Rihards Dubra ir starptautiski pazīstams latviešu komponists, kas visplašāko atzinību guvis sakrālās kormūzikas žanros. Viņa daiļradē interese par seno gregorikas tradīciju satiekas ar laikmetīgajai mūzikai raksturīgo postminimālismu un sonoriku.
Rihards Dubra ir starptautiski pazīstams latviešu komponists, kas visplašāko atzinību guvis sakrālās kormūzikas žanros. Viņa daiļradē interese par seno gregorikas tradīciju satiekas ar laikmetīgajai mūzikai raksturīgo postminimālismu un sonoriku.
Komponista tēvs nāk no katoļticīgas ģimenes; šī reliģiskā piederība vēlāk būtiski ietekmēja R. Dubras mūzikas žanru loku un stilistiku. Bērnībā viņš bieži uzturējās vecvecāku mājās Latgalē (Bērziņu pagasta (iepriekš Krāslavas rajons) Stoponišos); brīvi pārvalda latgaliešu valodu. Pirmo muzikālo pieredzi sniedza Latgales vectēvs, kurš spēlēja ermoņikas, tēvs (pēc dzirdes spēlēja klavieres un akordeonu) un vecvecāki no mātes puses, kuriem tuva bija tautasdziesmu dziedāšana. Pirmos nopietnākos soļus mūzikā nākamais komponists spēra sešu gadu vecumā klavierspēles nodarbībās klubā Kauguros. No 1971. līdz 1978. gadam viņš apguva klavierspēli Jūrmalas Bērnu mūzikas skolā Rasmas Ziemeles klasē. Jau astoņu gadu vecumā parādījās interese par kompozīciju. No 1978. līdz 1982. gadam R. Dubra izglītojās Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā Mūzikas teorijas nodaļā, tur mācījies arī kompozīciju pie Jāzepa Lipšāna un Ģederta Ramana. No 1982. līdz 1989. gadam (pārtraukums no 1983. līdz 1985. gadam sakarā ar dienestu armijā) studēja Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas (tagadējās Mūzikas akadēmijas) Kompozīcijas nodaļā pie profesora Ādolfa Skultes. 1994. gadā iestājās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūrā profesora Jura Karlsona kompozīcijas klasē, ko absolvēja 1996. gadā.
R. Dubra dzīvo Jūrmalā.
30 gadus bija Jūrmalas Mūzikas vidusskolas mūzikas teorētisko priekšmetu pedagogs (1985–2015), kopš 2016. gada ir Ventspils Mūzikas vidusskolas pedagogs. Pārvalda gregorikas dziedāšanas tehnikas: regulāri uzstājas kā dziedātājs dažādos atskaņotājsastāvos (tostarp bijis vokālā ansambļa Schola Cantorum Riga dalībnieks, 1993–2004) un ir piedalījies senās mūzikas meistarklasēs. Kā ērģelnieks uzstājies ar ērģeļu improvizāciju koncertiem Latvijā un ārzemēs (Vācijā, Anglijā, Zviedrijā, Austrijā un Francijā), darbojies kā draudzes ērģelnieks Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā (1994–1995). Kopš 1999. gada aktīvi piedalās Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcas mūzikas dzīvē.
Komponista darbos atspoguļojas viņa interese par seno mūziku, īpaši gregoriku. Tā vienojas ar postminimālisma stilistiku, ko apliecina repetitīvās tehnikas lietojums: visdažādākie ostinato – atkārtojamie elementi – savstarpējā saspēlē rada rituālam līdzīgu noskaņu, kas var būt gan gaviļpilna, gan meditatīva. R. Dubra par saviem domubiedriem 20. gs. beigu/21. gs. mūzikā atzīst komponistus Giju Kančeli (გია ყანჩელი, Gia Qantscheli), Arvo Pertu (Arvo Pärt) un Džonu Taveneru (John Kenneth Tavener); viņu daiļrade tāpat kā arī liela daļa latviešu komponista darbu pārstāv sakrālo mūziku. To vidū īpaša nozīme ir mesām, kas tiek dziedātas kā koncertatskaņojumā, tā dievkalpojumos, tai skaitā desmit t. s. vienkāršajām mesām (missa simplex).
Nozīmīga vieta daiļradē ir vokāli simfoniskajiem darbiem: šeit īpaši izceļama Ziemassvētku oratorija Oratorio in Natali Gaudio (2011) un Te Deum (2002), kas tika pirmatskaņots XXIII Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos (2003) un ieguva arī Latvijas Lielo mūzikas balvu (2003). Interesi un panākumus, darbojoties šajā žanru jomā, ietekmējusi R. Dubras aizraušanās ar baroka oratoriju meistara, vācu komponista Georga Frīdriha Hendeļa (Georg Friedrich Händel) mūziku. Komponistam ir tuva arī 19.–20. gs. simfonijas tradīcija, ko pārstāv, piemēram, Ludvigs van Bēthovens (Ludwig van Beethoven), Antons Brukners (Josef Anton Bruckner), Jānis Ivanovs un Ā. Skulte.
R. Dubra ir trīs simfoniju, trīs koncertu un operas “Suitu sāga” (2019) autors. Kamermūzikas jomā komponists bieži pievēršas individualizētiem atskaņotājsastāviem, iekļaujot tajos instrumentus ar īpašu tembrālo kolorītu, piemēram, kokles, zvanus, marimbu u. tml. Šajā jomā dominē programmatiski sacerējumi (piemēram, “Stāsts par saules asarām” kokļu kvartetam, 2007).
Visvairāk atskaņoto darbu vidū ir cikls “Atspulgu lauskas” (1989) un Etīde klavierēm (1996), ērģeļopuss “Mūžīgo pakalnu ilgošanās (1995), Hail Queen of Heaven jauktajam korim (2007), Lux aeterna saksofonu kvartetam (2003) u. c.
Sacerējis mūziku arī Normunda Puča režisētajai filmai “Segvārds Vientulis” (2014).
Komponista mūzika ir atskaņota Dziesmu svētkos (gan reģionālajos, gan vispārējos), kur tai ir īpaši nozīmīga vieta garīgās mūzikas koncertos; 2023. gada Koru karos tika izpildīta dziesma “Tu skaistō Dīva dōrza Rūze” (kamerkoris “Muklājs”).
R. Dubra galvenokārt raksta mūziku konkrētiem atskaņotājmāksliniekiem, piemēram, Liepājas Simfoniskajam orķestrim, Valsts Akadēmiskajam korim “Latvija”, orķestrim “Sinfonietta Rīga”, Ķelnes Figurālkorim (Figuralchor Köln), Liepājas Mežragu kvartetam, jauniešu korim “Kamēr...”, Rīgas Saksofonu kvartetam, vokālajām grupām Anima Solla, Schola Cantorum Riga un citiem.
Komponists ir sadarbojies ar tādiem ievērojamiem ārzemju atskaņotājiem kā kameransambli Louth Contemporary Music Society, kori Cambridge Chorale Maikla Kiblevaita (Michael Kibblewhite) vadībā un Londonas Universitātes Karaliskās Holoveja koledžas (Royal Holloway, University of London) kori Ruperta Gafa (Rupert Gough) vadībā, marimbisti Danielu Ganevu (Daniella Ganeva, Lielbritānija), amerikāņu ērģelnieku Džeimsu Hiksu (James D. Hicks) un citiem.
Ir bijis Latvijas Lielās mūzikas balvas nominants (2014, 2015) un laureāts (2003), vairākkārt (1999, 2003, 2016) ieguvis Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras / Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) Autortiesību bezgalības balvu par Latvijā un pasaulē plaši atskaņotiem kordarbiem Ubi caritas (1998), Ave Maria II (1992) un O Crux Ave (1995). Divkārt saņēmis Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības “Gada balvu kultūrā”: 2011. un 2014. gadā. Ieguvis arī Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks” par skaņdarbu “Tu skaistō Dīva dōrza Rūze” (2014) un Ventspils pilsētas balvu nominācijā “Gada skolotājs / meistars profesionālajā izglītībā” (2020).
CD*, “Alpha & Omega” (arī Riharda Dubras motetes, atskaņo koris Cambridge Chorale M. Kiblevaita vadībā), Classical Recording Company, 1996.
MC**, “Riharda Dubras Ziemassvētku dziesmas” (atskaņo Rīgas 1. mūzikas skolas audzēkņi), G. Gailītis, 1998.
CD, “Rihards Dubra – Cambridge Chorale, Michael Kibblewhite – Northern Lights”, Meridian 2, 1999.
CD, “Rihards Dubra. Signum Magnum” (albums veltīts Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” 60 gadu jubilejai), Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, 2003.
CD, “Rihards Dubra, Schola Cantorum Riga, Guntars Prānis – Oculus Non Vidit (Sacred Choral Music / Garīgā Kora Mūzika)”, Musica Baltica, 2006.
CD, “Passion and ressurrection / Te Deum” (Ērika Ešenvalda un R. Dubras skaņdarba ieskaņojumi; atskaņo Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, Liepājas Simfoniskais orķestris Māra Sirmā vadībā un citi), Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, 2006.
CD, “Riharda Ziemassvētki: Riharda Dubras mūzika” (atskaņo vokālā grupa Anima Solla), Musica Baltica, 2008.
CD, “Rihards Dubra. Hail, Queen of Heaven” (atskaņo Karaliskās Holoveja koledžas koris Ruperta Gafa vadībā), Hyperion, 2009.
CD, “Rihards Dubra. Lauda Anima Mea” (tituldziesmu un citus R. Dubras darbus atskaņo vokālais ansamblis Anima Solla), Musica Baltica, 2011.
CD, “Enchanting Latvia” (iekļauts arī R. Dubras Te Deum, atskaņo Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Aināra Rubiķa vadībā un citi; koncertieraksts), GEMA, 2013.
CD, “Rihards Dubra. Ziemassvētku oratorija”, Swedbank koris / RDKS jauktais koris, Gadsimtu orķestris, diriģents Artūrs Ancāns, Swedbank, 2012.
CD, “Mystic Rose” (R. Dubras autordisks), P&©Daniella Ganeva, 2014.
CD, “Latviešu komponisti pūšaminstrumentiem” (ieskaņojumi no Latvijas Radio, tostarp R. Dubras Lux aeterna), LMIC/SKANI, 2015.
CD, “Cantus Annae” (latviešu komponistu mūzika soprānam, sitaminstrumentiem, vijolei un ērģelēm, tostarp R. Dubras Tokāta ērģelēm; soprāns Ieva Ezeriete, sitaminstrumentāliste Elīna Endzele, vijolnieks Gidons Grīnbergs un ērģelnieks Aigars Reinis), LMIC/SKANI, 2017.
CD, “ART-i-SHOCK” (latviešu komponistu mūzika, tostarp arī R. Dubras “Rudens kaislības”; atskaņo latviešu kameransamblis “ART-i-SHOCK”: pianiste Agnese Egliņa, sitaminstrumentāliste Elīna Endzele un čelliste Guna Šnē), LMIC/SKANI, 2017.
DVD***, “Rihards Dubra” (sērija “Latvijas Radio arhīvs”; R. Dubras skaņdarbu izlase: ieskaņojumi no Latvijas Radio arhīva), LMIC/SKANI, 2021.
CD, “Saule tikai” (latviešu komponistu mūzika, tostarp R. Dubras Vidi quattour angelos; atskaņo Rīgas Saksofonu kvartets), LMIC/SKANI, 2021.
CD, “Rihards Dubra: 2. simfonija, Mystery of His Birth” (atskaņo Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā), LMIC/SKANI, 2020.
CD, “Distant light” (latviešu komponistu mūzika, tostarp R. Dubras Agnus Dei; atskaņo trompetists Jānis Porietis un ērģelniece Ilze Reine), LMIC/SKANI, 2020.
* kompaktdisks
** magnētiskā kasete
*** ciparu video disks
Laura Bokta, Baiba Jaunslaviete "Rihards Dubra". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/190926-Rihards-Dubra (skatīts 04.05.2024)