AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 17. jūnijā
Daiga Mazvērsīte

“Dzeguzīte”

bērnu vokālā grupa

Saistītie šķirkļi

  • mūzika
  • populārā mūzika Latvijā
  • Raimonds Pauls
Raimonds Pauls, Laima Vaikule un bērnu vokālā grupa “Dzeguzīte”. 1988. gads.

Raimonds Pauls, Laima Vaikule un bērnu vokālā grupa “Dzeguzīte”. 1988. gads.

Fotogrāfs Leons Balodis.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Profesionālā un radošā darbība
  • 3.
    Novērtējums
  • 4.
    Diskogrāfija
  • Multivide 4
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Profesionālā un radošā darbība
  • 3.
    Novērtējums
  • 4.
    Diskogrāfija
Kopsavilkums

Vokālā grupa “Dzeguzīte” ir dibināta 1971. gadā un darbojas līdz mūsdienām. Sākotnēji tā tika dibināta kā Latvijas Radio bērnu vokālais ansamblis, lai ieskaņotu dziesmas bērnu auditorijai. Pakāpeniski, attīstoties repertuāram un koncertdarbībai, 20. gs. 80. gados tika sasniegta visplašākā popularitāte, pateicoties sadarbībai ar komponistu un pianistu Raimondu Paulu.

Profesionālā un radošā darbība
70. gadi

Bērnu grupas tapšanas iemesls bija vajadzība papildināt Latvijas Radio raidījumiem nepieciešamo bērnu balsu ierakstu klāstu raidīšanai ēterā. 1970. gada nogalē radio redaktore Alda Strazda apmeklēja Rīgas bērnudārzus, lai atrastu dziedātājus. 1971. gada janvārī studijā tika iemūžināts pirmais Latvijas Radio vismazāko bērnu ansambļa ieraksts – latviešu tautasdziesma “Cielava baltgalve” ar pianista Gunāra Stades klavieru pavadījumu. Tā kā kautrīgs mazulis reizumis var nodziedāt tikai “ku-kū”, tad kā ansambļa nosaukums tika izraudzīts “Dzeguzīte”, tā autors bija dziedātājs Ilmārs Jargans. Ansamblī dziedāja Daina Cukura, Zane Šmite, Indra Karlsone, Leonarda Ķestere (Kļaviņa), Gunārs Stade jaunākais un citi.

Pēc A. Strazdas īslaicīgi ansambli vadīja Krišs Deķis ar sievu Maiju, 1973. gadā par bērnu ansambļa vadītāju kļuva A. Strazdas māsa, mūzikas pedagoģe un kordiriģente Daila Martinsone. Mazo dziedātāju atlasi rīkoja konkursu veidā, dažus D. Martinsone pieņēma individuāli pēc noklausīšanās, balss, dzirdes, ritmikas pārbaudes. “Dzeguzītes” mēģinājumi notika Latvijas Radio telpās. Pamazām sākās arvien aktīvāka koncertdarbība, notika regulāras ansambļa uzstāšanās televīzijā, tika izdota pirmā mazā skaņuplate (1973). Lai sacerētu jaunas dziesmas dzeguzēniem, D. Martinsone uzrunāja komponistus, kuri radīja gan atsevišķus skaņdarbus, gan dziesmu ciklus. 1976. gadā uzsākta sadarbība ar komponistu Zigurdu Rezevski, 1977. – ar Gunāru Rozenbergu, 1979. – ar Zigmundu Lorencu. Studijā tika ieskaņotas Arvīda Žilinska, Ēvalda Siliņa, Maijas Einfeldes un citu autoru dziesmas, tās radio tika atskaņotas bērniem adresētās pārraidēs, tostarp “Vakara pasaciņas” muzikālajā noformējumā.

20. gs. 70. gadu otrajā pusē izveidojās stabils koncertsastāvs, kurā iesaistījās talantīgākie un aktīvākie bērni. 1979. gadā “Dzeguzīte” pirmoreiz uzstājās Maskavā, Krievijā, kur filmējās Centrālajā televīzijā. Šajā periodā ansamblī dziedāja Arta Savdona, Signe Šteimane, Kristīne Jurjāne, Farhads Stade, Edgars Linde, Irīna Sļutina (Ignatova), Zigda Martinsone, Mariss Martinsons, Kristīne Plamše un citi.

80. gadi

1980. gadā ansamblim komponists Ivars Vīgners sacerēja dziesmu ciklu “Par Pifu”. Tā priekšnesumā “Dzeguzīte” sadarbojās ar dziedošo aktieri Rūdolfu Plēpi. Ievērību izpelnījās G. Rozenberga cikls “Pasakas un nesakas”, kurā ar ansambli dziedāja aktieris Jānis Paukštello, ar cikla dziesmām tapa koncertfilma. 1981. gadā ar koncertu Poligrāfiķu kultūras namā tika svinēta “Dzeguzītes” 10 gadu jubileja, tai par godu savu pirmo dziesmu “Dzegu meitenes un zēni” ansamblim uzrakstīja R. Pauls – dziesma kļuva par ansambļa himnu. Sadarbība ar R. Paulu kā komponistu un koncertmeistaru pavēra jaunus darbības apvāršņus, viņš kļuva par ansambļa ražīgāko autoru un “Dzeguzīti” uzveda uz estrādes žanra lielās skatuves līdzās starptautiski atzītām popmūzikas zvaigznēm. “Dzeguzītes” repertuāru papildināja cikli “Baltās dziesmas” (1981), “Vītola stabules dziesmas” (1984, ar Aiju Kukuli), “Mazs, laimīgs zēns” (1986, ar Ingu Pētersonu), “Saules raibumiņi (1987), dziesmas “Pastarīte”, “Mīļotās rokas”, latviešu tautasdziesmu apdares un citas. 80. gadu sākumā ansamblī dziedāja Džūna Kalniņa, Endija Grīnberga, Kristīne Jaunalksne, Pēteris Strautiņš, Edgars Linde, Viesturs Jansons, Ingrīda un Ieva Graudumas, Zita Zemoviča, Līga Kreicberga un citi.

Kopš 1983. gada “Dzeguzīte” regulāri uzstājās R. Paula autorkoncertos Latvijā un aiz robežām, ieguva popularitāti toreizējā Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS), viesojās Maskavā un citās pilsētās, izpildīja un ieskaņoja R. Paula dziesmas krievu valodā.

1987. gada rudenī tika iestudēta R. Paula dziesmuspēle jeb mūzikls “Mazais ganiņš” ar Alberta Kronenberga dzeju. Tā ieraksta laikā dzeguzēni sadraudzējās ar skaņu režisoru, pianistu un komponistu Andi Salenieku, kas “Dzeguzītei” sacerēja vairākas dziesmas, darbojās kā koncertmeistars. 1988. gada pavasarī ansamblis piedalījās dziedātājas Laimas Vaikules solokoncertos; ar ansambļa dziedātāju Gunāru Kalniņu L. Vaikule ieskaņoja R. Paula dziesmu “Mazs dialogs”. Šī perioda koncertgrupas dziedātāji bija G. Kalniņš, Guna Paula, Ilze Jaunalksne, Zane Driņķe, Agnese Rudzīte, Mārtiņš Egliens, Mārtiņš Kalniņš un citi.

1989. gadā par “Dzeguzītes” partneriem kļuva aktieris Dainis Porgants un dziedātājs Andris Daņiļenko, pianists un komponists Helvijs Stengrevics, kurš bija ansambļa koncertmeistars līdz 1993. gadam, sacerēja dziesmas, ciklu ar Jāņa Baltausa vārdiem, spiričuelu aranžējumus un citas.

90. gadi

90. gadu sākumā saglabājās ansambļa popularitāte un aktīva koncertdarbība kādreizējās PSRS teritorijā, drīz tā tika pārorientēta uz Rietumeiropu, “Dzeguzīte” piedalījās festivālos, konkursos, uzstājās Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Beļģijā, Grieķijā, Itālijā, Bulgārijā, Polijā, Turcijā un citur.

1991. gadā vairākas dziesmas radio bērnu vokālajam ansamblim sacerēja ģitārists un komponists Aivars Hermanis, togad notika “Dzeguzītes” 20. jubilejas koncerts ar bijušo dziedātāju un viesu piedalīšanos.

1993. gadā sākās R. Paula un dzejnieka Guntara Rača sadarbība, kas īstenojās vairākos ļoti veiksmīgos dziesmu ciklos un albumos “Anniņas dziesmas vanniņā” (1994, pasniegta “Mikrofona” Gada balva kā MicRec 1995. gada veiksmīgākajam bērnu mūzikas albumam), “Piena ceļš” (1995), “Dzeguzīte sapņo” (1996) un citos. “Dzeguzītes” koncertansamblī dziedāja Valters Frīdenbergs, Kārlis Būmeisters (Golubovs), Miks Mellenbergs, Laura Podniece, Guna Paula, Krista Teivāne.

1996. gada vasarā notika ansambļa dalībnieku pirmā radošā vasaras nometne Līčos, R. Paula īpašumā, togad ieskaņots cikls “Meža gulbji”, R. Paula tautasdziesmu apdaru albums. Oktobrī “Dzeguzīte” uzstājās Ņujorkā, arēnā Madison Square Garden. 1996. gada novembrī ansamblis savu 25 gadu jubileju atzīmēja ar koncertiem Latvijas Nacionālajā operā.

90. gadu beigās par ansambļa partneriem ierakstos un koncertos kļuva dziedošie aktieri Harijs Spanovskis un J. Paukštello, dziedātāji Marija Naumova, Normunds Rutulis, Lauris Reiniks un citi.

21. gadsimts

2002. gada 13. aprīlī krāšņs “Dzeguzītes” 30 gadu jubilejas sarīkojums notika Dailes teātrī. Ar Latvijas Nacionālo teātri ansamblis sadarbojās Ziemassvētku koncertos – kopš 1989. gada ik gadu tika veidotas “Dzeguzītes” Ziemassvētku koncertprogrammas. Tolaik ansamblī dziedāja Līva Kalniņa, Kristiāna Stirāne, vēlāk Artūrs Bērziņš, Kaspars Rumba, Reinis un Anete Maži, Sabīne un Paula Martinsones un citi.

2006. gadā kopā ar tautas dejas ansambli “Zelta sietiņš” tapa uzvedums “Par zaļu pat vēl zaļāks...”, veltīts R. Paula 70 gadu jubilejai. 2006. un 2008. gada vasarā “Dzeguzīte” viesojās pie Amerikas Savienoto Valstu (ASV) latviešiem, popularizējot dziedātprasmi un mūsdienīgu repertuāru tautiešiem svešumā. Kopš 2010. gada ansamblis uzstājās sarīkojumos Latvijas pārstāvniecībā Eiropas Savienībā Briselē, citos ārzemju latviešu centros.

2011. gada 2. aprīlī Kongresu namā notika “Dzeguzītes” 40 gadu jubilejas koncerts, gadu vēlāk tika izdota ansamblim veltīta grāmata “No vienas ligzdas”, G. Freidenfelda dziesmu albums “Piparkūku pipari”. Ansambļa komponistu skaitu papildināja Kārlis Lācis, Alvils Altmanis (Ziemassvētku dziesmu programma “Ja brīnumam tic”, 2019) un citi, notika kopīgi ieraksti un uzstāšanās ar dziedātājiem Intaru Busuli, Andri Ērgli, Vinetu Elksni un citiem. Ansambļa sastāvā bija Krista Krūmvēvere, Marta Guģe, Elvīra Kazāka, Linda Čamane, Kristofers Zvejnieks, Dāvis Gabrāns un citi.

Kādreizējā “Dzeguzītes” dziedātāja Z. Martinsone 2000. gadā kļuva par mammas Dailas asistenti pedagoģiskajā darbā, kopš 2019. gada pārņemot ansambļa vadību. 2020. gadā D. Martinsone devās pensijā, un Latvijas Radio atteicās no bērnu vokālā ansambļa “Dzeguzīte”, kas turpināja darbību Z. Martinsones vadībā bez pastāvīgām telpām.  2023. gadā tika izdots R. Paula dziesmu albums “Putnu dziesmas”, turpinājās koncerti Latvijā un ārzemēs.

Novērtējums

Latvijas Radio bērnu vokālais ansamblis “Dzeguzīte” ir viens no Latvijas kultūras, mūzikas veiksmes stāstiem, starptautiski pazīstams zīmols, pateicoties sadarbībai ar komponistu un pianistu R. Paulu. D. Martinsones vadībā no studijas ierakstu kolektīva tas pakāpeniski attīstījās par koncertējošu vienību, notika regulāras uzstāšanās televīzijā, paceļot iepriekšējos gados pašdarbniecisko bērnu dziedāšanas tradīciju Latvijā līdz nozīmīgam, mākslinieciski augstvērtīgam profesionālajam līmenim un veidojot repertuāru citām bērnu vokālajām grupām un solistiem. “Dzeguzītes” sastāvā izskolotas vairākas dziedātāju paaudzes, dalībnieki pārvaldīja kā solo, tā daudzbalsīgo dziedāšanu, koncertiem tika šūti skatuves tērpi, priekšnesumus pavadīja kustības, kuras izdomāja paši dziedātāji. Viņu priekšnesumu klausījušies dažādu valstu prezidenti, dziedātāji ar panākumiem piedalījušies starptautiskos festivālos un konkursos, rīkotas apjomīgas koncertturnejas, paralēli ritēja regulārs darbs ierakstu studijā. Ansambļa dziesmas kļuva populāras dažādu paaudžu klausītāju vidū.

Sākot ar 80. gadu vidu, latviešu dziedošo bērnu koncertansamblis guva popularitāti ārpus dzimtenes, dziedāja daudzmiljonu auditorijai televīzijā un izslavētās koncertzālēs toreizējā PSRS, vēlāk daudzās Eiropas valstīs, arī ASV (Madison Square Garden Ņujorkā, 1996). Latvijā kopš 1987. gada dzeguzēni ir viesojušies vismazāko bērnu solistu konkursā “Cālis”, 90. gados piedalījās un guva panākumus konkursos “Saules zaķis”, “Mazais patskanis”, dziesmu aptaujā ““LaBA’s” dziesmas”.

Koncertos un ierakstos ar “Dzeguzīti” sadarbojušies aktieri R. Plēpis, J. Paukštello, H. Spanovskis, dziedātāji I. Pētersons, A. Kukule, A. Daņiļenko, Mārtiņš Freimanis, grupas “Roja”, “Čikāgas piecīši”, Laila Ilze Purmaliete un citi. Daudzi koncerti ir notikuši kopā ar Latvijas tautas dejas ansambļiem “Dzintariņš” un “Zelta sietiņš”, par tradīciju izvērtās Ziemassvētku koncerti sadarbībā ar mūziķiem un Rīgas teātriem.

Sākot ar 1973. gadu, ir izdoti apmēram 40 dažāda apjoma un satura “Dzeguzītes” ieskaņojumi no mazajām skaņuplatēm līdz dziesmu izlasēm. Ansamblis ir piedalījies teātra izrādēs un Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos, dažnedažāda mēroga un satura sarīkojumos Latvijā. Par “Dzeguzīti” uzņemta televīzijas filma (režisors Rolands Laķis, 2007) un uzrakstīta grāmata “No vienas ligzdas”, regulāri rīkoti lieli un skaisti jubilejas koncerti.

Vairāki dzeguzēni ir kļuvuši par ievērojamiem mūziķiem akadēmiskajā un populārajā mūzikā: E. Linde, F. Stade, V. Jansons, I. Jaunalksne, G. Paula, K. Rūtentāls, G. Kalniņš un citi. K. Būmeisters un V. Frīdenbergs kā duets “Valters un Kaža” ar dziesmu The War Is Not Over izcīnīja 5. vietu Eirovīzijas dziesmu konkursā (2005) Kijivā.

Par nopelniem Latvijas valsts labā “Dzeguzītes” vadītājai D. Martinsonei ir piešķirts IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2010), Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balva “Zelta Mikrofons” par mūža ieguldījumu mūzikas attīstībā (2017).

Bērnu vokālā grupa “Dzeguzīte” ar savu vadītāju Dailu Martinsoni. Rīga, 09.10.1996.

Bērnu vokālā grupa “Dzeguzīte” ar savu vadītāju Dailu Martinsoni. Rīga, 09.10.1996.

Fotogrāfs Māris Kaparkalējs. Avots: LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

Bērnu vokālā grupa “Dzeguzīte” mēģinājumā. Rīga, 09.10.1996.

Bērnu vokālā grupa “Dzeguzīte” mēģinājumā. Rīga, 09.10.1996.

Fotogrāfs Māris Kaparkalējs. Avots: LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

Diskogrāfija

MP*, “Dzeguzīte”, Melodija, 1973.

LP**, “Dzeguzīte”, Rīgas pionieru pils bērnu koris “Rīga”, Melodija, 1978.

MP, “Dzied bērnu ansamblis “Dzeguzīte””, Melodija, 1979.

LP, “Pasaules tautu dziesmas”, Melodija, 1979.

LP, “Dzeguzīte (G. Rozenbergs, J. Peters) ”, Melodija, 1985.

MP, “Līgo dziesmu virkne”, Melodija, 1985.

LP, “Saules raibumiņi”, Melodija, 1989.

LP, “Jancim jubileja”, RiTonis, 1992.

MC***, “Anniņas dziesmas vanniņā”, MicRec, 1994.

MC, CD****, “Piena ceļš”, MicRec, 1995.

MC, “Dzeguzīte sapņo”, MicRec, 1996.

MC, “Ziemassvētku sapnis”, “Dzeguzīte”, R. Pauls, Rīgas vokālā grupa, LatvijasRadio, 1996.

MC, CD, “Multipasaule”, Latvijas Radio, 1997.

MC, CD, “Ziemassvētku dziesmiņas”, Latvijas Radio, 1999.

CD, “SuperDzeguzēns”, Latvijas Radio, 1999.

CD, “Jubilejas dziesmu izlase” (dubultalbums), MicRec, 2002.

CD, “Mūzikas skaņas”, MicRec, 2005.

CD, “Dālderiņš (latviešu tautas deju dziesmas R. Paula apdarē)”, MMC, 2008.

CD, “Kas notiek Latvijā”, Laula R, 2009.

CD, “Раймонд Паулс и Кукушечка - Лучшие песни”, MicRec, 2010.

CD, “Kas manim kaitēja putniņam būt (izlase)”, MicRec, 2011.

CD, “Mazais ganiņš”, Pašizdevums, 2013.

CD, “Lidojums ar gaisa balonu”, MicRec, 2013.

CD, “Dzeguzīte un draugi. Kur dzīvo laime”, MicRec, 2017.

CD, “Putnu dziesmas”, MicRec, 2023.

* mazā skaņuplate

** vinila skaņuplate

*** magnētiskā kasete

**** kompaktdisks 

Multivide

Raimonds Pauls, Laima Vaikule un bērnu vokālā grupa “Dzeguzīte”. 1988. gads.

Raimonds Pauls, Laima Vaikule un bērnu vokālā grupa “Dzeguzīte”. 1988. gads.

Fotogrāfs Leons Balodis.

Bērnu vokālā grupa “Dzeguzīte” ar savu vadītāju Dailu Martinsoni. Rīga, 09.10.1996.

Bērnu vokālā grupa “Dzeguzīte” ar savu vadītāju Dailu Martinsoni. Rīga, 09.10.1996.

Fotogrāfs Māris Kaparkalējs. Avots: LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

Bērnu vokālā grupa “Dzeguzīte” mēģinājumā. Rīga, 09.10.1996.

Bērnu vokālā grupa “Dzeguzīte” mēģinājumā. Rīga, 09.10.1996.

Fotogrāfs Māris Kaparkalējs. Avots: LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

Bērnu vokālā grupa “Dzeguzīte”, pie klavierēm Raimonds Pauls. Latvijas Nacionālā opera, Rīga, 26.11.1996.

Bērnu vokālā grupa “Dzeguzīte”, pie klavierēm Raimonds Pauls. Latvijas Nacionālā opera, Rīga, 26.11.1996.

Fotogrāfs Uldis Pāže. Avots: Latvijas Republikas Saeima/LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

Raimonds Pauls, Laima Vaikule un bērnu vokālā grupa “Dzeguzīte”. 1988. gads.

Fotogrāfs Leons Balodis.

Saistītie šķirkļi:
  • Raimonds Pauls
  • populārā mūzika
  • “Dzeguzīte”
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • mūzika
  • populārā mūzika Latvijā
  • Raimonds Pauls

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • “Dzeguzītes” sociālās tīmekļa vietnes “Facebook” lapa
  • Muktupāvels. Z., ‘Daila Martinsone stāsta par pusgadsimta pieredzi Radiofonā un, protams, “Dzeguzīti”’, Kultūras rondo, Latvijas Radio 1, 19.02.2017.

Ieteicamā literatūra

  • Mazvērsīte, D., No vienas ligzdas, Jumava, 2012.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Daiga Mazvērsīte "“Dzeguzīte”". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/199325-%E2%80%9CDzeguz%C4%ABte%E2%80%9D (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/199325-%E2%80%9CDzeguz%C4%ABte%E2%80%9D

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana