Tenisa pamatdisciplīna ar vislielāko prestižu. Laukuma garums ir tieši tāds pats kā dubultspēlēs, bet platumā tas ir nedaudz šaurāks. Vienspēles ir visbiežāk pielietotais tenisa formāts visā pasaulē. Vienspēles, salīdzinājumā ar dubultspēlēm, īpaši attīsta personību, spēles stratēģiju, izturību, tehniskās iemaņas, mentālo spēku, kā arī norūda.

Vecākā mūsdienu tenisa disciplīna ir vienspēle, kas bija arī pirmajā lielajā Grand Slam turnīrā Vimbldonā 1877. gadā. Sievietēm sacensības vienspēlē notiek kopš 1884. gada, kad sākās arī pirmie dubultspēļu turnīri. Mūsdienu teniss radies Anglijā, Birmingemas apkārtnē. Pirmais oficiālais turnīrs notika 1982. gada 1. augustā Royal Leamington Spa, centrālajā Anglijā. Tenisa pirmsākumi datēti jau senāk. Vairums vēsturnieku uzskata, ka teniss radās 12. gs. Francijas klosteros. Toreiz ādas bumbu sita ar plaukstu, tāpēc pirmais nosaukums bija jeu de paume ’spēle ar plaukstu’. 16. gs. jau parādījās pirmās raketes un spēli sāka saukt par tenisu. Teniss minēts arī angļu dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra (William Shakespeare) daiļradē jau 1599. gadā.

Garākais mačs vēsturē vienspēlē ir 11 stundas un piecas minūtes 2010. gada Vimbldonas turnīrā amerikāņa Džona Isnera (John Robert Isner) un francūža Nikolā Maū (Nicolas Pierre Armand Mahut) starpā – 6:4; 3:6; 6:7(7); 7:6 (3); 70:68. Spēle tika pabeigta tikai trešajā dienā, jo tās norisi traucēja lietus, cīņa bija ar vairākiem pārtraukumiem. Tikai piektais sets vien (70:68) ilga astoņas stundas un 11 minūtes. Kaut kas tāds vairs nav iespējams, jo tagad ieviests taibreiks arī izšķirošajā setā.

Izspēle vienspēlē sākas ar servi, ko viens dalībnieks izpilda, atrodoties aiz gala līnijas un raidot uz pretinieka pusi pa diagonāli pāri tīklam, speciāli apzīmētā serves kvadrātā. Tos apzīmē ar deuce ’vienādi’ jeb pirmo kvadrātu un advantage ’vairāk’ jeb otro kvadrātu. Serves atņēmējam jāatsit bumbiņa atpakaļ laukumā pēc pirmā atlēciena pret zemi, servi nedrīkst atņemt no gaisa. Tālāk izspēle risinās līdz brīdim, kamēr bumbiņa vairs nav spēlē, proti, kāds no spēlētājiem to raidījis tīklā vai ārpus laukuma robežām, vai arī pēc spēlētāja veiksmīga sitiena laukumā pretinieks nav ticis klāt bumbiņai un nav spējis to atsist pēc pirmā atlēciena no zemes. Jau nākamajos sitienos pēc serves spēlētājs drīkst sist bumbiņu arī no gaisa.

Vienspēlēs katram no spēlētājiem pamīšus secībā ir viens serves geims. Setā jāuzvar sešos geimos (ar vismaz divu geimu pārsvaru). Ja rezultāts ir 5:5, jāspēlē līdz septiņiem punktiem. Ja rezultāts ir 6:6, seta galotnē notiek taibreika (tiebreak) izspēle līdz septiņiem uzvarētiem punktiem ar nosacījumu, ka vienam spēlētajam ir divu punktu pārsvars. Ja taibreikā ir neizšķirts 7:7, tad spēlē līdz deviņiem punktiem vai vairāk, kamēr vienam spēlētājam ir divu punktu pārsvars. Visos Grand Slam turnīros 2022. gadā ieviesa jauninājumu – ja izšķirošajā setā (piektajā vīriešiem vai trešajā sievietēm) rezultāts ir 6:6, tad taibreiks tiek spēlēts līdz 10 uzvarētiem punktiem, nevis septiņiem (ar vismaz divu punktu pārsvaru beigās). Pirmie šo jauninājumu ieviesa Australian Open rīkotāji 2019. gadā, jo bieži spraigas spēles kļuva pārlieku garas. Tenisā ir tā dēvētā vienmīnusa jeb play-off ’izslēgšanas spēļu’ sistēma. Uzvarētājs iekļūst nākamajā turnīra kārtā (vai finālā tiek pasludināts par čempionu), zaudētājs izstājas no turnīra. Izņēmumi individuālajos turnīros ir tikai daži, kad apakšgrupā spēlē katrs ar katru pēc riņķa sistēmas, un izslēgšanas spēļu sistēma sākas tikai no pusfināla – tie ir gada finālturnīri sezonas beigās.

Vienspēles ir mentāli un fiziski grūtākas nekā dubultspēles, tās prasa labāku fizisko sagatavotību un izturību. Izspēles parasti ir garākas, vienam jānosedz viss laukums. Mūsdienu tenisā jāmāk vienlīdz labi spēlēt uz visiem laukumu segumiem. Profesionālajā tūrē sacensības ir trīs veidu laukumos – māla, cietā seguma un zāliena. Vienspēlē tenisistam jāprot variēt ar taktiku un dažādiem sitieniem, jo arī pretinieks pielāgojas spēles stilam un atrod vājās vietas sāncenša spēlē. Vienspēlēs jātiek ar visu galā pašam, arī ja pretinieks uzvar izspēlēs un gūst atbalstu no skatītājiem. Tenisā laukuma malā nav trenera kā komandu sportā, kur iespējamas maiņas, trenera padoms. Papildus visam jābūt labai fiziskai sagatavotībai un sitienu tehnikai.

Spēlei vajadzīgs atbilstošs laukums ar tīklu un līnijām, tāpat bumbiņas. Sacensībās piedalās arī galvenais tiesnesis un līnijtiesneši (vai elektroniskā tiesāšanas sistēma uz līnijām), tāpat bumbiņu padevēji. Pašiem spēlētājiem nepieciešams atbilstošs apģērbs un inventārs, t. i., tenisa rakete. Tenisa laukumi var būt iekārtoti gan brīvā dabā, gan slēgtās hallēs. Telpās jābūt atbilstošam apgaismojumam, kā arī pietiekami plašām zonām aiz gala un sānu līnijām, arī pietiekamam jumta augstumam. Spēlējot telpās, nav jāraizējas par laika apstākļiem – bumbiņas lidojumu neietekmē iespējami brāzmainais vējš.

Laukuma izmēri vēsturiski noteikti pēdu mērvienībās, ko mūsdienās izsaka arī metros un centimetros. Laukuma kopējais garums ir 23,77 m, platums vienspēlē ir 8,23 m (dubultspēlē – 10,97 m). Lai gan laukuma izmēri vienspēlē ir nedaudz mazāki, spēlētājam tomēr ir jāspēj nosegt lielāka zona nekā dubultspēlēs, kur katrā laukuma pusē ir divi partneri. Tenisa laukumu vienspēlēs uz pusēm sadala tīkls, kas vidū ir 91,4 cm augstumā virs zemes, bet laukuma malās 106,7 cm.

Spēles laikā regulāri tiek mainītas bumbiņas, jo tām nodilst filca apvalks un pati bumbiņa pamazām zaudē gaisa spiedienu. Tā notiek pēc pirmajiem septiņiem geimiem un pēc tam ik pēc deviņiem geimiem. Katrā šādā nogrieznī izmanto sešas bumbiņas. Sākumā nomaiņa pēc septiņiem geimiem ir tāpēc, ka šīs bumbiņas jau izmantotas arī sportistu iesildīšanās laikā piecas minūtes pirms cīņas. Servētājam ir priekšrocība servēt ar jaunām bumbiņām, jo tās ātrāk lido.

Mūsdienās daudzos turnīros iztiek bez līnijtiesnešiem un šo funkciju veic elektroniski. Māla laukumos galvenais tiesnesis strīdīgās situācijās vizuāli pārbauda, vai bumbiņa bijusi iekšā vai ārā, jo māla segumā paliek tās nospiedums. Tenisā bumbiņa ir iekšā, ja tā kaut mazliet pieskārusies līnijai, un to labi raksturo populārs teiciens: “Ja 99 % bumbiņas ir ārā, tātad tā ir laukumā.”

Ja spēles laikā sākas lietus un arēnai nav jumta, spēli pārtrauc un gaida, kad atkal būs piemēroti apstākļi spēlēšanai. Tenisu nevar spēlēt lietus laikā – slīd kājas, tas bojā laukuma segumu (mālu vai zālienu), bumbiņas kļūst pārlieku smagas, jo to apvalkā ir filcs, tāpat var plīst raketēm stīgas.

Izcilākie tenisisti vienspēlēs ir Grand Slam čempioni, jo uzvaras šajos turnīros tiek vērtētas pat augstāk par zeltu olimpiskajās spēlēs. Tas tāpēc, ka Grand Slam ir vislielākā konkurence – pamatturnīrā var spēlēt 128 labākie, 16 vēl izcīna vietu pirms tam kvalifikācijā, kur arī piedalās 128 sportisti. Tas nozīmē, ka vienspēlēs kopā ir 240 sportistu, turklāt nepastāv kādas noteiktas kvotas vienai valstij. Lai iegūtu čempiona titulu, pamatturnīrā jāuzvar septiņās spēlēs pēc kārtas. Vīriešiem ik cīņa līdz trim uzvarētiem setiem (olimpiskajās spēlēs ir sešas spēles līdz diviem uzvarētiem setiem katrā), sievietēm septiņas spēles līdz diviem uzvarētiem setiem katrā. Ja kāds no kvalifikācijas kļūst par Grand Slam čempionu, tad turnīrā tam sanāk 10 vienspēles. Mūsdienu tenisā tas ir izdevies tikai vienu reizi vēsturē – to paveica britu sportiste Emma Radukanu (Emma Raducanu) 2021. gada US Open, turklāt 18 gadus vecā sportiste visās 10 spēlēs nezaudēja nevienā setā. Reti ir gadījumi, kad par čempioniem kļuvuši neizsētie tenisisti (t. i., reitingā tie nav pārāk augstu). Viņu vidū ir arī Latvijas tenisiste Jeļena Ostapenko ar uzvaru French Open 2017. gadā. Mūsdienās 13 neizsētie tenisisti kļuvuši par Grand Slam čempioniem (līdz 2025. gada Vimbldonas turnīram).

Par lielākajām personībām vienspēlēs uzskatāmi – šveicietis Rodžers Federers (Roger Federer), spānis Rafaels Nadals (Rafael Nadal Parera), serbs Novāks Džokovičs (Новак Ђоковић), amerikāņi Džons Makenrojs (John McEnroe), Pīts Samprass (Pete Sampras), Andrē Agasi (Andre Agassi) un Džimijs Konorss (Jimmy Connors), zviedri Bjerns Borgs (Björn Borg) un Stefans Edbergs (Stefan Bengt Edberg), austrālietis Rods Leivers (Rodney George Laver).

Augstus sasniegumus vienspēlēs ir guvušas Amerikas Savienoto Valstu (ASV) tenisistes Martina Navratilova (Martina Navratilova), Krisa Everta (Christine Marie Evert), Billija Džīna Kinga (Billie Jean King), Monika Seleša (Monica Seles), Serīna Viljamsa (Serena Williams) un Vīnusa Viljamsa (Venus Williams), poliete Iga Švjonteka (Iga Natalia Świątek), vāciete Štefija Grāfa (Stefanie Maria Graf), austrāliete Mārgarita Korta (Margaret Court), šveiciete Martina Hingisa (Martina Hingis), beļģiete Žistīna Enāna (Justina Henin).

Visvairāk Grand Slam titulu vienspēlēs vīriešiem ir N. Džokovičam – 24, R. Nadalam – 22. Sieviešu konkurencē visvairāk lielo uzvaru ir M. Kortai – 24, S. Viljamsai – 23, Š. Grāfai – 22. Lielākie panākumi 21. gs. 20. gados ir spānim Karlosam Alkarasam (Carlos Alcaraz Garfia) un itālietim Janikam Sineram (Jannik Sinner), kas dominē lielākajos turnīros jau kopš 2023. gada nogales.

Vienspēles ir plaši atspoguļotas dažādos mākslas, literatūras un izklaides žanros, jo pati spēle ir dinamiska un ļoti sarežģīta psiholoģiski un tehniski, kas rada harizmātiskas personības. Pirmo reizi literatūrā teniss pieminēts Džona Govera (John Gower) poēmā “Miera slavinājums” (In Praise of Peace), kas uzrakstīta 1400. gadā un veltīta Anglijas karalim Henrijam IV (Henry IV of England).

Ir daudz dokumentālo filmu un spēlfilmu par tenisu. Viena no 21. gs. labākajām ir dāņu režisora Janusa Meca Pedersena (Janus Metz Pedersen) sporta drāma “Borgs pret Makinroju” (Borg vs McEnroe, 2017), kas vēsta par savulaik grandiozo dueli lielajos turnīros šo divu izcilo, taču spēles un rakstura ziņā tik atšķirīgo sportistu starpā. Populārs un savdabīgs ir Vudija Allena (Woody Allen) psiholoģiskais trilleris “Uzvaras punkts” (Match Point, 2005). Plaši pazīstama arī spēlfilma “Vimbldona” (Wimbledon, 2004), kas vēsta par kādu britu tenisa veterānu un jauno talantīgo amerikāņu sportisti šī ievērojamā turnīra laikā un abu attiecībām.

Labi zināma ir dokumentālā filma “Vīnusa un Serīna” (Venus and Serena, 2012) par māsām Viljamsām, kuras var uzskatīt par labākajām mūsdienu sporta personībām. Dokumentālā filma “Pilsonis Ešs” (Citizen Ashe, 2021) stāsta par ievērojamo amerikāni Artūru Ešu (Arthur Robert Ashe Jr.) – pirmo melnādaino tenisistu, kurš spēja sasniegt tādas slavas virsotnes. Dokumentālā filma “Federers: Divpadsmit pēdējās dienas” (Federer: Twelve Final Days, 2024) ir stāsts par šī tenisista pēdējām divpadsmit dienām karjerā.

Iecienītas ir sportistu autobiogrāfijas, t. sk. A. Agasi “Atklāti” (Open, 2010), R. Nadala “Rafa: Mans stāsts” (Rafa: My Story, 2011), R. Federera “Meistars” (Master, 2021), Dž. Makenroja “Tas nevar būt nopietni” (You Cannot Be Serious, 2002) un “Bet nopietni” (But Seriously, 2017), Borisa Bekera (Boris Franz Becker) “Mirkli, jel kavējies” (Augenblick, verweile doch, 2003).