņēmis pasūtījumus no izciliem atskaņotājmāksliniekiem visā pasaulē: Latvijas Radio kora, latviešu vijolnieka un diriģenta Gidona Krēmera un kamerorķestra Kremerata Baltica, stīgu kvarteta Kronos Quartet (ASV), vīru vokālā ansambļa The Hilliard Ensemble (Lielbritānija), obojista un diriģenta Albrehta Meijera (Albrecht Mayer, Vācija), čellistes Solas Gabetas (Sol Gabetta, Argentīna), čellista Dāvida Geringa (David Geringas, Lietuva/Vācija), vijolnieka Daniela Roulenda (Daniel Rowland, Lielbritānija)  un daudziem citiem.

P. Vasks ir saņēmis vairākus apbalvojumus par savu radošo darbību: četras reizes viņš ir ieguvis Latvijas Lielo mūzikas balvu (1993. gadā par korbalādi “Litene”, 1997. gadā – par vijolkoncertu “Tālā gaisma”, 2000. gadā – par Otro simfoniju, 2020. gadā – par Sesto stīgu kvartetu). Savukārt 2015. gadā P. Vaskam tika piešķirta balva “Lielais Kristaps” par labāko kino mūziku (Dz. Gekas-Vaskas kinofilmai “Dieva putniņi”). 2005. gadā divi P. Vaska ieskaņojumi ieguva pasaules lielākās mūzikas industrijas izstādes MIDEM (Marché International du Disque et de l’Édition Musicale, Kannas) Klasiskās mūzikas balvas – par vijolkoncerta “Tālā gaisma” ierakstu (kategorijā “Gada CD”) un par Otrās simfonijas ieskaņojumu (kategorijā “Labākais orķestra darbs”). 2022. gadā P. Vasks saņēma Eiropas baznīcas mūzikas balvu (Der Preis der Europäischen Kirchenmusik), ko Vācijas pilsēta Švābu Gminde ik gadus piešķir komponistiem un interpretiem par īpašiem nopelniem sakrālās mūzikas jomā. Šajā pašā gadā P. Vasks ieguva vācu klasiskās mūzikas balvu Opus Klassik kategorijā “Gada komponists”.

2001. gadā P. Vasks kļuva par III šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa, 2016. gadā – par Latvijas Republikas Ministru kabineta balvas laureātu. 2019. gadā Latvijas Republikas prezidents Raimonds Vējonis piešķīra komponistam Cildinājuma rakstu.

1994. gadā P. Vasks tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli un 2001. gadā – par Zviedrijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas (Kungliga Musikaliska Akademien) goda locekli. 1996. gadā par nozīmīgu devumu kultūras attīstībā P. Vasks  saņēma Vīnes Universitātes (Universität Wien) Herdera balvu (Gottfried-von-Herder-Preis) un Baltijas ansamblejas balvu (Baltic Assembly Prize). Kopš 2002. gada viņš ir Latvijas Kultūras akadēmijas goda senators.

P. Vasks ir vienīgais latviešu komponists, ar kuru līgumu par regulāru nošu izdošanu parakstījusi prestižā mūzikas izdevniecība Schott Musik International. Tā publicējusi lielāko daļu viņa skaņdarbu, tādējādi veicinot P. Vaska mūzikas izplatīšanu un popularizēšanu pasaules mērogā. 

2011. gadā tika dibināts Pētera Vaska fonds, kura mērķis ir stimulēt latviešu mūzikas attīstību; līdzās komponistam tajā darbojas uzņēmēja un tēlniece Regīna Deičmane, kā arī mūziķe un aktrise Dita Krenberga. Fonda iegūtie līdzekļi tiek izmantoti latviešu komponistu jaunrades veicināšanai.

Kopš 2018. gada koncertzālē “Cēsis” norisinās festivāls “Pētera Vaska mūzikas aprīlis”.

1992. gadā ir tapusi īsmetrāžas dokumentālā filma “Pēteris Vasks” (režisors Tālivaldis Margēvičs). 2016. gadā, atzīmējot P. Vaska 70. jubileju, laista klajā viņam veltīta dokumentālā filma “Musica Serena. Komponists Pēteris Vasks” (režisore Kristīne Želve).

2000. gadā P. Vasku ir portretējis Uldis Zemzaris, savukārt 2021. gadā – Ritums Ivanovs.

CD*, “Pēteris Vasks. Piano Works” (klavierdarbus atskaņo Reinis Zariņš), Ondine, 2022.

CD, “Vasks: Distant Light, Voices” (vijolkoncertu “Tālā gaisma” un Pirmo simfoniju “Balsis” atskaņo vijolnieks Gidons Krēmers un orķestris Kremerata Baltica), Warner Classic: Parlophone Records, 2021.

CD, “Pēteris Vasks. Musica serena; Musica dolorosa; Musica appassionata; Klātbūtne” (atskaņo čellists Uladzimirs Sinkevičs, Uladzimir Sinkevich, soprāns Anna Marija Palī, Anna-Maria Palii, un Minhenes Radio orķestris, Münchner Rundfunkorchester, diriģenta Ivana Repušiča, Ivan Repušiċ, vadībā), BR Klassik: BRmedia Service, 2021.

CD, “Pēteris Vasks. Cello & Viola Concertos” (Otrais koncerts čellam un stīgu orķestrim “Klātbūtne” un Koncerts altam un stīgu orķestrim; atskaņo čellists Marko Ilonens, Marko Ylönen, altiste Lilli Maijala, Lilli Maijala, un Tallinas kamerorķestris diriģenta Juhas Kangasa, Juha Kangas, vadībā), Alba Records, 2021.

Digitālais albums, “Pēteris Vasks” (sērija “Latvijas Radio arhīvs”; P. Vaska skaņdarbu izlase: ieskaņojumi no Latvijas Radio arhīva), “LMIC/SKANI”, 2021.

CD, “Pēteris Vasks. Works for Piano Trio” (P. Vaska skaņdarbus klavieru trio atskaņo Trio Palladio), Ondine, 2020.

CD, “Pēteris Vasks. Lūgšana. Prayer” (Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” un diriģenta Māra Sirmā ieskaņojumi). 070, LMIC/SKANI, 2018.

CD, “Pēteris Vasks. Laudate Dominum” (Latvijas Radio kora, orķestra Sinfonietta Rīga, ērģelnieces Ilzes Reines un diriģenta Sigvarda Kļavas ieskaņojumi).  ODE 1302-2, Ondine, 2017.

CD, “Pēteris Vasks Plainscapes” (kormūzikas izlase; atskaņo Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā un solisti), Ondine, 2012.

CD, “Pēteris Vasks, The Seasons. Die Jahreszeiten. Vestard Šimkus, Piano” (“Gadalaiki” klavierēm), Wergo, Mainz, 2010.

CD, “Pēteris Vasks. Cantus ad pacem. Tālivaldis Deksnis, Organ” (ērģeļmūzikas izlase), Wergo, 2008.

CD, “Pēteris Vasks. String Quartet No. 4” (“Ceturtais stīgu kvartets”, atskaņo Kronos Quartet), Nonesuch Records, 2003.

* kompaktdisks