AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2026. gada 22. februārī
Dainis Rižkins

8. Daugavpils kājnieku pulks

(angļu 8th Daugavpils infantry regiment, vācu 8. Daugavpils Infanterieregiment, franču 8. Daugavpils rĆ©giment d’infanterie, krievu 8-й Š”Š°ŃƒŠ³Š°Š²ŠæŠøŠ»Ń пехотный полк)
Latvijas armijas 3. Latgales kājnieku divÄ«zijas pulks (08.08.1919.–12.09.1940.)

Saistītie Ŕķirkļi

  • 1919. gada 3. novembrÄ« krituÅ”o un ievainoto 8. Daugavpils kājnieku pulka karavÄ«ru piemiņas vieta Kleistos
  • 7. Siguldas kājnieku pulks
  • bermontiāde
  • Latvijas armija, 1919.–1940. gads
  • Latvijas NeatkarÄ«bas karÅ”
  • RÄ«gas aizstāvēŔana pret Rietumu brÄ«vprātÄ«go armiju

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Militārā pakļautība
  • 3.
    IzveidoÅ”ana, pastāvēŔanas hronoloÄ£iskie ietvari
  • 4.
    Pulka atŔķirības zīmes
  • 5.
    Pulka vēsturiskā attīstība
  • 6.
    Piemiņas iemūžināŔana
  • SaistÄ«tie Ŕķirkļi
  • TÄ«mekļa vietnes
  • Ieteicamā literatÅ«ra
  • KopÄ«got
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Militārā pakļautība
  • 3.
    IzveidoÅ”ana, pastāvēŔanas hronoloÄ£iskie ietvari
  • 4.
    Pulka atŔķirības zīmes
  • 5.
    Pulka vēsturiskā attīstība
  • 6.
    Piemiņas iemūžināŔana
Kopsavilkums

Latvijas Republikas bruņoto spēku 3. Latgales kājnieku divÄ«zijas 8. Daugavpils kājnieku pulks Latvijas NeatkarÄ«bas kara laikā piedalÄ«jās smagās kaujās par RÄ«gas atbrÄ«voÅ”anu, kur bermontiādes laikā cieta lielus zaudējumus, kā arÄ« piedalÄ«jās Ziemeļvidzemes atbrÄ«voÅ”anā. Pēc NeatkarÄ«bas kara beigām pulka Å”tābs nonāca CēsÄ«s, bet citas pulka daļas izvietojās Valmierā un apkārtējās pilsētās. Miera laikā pulks kā daļa no 3. Latgales kājnieku divÄ«zijas ieņēma bÅ«tisku lomu Latvijas austrumu robežas aizsargāŔanā.

Militārā pakļautība

Militāra konflikta un miera laikos pulkā pats augstākstāvoÅ”ais virsnieks bija pulka komandieris ar pulkveža pakāpi. Pulka komandieris pakļāvās divÄ«zijas komandierim, kurÅ” savukārt izpildÄ«ja armijas komandiera un kara laikā ā€“ armijas virspavēlnieka pavēles. AtseviŔķus pulka aspektus pārraudzÄ«ja divÄ«zijas un armijas Å”tābs.

IzveidoÅ”ana, pastāvēŔanas hronoloÄ£iskie ietvari

06.08.1919. tika izdota pavēle Latgales divÄ«zijai Nr. 1 un Nr. 3., izsludinot Daugavpils kājnieku pulka formēŔanu un par atbildÄ«go ieceļot kapteini UldriÄ·i Tilli.

8. Daugavpils pulka likvidēŔana sākās lÄ«dz ar tā apvienoÅ”anu ar 11. Dobeles kājnieku pulku, 12.09.1940. pārdēvējot abus par 295. strēlnieku pulku Sarkanās armijas 24. teritoriālajā korpusa sastāvā.

Pulka atŔķirības zīmes

Daļa no karavÄ«ra ietērpa bija dienesta pakāpe un ārējās nozÄ«mes. 8. Daugavpils kājnieku pulka karavÄ«ram bija Ä«paÅ”a uzpleču zÄ«me, uz kuras bija attēlots cipars ā€œ8ā€, norādot pulku, kurā dienēja karavÄ«rs.

Pulka karavÄ«rus galvenokārt noŔķīra pulka krūŔu nozÄ«me. 23.03.1923. pēc Kara ministrijas pavēles Nr. 11 tika apstiprināta 8. Daugavpils pulka krūŔu nozÄ«me: krusts jeb auseklis ar 7 mm izgriezumiem galos; nozÄ«mes viducÄ« novietots uzvilkts stops ar bultu, kas tiek tēmēta uz kreiso augŔējo stÅ«ri. Uz krusta zariem redzami pulka iniciāļi ā€œ8.D.K.Pā€. KrūŔu nozÄ«mes malas sudrabotas, stops, bulta un uzraksti spoži; vidus oksidēts. KrūŔu nozÄ«me veidota pēc mākslinieka Eduarda Brencēna zÄ«mējuma. 31.07.1939. Kara ministrijas pavēles Nr. 19 veiktie grozÄ«jumi radÄ«ja nelielas izmaiņas krūŔu nozÄ«mē ā€“ stops un bulta zeltÄ«ti, malas uzraksti ā€“ spoži, atkarÄ«bā no varianta tika izmantots sudrabs, zelts vai bronza.

08.08.1921. pulks svinēja savu divu gadu pastāvēŔanas gadadienu, kurai par godu laukumā pie Mārtiņa Lutera katedrāles DaugavpilÄ« tika sarÄ«kota parāde. Daugavpils pilsētas pārstāvji kā atzinÄ«bas balvu par nopelniem NeatkarÄ«bas karā pulkam pasniedza karogu. Karoga labajā pusē, augÅ”pusē, rakstÄ«ts ā€œ8. DAUGAVPILSā€, centrā ā€œKĀJN. PULKSā€, bet apakŔējā daļā novietota pulka devÄ«ze ā€œPAR LATVIJUā€. Centrā uz franču tipa heraldiskā vairoga attēlots jātnieks, kas bruņots ar zobenu un vairogu. Centrālo vairogu ieskauj ozollapu vainags, kas apsiets ar lentÄ«ti Latvijas Republikas karoga krāsās. Karoga augŔējos stÅ«ros izvietotas ozollapas, bet apakŔējos ā€“ sadalÄ«ts gada skaitlis ā€œ1921ā€, gads, kad karogs tika pasniegts pulkam. Karoga kreisajā pusē, centrā, mākslinieciski attēlota Latvijas bruņoto spēku kokarde, kura uz visām pusēm izstaro saules starus. Katrā karoga stÅ«rÄ« attēlots ugunskrusts.

Pulka vēsturiskā attīstība

1919. gada augustā uzsākās Latgales divÄ«zijas formēŔana, par vienu no topoŔā pulka daļām izvēloties RÄ«gā izvietoto 6. atseviŔķo bataljonu. 06.08.1919. tika izdota pavēle Latgales divÄ«zijai Nr. 1 un Nr. 3., kurā kapteinim U. Tillem uzdeva veikt pulka formēŔanu. 8. augustā tika izdota pirmā 8. Daugavpils kājnieku pulka pavēle, kura noteica Vidzemes kazarmās esoŔā 6. atseviŔķā bataljona pārveidi par 8. Daugavpils kājnieku pulku. Å ajā brÄ«dÄ« pulkā atradās 33 virsnieki, pieci kara ierēdņi, seÅ”i medicÄ«nas feldÅ”eri, 88 instruktori un 492 kareivji.

Pirmo kaujas uzdevumu pulka daļas saņēma 28. augustā, kad tās tika nosÅ«tÄ«tas uz fronti pie BeberbeÄ·u muižas un Cenas pusmuižas. Bermontiādes laikā pulks bija iesaistÄ«ts cīņās par RÄ«gas atbrÄ«voÅ”anu. Sākoties Bermonta armijas uzbrukumam, 8. oktobrÄ« pulks bija iesaistÄ«ts kaujās RÄ«gas apkārtnē, aizturot ienaidnieka virzÄ«bu, ko darÄ«ja lÄ«dz pat 9. oktobrim, kad saņēma pavēli par atkāpÅ”anos uz Daugavas labo krastu.

UzmanÄ«bas novērÅ”anai no gaidāmās Latvijas armijas desanta operācijas DaugavgrÄ«vas un Bolderājas ieņemÅ”anai tika veikti demonstratÄ«vi uzbrukumi pāri Daugavas tiltiem, kur Ŕādu uzbrukumu 15. oktobrÄ« Ä«stenoja 8. Daugavpils pulks. Pulka pirmā kolonna sekmÄ«gi Ŕķērsoja koka tiltu, taču bija spiesta atkāpties, bet otrā kolonna sekmÄ«gi nokļuva otrā krastā pa Dzelzs tiltu. Pārpratuma dēļ tā turpināja uzbrukumu, taču spēcÄ«gā ienaidnieka uguns dēļ kolonna uzsāka atkāpÅ”anos. Divas no rotām atkāpās, bet treŔā, kas bija sekmÄ«gi izlauzusies, arÄ« uzsāka atkāpÅ”anos, taču zaudēja vienu no vadiem, kurÅ” tika iesprostots un iznÄ«cināts. Å o uzbrukumu rezultātā veiksmÄ«gi tika ieņemta Bolderāja un DaugavgrÄ«vas cietoksnis. 16. oktobrÄ« pulku pārcēla uz MÄ«lgrāvi, bet nākamajā dienā ā€“ uz Bolderājas kāpām. Pēc kaujām RÄ«gā 17. novembrÄ« pulks saņēma pavēli pāriet uz Kalnciemu, atstājot vienu bataljonu divÄ«zijas rezervei. SÄ«vo cīņu rezultātā kopā ar 7. Siguldas kājnieku pulku Bermonta karaspēks bija spiests atkāpties un pameta Jelgavu. 21. novembrÄ« pilsētā ienāca Latvijas bruņoto spēku daļas, pulka Å”tābs izvietojās bijuÅ”ajā Bermonta armijas Å”tāba vietā. Pēc Jelgavas atbrÄ«voÅ”anas pulks atbalstÄ«ja ienaidnieka karaspēka atspieÅ”anu lÄ«dz Lietuvas robežām un Kurzemes atbrÄ«voÅ”anu. 30. decembrÄ« pulks saņēma pavēli par pārvietoÅ”anu uz austrumu fronti, pirmajiem vilciena eÅ”eloniem atejot jau vakarā. Pirmās pulka daļas ieradās Vecgulbenes un Litenes apkārtnē jau 31. decembrÄ«, un 2. janvārÄ« Litenes pagasta skolā izvietojās pulka Å”tābs. 09.01.1920. sākās Viļakas–Jaunlatgales ieņemÅ”anas operācija, kurā Latgales divÄ«zija un 8. Daugavpils pulks ieņēma galveno lomu uzbrukuma Ä«stenoÅ”anā. 9. janvārÄ« pulks ieņēma Viļaku, bet 13. janvārÄ« pēc smagas kaujas ā€“ Gorku sādžu. Pēc Ŕīm kaujām pulks turpināja virzÄ«bu, sasniedzot demarkācijas lÄ«niju un tur paliekot lÄ«dz konflikta beigām.

8. Daugavpils kājnieku pulks pēc pārieÅ”anas miera laika Å”tatos tika pārvietots uz Rēzekni, kur atradās lÄ«dz brÄ«dim, kad pilsētā ienāca 9. Rēzeknes pulks. 28.01.1921. pulks nonāca DaugavpilÄ«, taču 1922. gada martā to pārvietoja uz CēsÄ«m, kur arÄ« tika izvietots pulka Å”tābs.

Pulks sākotnēji, pārejot uz miera laika pozÄ«cijām, savu Å”tābu, ložmetēju rotas, mÄ«nmetēju un muzikantu komandas izvietoja ēkā Jaunajā ielā 3, 3. un 4. rotu, kā arÄ« pulka ambulanci ā€“ PubulÄ«na kazarmās, saimniecÄ«bas komandu ā€“ Cēsu Jaunās pils krogā uz Valmieras lielceļa, bet virsnieku klubs nokļuva Raunas ielā 10. 1. un 2. rota devās uz Valmieru, kur tās nonāca pilsētas kazarmās pie Jāņa parka. Pulka izvietojums bija izkaisÄ«ts un neatbilda militārajām prasÄ«bām, un vienÄ«bu izvietoÅ”anas jautājums bija problemātisks. Pulka daļas pārcēlās uz apriņķa pārvaldes telpām, kā arÄ« uz citiem Ä«paÅ”umiem Pļavas ielā. Bija nepiecieÅ”amÄ«ba pēc kazarmu un staļļu bÅ«vniecÄ«bas. Problēma radās arÄ« ar apmācÄ«bu Ä«stenoÅ”anu, kurām nebija piemērotas teritorijas. Tika izmantotas vietas pie Ruckas muižas parka un Bērzaines vidusskolas. Valmierā Å”o jautājumu atrisināt bija nedaudz vieglāk, jo tur pie Kaugurmuižas bija saglabājusies veca Å”autuve. 1922. gadā pulka rÄ«cÄ«bā nonāca Cēsu Jaunā pils, kur izvietoja Å”tābu un virsnieku klubu. 1923. gadā pulks ieguva jaunuzbÅ«vētu stalli, kalēju darbnÄ«cu un munÄ«cijas noliktavu. 1925. gadā pulks iegādājās Ä«paÅ”umus pie Niniera ezera, kur pienācÄ«gi varēja notikt mācÄ«bas un veidot topoŔās Å”autuves. 1926. gadā pulkam tika nodota Kaugurmuiža, kuras ēkas bija sliktā stāvoklÄ« un bija nepiecieÅ”ams tās atjaunot, taču apkārtnei bija daudz priekÅ”rocÄ«bu. Priežu mežs nodroÅ”ināja plaÅ”u teritoriju, bet Gauja ā€“ vietu peldēm. 1925. gadā notika vēl nepabeigto Cēsu kazarmu iesvētīŔana, uz ceremoniju ieradās Valsts prezidents Jānis Čakste. 1926. gadā kazarmu bÅ«vniecÄ«ba CēsÄ«s tika pabeigta, ievērojami uzlabojot izvietoÅ”anas jautājumu. Cēsu kazarmas bija bÅ«vētas pēc AlÅ«ksnes pirmo kazarmu parauga, tikai atŔķirÄ«bā no AlÅ«ksnes virtuve un ēdamistaba atradās apakÅ”stāvā, nevis citā ēkā.

LÄ«dz ar konflikta draudu palielināŔanos un jaunā Latvijas bruņoto spēku mobilizācijas plāna izstrādi pulka daļas nonāca arÄ« Limbažos, Smiltenē un Apē, bet pulka Å”tābs 1940. gadā atradās Valmierā.

Pie pulka daļām klāt nāca sakaru rota, sapieru vads, orÄ·estris, saimniecÄ«bas daļa ar rotu, kājnieku baterija, ambulance. Tālāk sekoja 1. bataljons, kurā pēc Å”tatiem ietilpa bataljona komandieris, kājnieku 1. rota, 2. rota un 1. ložmetēju rota, kā arÄ« instruktoru rota. Valmierā atradās vairākas kājnieku rotas, to skaitā 4., 5., 6., kā arÄ« 2. ložmetēju rota. Apē bija nonācis Daugavpils pulka 3. bataljons ar savu Å”tābu, un tā rÄ«cÄ«bā bija 7. un 8. kājnieku rota un 3. ložmetēju rota. Pilsētā atradās arÄ« kājnieku baterija un sakaru vads. Smiltenē Å”ajā laikā atradās pulka komandiera palÄ«gs kopā ar 4. bataljonu, kurÅ” kopā ar savu Å”tābu iekļāva 10. un 11. kājnieku rotu un 4. ložmetēju rotu. Kājnieku baterijas vads un sakarnieku vads bija kā bataljona papildinājums. Limbažos to pārstāvēja riteņbraucēju rota.

1935. gada jÅ«nijā 8. Daugavpils pulka rindās bija 964 karavÄ«ri, no kuriem 66 bija virsnieki (32 virsleitnanti). Obligātā dienesta instruktoru bija nedaudz mazāk, taču 26 no viņiem vien bija virsleitnantu vietnieki. Liela daļa bija arÄ« virsdienesta arodpratēji: kalēji, galdnieki, mantziņi un citi. No 743 obligātā dienesta karavÄ«riem 45 bija kļuvuÅ”i par instruktoriem, bet 14 bija arodpratēji.

Latvijas okupācija radÄ«ja arÄ« pārmaiņas Latvijas armijā, ko 25.06.1940. pārveidoja par Tautas armiju, bet 04.07. ieviesa politiskos vadÄ«tājus. Latvijas Tautas armiju 27.08.1940. pārveidoja par Sarkanās armijas 24. teritoriālo strēlnieku korpusu. 8. Daugavpils kājnieku pulku apvienoja ar 11. Dobeles kājnieku pulku, 12.09.1940. pārdēvējot abus par 295. strēlnieku pulku Sarkanās armijas 24. teritoriālajā korpusa sastāvā.

8. Daugavpils kājnieku pulka komandieri

Autora veidota.ā€

Komandieris

Pakāpe

Laiks

UldriÄ·is Tille

kapteinis

08.1919.–10.1919.

Andrejs KrustiņŔ

pulkvedis-leitnants

10.1919.–04.1922.

Arvīds Liberts

pulkvedis

04.1922.–04.1924.

Jānis Vītols

pulkvedis

04.1924.–09.1929.

Kazimirs OlekŔs

pulkvedis

09.1929.–05.1939.

Kārlis Šepko

pulkvedis

05.1935.–11.1939.

Andrejs Bubinduss

pulkvedis

11.1939.–07.1940.

MārtiņŔ Kasparsons

pulkvedis

07.1940.–09.1940.

Piemiņas iemūžināŔana

2025. gada 11. maijā Kleistos jau 1938. gada 21. aprÄ«lÄ« ierÄ«kotajā piemiņas vietā tika atklāts piemineklis 8. Daugavpils kājnieku pulka karavÄ«riem, kuru veidojis tēlnieks Pauls Jaunzemnieks.

Saistītie Ŕķirkļi

  • 1919. gada 3. novembrÄ« krituÅ”o un ievainoto 8. Daugavpils kājnieku pulka karavÄ«ru piemiņas vieta Kleistos
  • 7. Siguldas kājnieku pulks
  • bermontiāde
  • Latvijas armija, 1919.–1940. gads
  • Latvijas NeatkarÄ«bas karÅ”
  • RÄ«gas aizstāvēŔana pret Rietumu brÄ«vprātÄ«go armiju

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • DambÄ«tis, K., Latvijas armijas artilērija 1919. – 1940. g.: vieta bruņotajos spēkos, struktÅ«ra un uzdevumi, promocijas darbs, RÄ«ga, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte, 2016.

Ieteicamā literatūra

  • 8. Daugavpils kājnieku pulka vēsture, Cēsis, 8. Daugavpils kājnieku pulks, 1930.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Andersons, E., Latvijas bruņotie spēki un to priekÅ”vēsture, Toronto, Daugavas Vanagu apgāds, 1983.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • ā€˜Atmiņas par 8. Daugavpils kājnieku pulku’, Daugavas Vanagu mēneÅ”raksts, Nr. 5. 01.10.1970.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • BērziņŔ, V. un Bambals, A., Latvijas armija, RÄ«ga, Latvija, Zinātne, 1991.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • PeniÄ·is. M., Latvijas atbrÄ«voÅ”anas kara vēsture, II daļa, RÄ«ga, Austrālijas latvieÅ”u balva Jaunsargiem, 2005.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Dainis Rižkins "8. Daugavpils kājnieku pulks". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-8%C2%A0Daugavpils-k%C4%81jnieku-pulks (skatÄ«ts 26.02.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/-8%C2%A0Daugavpils-k%C4%81jnieku-pulks

Å obrÄ«d enciklopēdijā ir 5584 Ŕķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • SadarbÄ«bas partneri
  • AtbalstÄ«tāji
  • Sazināties ar redakciju

Ā© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. Ā© Tilde, izstrāde, 2026. Ā© Orians Anvari, dizains, 2026. AutortiesÄ«bas, datu aizsardzÄ«ba un izmantoÅ”ana