Starpkaru periodā Visvaldis Dūms bija viens no armijas artilērijas vadošajiem vecākajiem virsniekiem atbildīgos amatos, pēc Otrā pasaules kara sākuma tika iecelts Armijas štāba priekšnieka palīga amatā.

Dzimis saimnieka Andreja un Edes (dzimušas Gercenas) Dūmu ģimenē, kristīts Vietalvas evaņģēliski luteriskajā draudzē. 06.1909. beidzis Jēkabmiesta (mūsdienās Jēkabpils) pilsētas tirdzniecības skolu, 06.1910. beidza Belostokas (mūsdienās Bjalistoka Polijā) pilsētas komercskolu. 09.1910.–09.1915. studēja ķīmiju Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI). No 03.1920. turpināja ķīmijas studijas Latvijas Universitātē (1930. gadā beidza 4. kursu).

01.1916. iestājās Konstantīna artilērijas skolā (Константиновское артиллерийское училище) Petrogradā (beidza 07.1916.). 15.02.–13.08.1923. mācījās un beidza Latvijas armijas vecāko virsnieku kursus, 17.12.1924.–10.07.1925. artilērijas vecāko virsnieku kursus, 02.–03.1926. – artilērijas novērotāju mēneša kursus Aviācijas divizionā, 29.11.1930.–01.09.1931. artilērijas virsnieku kursus, 22.10.1934.–25.07.1935. vecāko virsnieku kursus, 20.09.1935.–20.01.1937. – Augstākās kara skolas Vispārējo nodaļu.

Precējies ar nacionālās atmodas darbinieka, Vietalvas skolotāja, kordiriģenta, publicista un rakstnieka Jura Kalniņa-Prātkopja meitu Annu Kalniņu. Bērni: Nora (precējusies Eņģele), Rita Ilze (precējusies Boča), Jānis Marģers, Andrejs.

15.01.1916. iestājās Krievijas armijas dienestā Petrogradā. Mācību laikā artilērijas skolā 03.1916. paaugstināts par jaunāko, 04.1916. – vecāko portupejjunkuru (junkuru unteroficieri). Pēc artilērijas skolas beigšanas no 07.1916. praporščiks 4. Sibīrijas strēlnieku artilērijas brigādē Ziemeļu frontes Rīgas sektorā, baterijas jaunākais virsnieks, no 11.1916. baterijas saimniecības pārzinis, no 06.1917. – 1. diviziona adjutants. 03.07.1917. viegli ievainots un kontuzēts artilērijas novērošanas punktā Saulgozes kalnā, 16.–22.07. piedalījās kaujās ar Vācijas armiju pie Ķekavas, 31.08.–07.09.1917. Rīgas aizstāvēšanas kaujās, 13.–14.09. pie Siguldas, 03.10.1917. pie Jūdažiem. Podporučiks (04.1917.). No 03.02.1918. bija 101. vieglā vietējā artilērijas parka komandieris. Vācu karaspēka vispārējā uzbrukuma laikā parka sastāvā atkāpās no pozīcijām pie Cēsīm uz Krieviju, 24.02.1918. Pleskavā krita vācu gūstā. 01.04. no gūsta izbēga, pieteicās 12. armijas štāba Artilērijas daļā Ribinskā, 05.04.1918. armijas demobilizācijas gaitā atvaļināts. 04.–08. pārraugs un tehniķis, 08.–09. – pirotehniķis dinamīta aviobumbu iznīcināšanas darbos Ivanovovozņesenskas (mūsdienās Ivanova) artilērijas noliktavā. No 09.1918. Sarkanās armijas Galvenās artilērijas pārvaldes Artilērijas komitejas jaunākais izmēģinājumu vadītājs. 16.12.1918. iedalīts Latviešu padomju strēlnieku divīzijas 2. latviešu padomju aviācijas nodaļā, lidotājs novērotājs. 26.05.1919. Naukšēnu apkārtnē dezertējis no Padomju Latvijas armijas, pārbēga pāri frontei, pieteicās Ziemeļlatvijas brigādes 2. Cēsu baterijas štābā Naukšēnos.

No 01.06.1919. Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitnants), dienēja 2. Cēsu baterijā, jaunākais virsnieks, no 20.06. – vecākā virsnieka vietas izpildītājs, no 24.06. baterijas komandieris. Piedalījās Cēsu kaujās, 22.06.1919. Lodes stacijas rajonā kā baterijas komandiera vietas izpildītājs, ienaidnieka ielenkts, no novērošanas punkta zem ienaidnieka uguns koriģēja uguni, iznīcinot pretinieka bateriju pie Priekuļu muižas (vēlāk par to apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni). 23.09.1919. baterija pārdēvēta par Latvijas armijas Vidzemes artilērijas pulka 4. artilērijas diviziona 2. bateriju. 29.09.–06.10.1919. pulka komandiera vietas izpildītājs. Piedalījās kaujās ar Bermonta armiju Zemgalē, pēc tam ar Sarkano armiju Latgales frontē. Kapteinis (28.02.1920.; par kaujas nopelniem). 12.–27.02.1920. pulka komandiera vietas izpildītājs. 05.03.1920. pārvietots uz Zemgales artilērijas pulku, 11. divizionu Liepājā, diviziona komandiera vietas izpildītājs, 17.03.1920. – uz Galveno artilērijas pārvaldi, ķīmiķis-izmēģinātājs, no 01.11.1920. Materiālās nodaļas priekšnieks. Pulkvedis-leitnants (01.03.1921.; par nopelniem Latvijas neatkarības labā). No 01.02.1922. Bruņošanās pārvaldes Tehniskās daļas priekšnieka vietas izpildītājs, 06.–22.06.1922. komandējumā Polijā. No 23.12.1922. Vidzemes artilērijas pulka 1. diviziona komandieris Rīgā. 01.04.1924. štatu samazināšanas dēļ atvaļināts, dzīvoja savā saimniecībā Vietalvas pagasta Ļūļās (piešķirta blakus tēva saimniecībai no Vietalvas muižas zemes), bet 12.12.1924. pēc paša lūguma atkal ieskaitīts armijā, Vidzemes artilērijas pulkā, virsštata pulkvedis-leitnants, pēc virsnieku kursu beigšanas no 10.07.1925. – 2. diviziona komandieris (pavēle par iecelšanu izdota jau 02.02.1925.). No 04.10.1926. – pulka saimniecības priekšnieks, no 24.10.1928. – 1. (Ziemeļlatvijas) diviziona komandieris. 01.–05.1926. un 01.–06.1929. komandējumā Kara tiesā kā tās pagaidu loceklis. 25.11.1929.–18.09.1930. Zemgales artilērijas pulka komandiera vietas izpildītājs Daugavpilī. 09.1931. pēc virsnieku kursu beigšanas atgriezās Vidzemes artilērijas pulka 1. diviziona komandiera amatā. 11.05.1932. iecelts par Latgales artilērijas pulka komandieri Krustpilī. Pulkvedis (31.05.1933.). No 01.10.1936. Augstākās kara skolas vecākais kara zinību pasniedzējs, grupas vadītājs. No 29.11.1939. Armijas štāba priekšnieka palīgs. Darbojās studentu korporācijā “Talavija” (no studiju laika RPI), Latvijas kara skolu beigušo virsnieku biedrības goda biedrs.

Paralēli dienestam saimniekoja savā saimniecībā Vietalvas pagasta Ļūļās. Miris savā dzīvoklī ar sirdstrieku. Ar militāru godu izvadīts no Rīgas Doma baznīcas.

Bija iecerēta V. Dūma paaugstināšana ģenerāļa dienesta pakāpē, kas nerealizējās nāves dēļ. Mērķtiecīgā virzīšanās pa karjeras kāpnēm, regulārā zināšanu papildināšana, dienesta panākumi, sākot ar Latvijas Neatkarības kara laiku, apliecina V. Dūma spējas un militāro talantu.

Par nopelniem Pirmā pasaules kara kaujās V. Dūms apbalvots ar Krievijas Svētā Staņislava ordeni (III šķira, ar šķēpiem), Svētās Annas ordeni (III šķira, ar šķēpiem; IV šķira, ar uzrakstu “Par drošsirdību”); par kaujas un dienesta nopelniem Latvijas armijā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (III šķira), par dienesta nopelniem un sabiedrisko darbību ar Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira; IV šķira), Viestura ordeni (II šķira, ar šķēpiem), Aizsargu Nopelnu krustu, Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu.

29.02.1992. Latvijas Kara muzejā notika V. Dūma simtgadei veltīts piemiņas pasākums.