02.09.1855. Mēmeles (mūsdienās Klaipēdā, Lietuvā) vācu baptistu draudzē tika kristīts Fricis Jēkabsons – pirmais zināmais baptists visā tā laika Krievijas Impērijā. Latvijā baptisma pirmsākumi attiecināmi uz 1847.–1849. gadu, kad Ziru skolā sāka strādāt Irlavas skolotāju semināru beigušais vācu tautības skolotājs Mihaēls Hamburgers (Michael Hamburger), kurš, simpatizējot piētisma idejām, rosināja savus skolniekus un viņu vecākus uz piētisku dzīvesveidu. Vēlāk daudzi skolnieki un viņu vecāki piedalījās pirmo latviešu baptistu draudžu dibināšanā. 19. gs. vidū Liepājā un tās apkārtnē bija vairāki vācu baptisti, kuri arī sekmēja latviešu pievēršanos baptismam. 19. gs. otrajā pusē viņus sāka dēvēt par “jaunticībniekiem”.
Gūstot plašāku atsaucību un iepazīstoties ar vācu baptistiem, 1860. gadā tika pieņemts lēmums pievienoties baptistu draudzēm. Nozīmīga loma šajā lēmumā bija Ādamam Gertneram, kurš vēlāk kļuva par pirmo latviešu baptistu bīskapu. 1860. un 1861. gadā Ventspils un Liepājas apkārtnē tika organizēti latviešu jaunticībnieku braucieni uz tuvāko vācu baptistu draudzi Mēmelē, lai tur tiktu kristīti. Pirmo braucienu organizēja no Užavas, un tajā tika kristīti deviņi latvieši. Kristības notika 02.09.1860., un šo notikumu uzskata par oficiālo latviešu baptistu draudžu vēstures sākumu. Konvertēšanās dēļ daudziem pirmajiem baptistiem tika piemēroti naudas un miesas sodi, kā arī viņi izjuta pretestību no evaņģēliski luteriskās baznīcas Kurzemes konsistorijas draudžu mācītājiem un vietējiem muižniekiem. Neskatoties uz soda sankcijām un baznīcas iebildumiem, baptisms turpināja izplatīties. 1861. gadā tika dibinātas pirmās latviešu baptistu draudzes: Ventspils, Užavas un Sakas draudzes. Pirmās latviešu un vācu baptistu draudzes Rīgā dibinātas 1867. gadā. Baptisma darba tālāku organizēšanos sekmēja 1879. gadā Krievijas imperatora Aleksandra II (Александр II Николаевич) izdotais dekrēts, kas piešķīra baptismam legālu statusu Krievijas Impērijā. Latviešu baptistu draudzes līdz 1879. gadam formāli bija daļa no Vācu Baptistu draudžu savienības.
Daudzi baptisti no Kurzemes izceļoja uz Novgorodas apkārtni, atsaucoties Krišjāņa Valdemāra aicinājumam apgūt zemes citās Krievijas Impērijas guberņās. Pirmā latviešu baptistu draudze Novgorodas apkārtnē dibināta 1869. gadā. Latviešu baptisti ekonomisku apsvērumu dēļ izceļoja arī uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Brazīliju. Pirmā latviešu baptistu draudze ASV dibināta 1890. gadā. Brazīlijā līdz 1914. gadam jau bija deviņas latviešu baptistu draudzes.