Uzskata, ka ir ap 13,4 miljoni jaungrieķu dzimtās valodas runātāju. Šajā valodā runā ne vien Grieķijā, bet arī Kiprā, kā arī Albānijā un Itālijā (Kalabrijā, Salento), Turcijā (Anatolijā), kā arī ievērojamas diasporas Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Kanādā un Vācijā.
Jaungrieķu valoda ir oficiālā valoda Grieķijas Republikā un Kipras Republikā. Albānijā un Itālijā tai ir mazākumtautības (reģionālās) valodas statuss. Jaungrieķu valoda ir viena no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām.
Ikdienas lietojumā jaungrieķu valodu bieži sauc vienkārši par grieķu valodu, lietojot apzīmējumu “jaungrieķu” tikai tad, kad ir nepieciešamība pretstatīt šo valodu sengrieķu vai Bizantijas laika valodai. Latviešu valodā jēdziens “jaungrieķu valoda” presē lietots jau pirms Otrā pasaules kara. Tagad to lieto, norādot literāra darba tulkojuma avotu, piemēram, Kosta Tachča (Κώστα Ταχτσή) romāna “Trešā laulība” (Το Τρίτο Στεφάνι) titullapā lasāms: “No jaungrieķu valodas tulkojusi Linda Eiduse”.
Simboliski par jaungrieķu valodas aizsākumu uzskata 1453. gadu, kad krita Konstantinopole (tagad Stambula) un beidzās Bizantijas Impērijas laiks. T. s. Krētas renesanses laikā tapa ievērojamā dzejnieka Vicendza Kornara (Βιτσέντζος Κορνάρος) meistardarbs, 17. gs. sākumā uzrakstītais mīlas eposs “Erōtokrits” (Ερωτόκριτος). 17.–19. gs. Konstantinopolē aktīvi rosījās t. s. fanarioti jeb turīgi tirgotāji un intelektuāļi, kuri centās izkopt grieķu valodu, rakstot literārus un filozofiskus darbus.
Kad Grieķija 1821. gadā ieguva neatkarību no Osmaņu Impērijas, aktualizējās t. s. valodas problēma. Vienkāršā tauta runāja t. s. demotikā (δημοτική dīmotikī́, ‘tautas valoda’), bet daudzi no izglītotās elites vēlējās atjaunot sengrieķu valodas sākotnējo spozmi. Ievērojamais jaungrieķu apgaismības pārstāvis, filologs Adamandijs Korajis (Αδαμάντιος Κοραής) bija ierosinājis jaunu valodas formu, t. s. katarevusu (καθαρεύουσα kathareúousa, ‘tīrā valoda’), kas saglabājusi daudzus sengrieķu valodas elementus, to skaitā daudzus akcentus un dvesmu apzīmējumus (t. s. politonisko sistēmu). To lietoja valdības dokumentos un avīzēs, kā arī pamatplūsmas literatūrā, lai gan bija arī demotiskā literatūra.
Svarīgs demotikas kustības dalībnieks, tautas valodas atbalstītājs bija Joannis Psiharis (Ιωάννης (Γιάννης) Ψυχάρης), kurš 1888. gadā publicēja demotikā sarakstītu romānu “Mans ceļojums” (Το ταξίδι μου). Nozīmīgs solis ceļā uz demotikas atzīšanu bija 1901. gadā publicētais Jaunās Derības tulkojums šai valodas paveidā. Vēlāk 20. gs. tapa nozīmīgi darbi, kas veicināja demotikas kā literārās valodas nostiprināšanos. Manolis Triandafilidis (Μανόλης Α. Τριανταφυλλίδης) uzrakstīja pirmo samērā pilnīgo jaungrieķu valodas gramatiku (Νεοελληνική Γραμματική, 1941), viņš ir arī viens no fundamentālās “Kopīgās jaungrieķu valodas vārdnīcas” (Λεξικό της κοινής Νεοελληνικής) aizsācējiem.
Grieķijā ļoti ilgu laiku faktiski pastāvēja diglosija, divu valodas paveidu paralēla lietošana – katarevusa tika lietota oficiālā saziņā, akadēmiskajā un rakstu valodā, savukārt privātā saziņā pārsvarā tika izmantota demotika, vienkāršotā tautas valoda. Ar valdības likumu nr. 309/1976 “Par vispārīgās izglītības organizāciju un pārvaldību” tika noteikta demotikas lietošana izglītībā. Ar prezidenta rīkojumu 207/1982 tika noteikts vienakcenta jeb monotoniskās sistēmas lietojums rakstībā gan izglītībā, gan valsts pārvaldē. Tas vienkāršoja jaungrieķu valodas rakstību, padarot to pieejamāku. Mūsdienās teju visur lieto demotiku. Katarevusu aizvien turpina izmantot Grieķijas Pareizticīgu baznīca un daži konservatīvi laikraksti un apgādi.
Mūsdienu jaungrieķu rakstu valodā lieto no sengrieķu valodas mantotu alfabētu, kurā ir 24 burti:
| lielais burts drukāts | mazais burts drukāts | burta transliterācija latīņu alfabētā pēc ISO 843 standarta (1997) | aptuvena burta izruna | piezīmes |
| Α | α | a | a | |
| Β | β | v | v | |
| Γ | γ | g | [ɣ] līdzīgi ukraiņu г | Šī ir frikatīva skaņa, kas līdzīga skaņai latviešu valodas vārdā aha. Tāpat kā ukraiņu г [ɣ], arī grieķu γ [ɣ] fonētiski ir tuvāks [g], nevis [h], jo fonēmām [ɣ] un [g] ir kopīga artikulācijas vieta (+velārs) un balsīgums (+balsīgs). Abas skaņas ir velāras. Vienīgā atšķirība ir [g] = velārs slēdzenis (occlusive, stop), bet [ɣ] velārs berzenis (fricative), tātad pastāv relatīvi neliela atšķirība artikulācijas veidā. Savukārt [h] ir atšķirīgs no ukraiņu un grieķu [ɣ] gan pēc artikulācijas vietas ([h] faringāls, [ɣ] velārs), gan balsīguma ziņā [h] (–balsīgs); [ɣ] (+balsīgs) (fonētiski tā ir lielāka atšķirība). Ukraiņu г [ɣ] un grieķu γ [ɣ] būtībā ir [g] frikatīvā skaņa, nevis [h] balsīgais analogs. |
| Δ | δ | d | kā angļu th vārdā that | |
| Ε | ε | e | e | |
| Ζ | ζ | z | z | |
| Η | η | ī | i | |
| Θ | θ | th | kā angļu th vārdā think | |
| Ι | ι | i | i | |
| Κ | κ | k | k | |
| Λ | λ | l | l (kā itāļu val., palatālāks nekā latviešu tumšais l) | |
| Μ | μ | m | m | |
| Ν | ν | n | n | |
| Ξ | ξ | x | ks | |
| Ο | ο | o | o | |
| Π | π | p | p | |
| Ρ | ρ | r | r | |
| Σ | σ, ς | s | s | Beigu sigma (ς) ir sastopama tikai vārda beigās |
| Τ | τ | t | t | |
| Υ | υ | y | i | Divskaņos un aiz o transkribē kā u, proti, αυ /au/, oυ /οu/ utt. |
| Φ | φ | f | f | |
| Χ | χ | ch | h | |
| Ψ | ψ | ps | ps | |
| Ω | ω | ō | o |
Jaungrieķu alfabēta vienakcenta sistēmā vārda uzsvaru norāda, ja vārdam ir vismaz divas zilbes. Arī transliterācijā var norādīt uzsvaru, piemēram, Ελλάδα Εlláda ‘Grieķija’.
Burti paši par sevi apzīmē konkrētas skaņas, bet to kombinācijas apzīmē jaunas skaņas, piemēram, digrafu αι izrunā kā /e/, digrafu οι izrunā kā /i/, tas ir, agrākais divskanis ir kļuvis par parastu patskani, savukārt digrafu oυ izrunā kā /u/. Digrafos uzsvaru parasti liek uz otrā elementa, bet, ja tas ir likts uz pirmā elementa, tas nozīmē, ka izrunā abus patskaņus atsevišķi, piemēram: κομπολόι kombolói, tātad šeit /oi/, nevis /i/. Burtkopu μπ parasti izrunā kā /b/, ντ kā /d/, γγ kā /ng/, γκ kā /g/, τζ kā /dz/, τσ kā /c/.
Divskani αυ balsīga līdzskaņa priekšā izrunā kā /av/, nebalsīga līdzskaņa priekšā kā /af/, tāpat ευ balsīga līdzskaņa priekšā izrunā kā /ev/, nebalsīga līdzskaņa priekšā kā /ef/. Ja aiz γ seko priekšējās rindas patskaņi /e/ vai /i/, šo burtu izrunā kā /j/, piemēram, Γιώργος Giṓrgos /jórɣos/, vīrieša vārds Jorgs. Priekšējās rindas patskaņi izraisa atsevišķu līdzskaņu palatalizāciju, kā rezultātā tos izrunā mīkstāk, piemēram, κοιμάμαι koimámai [cı’mamɛ] ‘gulēt’, λιανίζω lianízō [ʎa’nızo] ‘cirst’.
Neformālā sarakstē bieži tiek lietota arī improvizēta fonētiska transliterācija latīņu alfabēta burtiem, tā saucamais Greeklish, kur tiek iekļauti arī cipari, piemēram, burts psī (ψ) var tikt rakstīts kā /ps/ vai /4/, vai /y/; ksī (ξ) kā /ks/, /x/ vai /3/, tēta (θ) kā /th/ vai /8/.
Jaungrieķu valodas izrunas likumi ir diezgan vienkārši. Standarta jaungrieķu valodā ne patskaņi, ne līdzskaņi principā nav gari. Uzsvērtā zilbē patskanis tomēr nedaudz pagarinās, tomēr šim pagarinājumam ir alofonisks, nevis fonēmisks (diferencējošs) raksturs. Skaņas izruna var mainīties atkarībā no atrašanās vietas un mijiedarbes ar citām skaņām.
Jaungrieķu valodā ir 5 patskaņi un 25 (28 – ieskaitot kipriešu dialektu) līdzskaņi. Tabulā ar zvaigznīti atzīmētie līdzskaņi ir sastopami tikai kipriešu dialektā.
Patskaņus starptautiskajā fonētiskajā alfabētā (International Phonetic Alphabet, IPA) atveido šādi:
| priekšējās rindas | vidējās rindas | aizmugurējās (pakaļējās) rindas | ||
| augsta pacēluma | ı | u | ||
| vidēja pacēluma | ɛ | o | ||
| zema pacēluma | a | |||
Līdzskaņus IPA shematiski attēlo šādi:
| pēc aktīvā runas orgāna | lūpenis | mēlenis | |||||||||||||
| priekšējais | vidējais | pakaļējais | |||||||||||||
| pēc artikulācijas vietas | bilabiāls | labiodentāls | dentāls | interdentāls | apikoldentāls, alveolārs | palatāls | velārs | ||||||||
| balsīgums | – | + | – | + | – | + | – | + | – | + | – | + | – | + | |
| pēc artikulācijas veida | eksplozīvs, slēdzenis | p | b | t | d | ʃ * | ʒ* | c | ɟ | k | g | ||||
| plūdenis, nazāls | m | n | ɲ | ŋ | |||||||||||
| mediāls spraudzenis, frikatīvs | f | v | θ | ð | s | z | ç* | x | ɣ | ||||||
| mediāls spraudzenis, vibrants | r | ||||||||||||||
| mediāls spraudzenis monovibrants | ɾ | ||||||||||||||
| aproksimants | j | ||||||||||||||
| laterāls spraudzenis | l | ʎ | |||||||||||||
Jaungrieķu valodas skaņas tiek izrunātas samērā skaidri, atšķirībā no citām indoeiropiešu valodām patskaņu redukcija neuzsvērtās zilbēs ir minimāla. Slēdzeņi ir bez aspirācijas. Latviešu valodas runātājiem reizēm grūtības rada interdentālo mēleņu [θ], [ð], kā arī palatālo slēdzeņu [c], [ɟ] un frikatīvā [ɣ] izruna. Jāielāgo arī, ka, saduroties dažādiem līdzskaņiem, var notikt dažādi asimilācijas procesi, piemēram, balsīguma ziņā pēc nāseņa [m] slēdzenis [p] kļūst balsīgs:
τον πόλεμο ton pólemo ‘karš (akuzatīvā)’, izrunā /tom bólεmo/.
Ātrā runā notiek līdzās esošu patskaņu elīzija vai izmešana, ko apzīmē ar apostrofu izmestā patskaņa vietā:
το όνομα to ónoma ‘vārds’, notiek elīzija: τ’ όνομα, ko izrunā /tónoma/,
τα άλλα ta álla ‘citi’, notiek elīzija: τ’άλλα, ko izrunā /tála/.
Jaungrieķu valodas gramatiskajā sistēmā lietvārda grupai ir dzimtes, skaitļa un locījuma kategorija. Ir trīs dzimtes: vīriešu, sieviešu un nekatrā. Daudzi lietvārdi, kas apzīmē profesiju, radniecību u. tml., ir kopdzimtes vārdi, t. i., gan vīriešu, gan sieviešu dzimtes referentiem lieto vienu formu, tomēr artikuls un apzīmētāji (piemēram, īpašības vārds vai divdabis) norāda referenta dzimti tāpat kā parastiem vīriešu un sieviešu dzimtes lietvārdiem. Piemēram, συγγενής syngenīs ‘radinieks, -ce’, ασθενής asthenī́s ‘slimnieks, -ce’, ευγενής eugenī́s ‘dižciltīgais, -ā’.
Nomeniem ir divi skaitļi: vienskaitlis un daudzskaitlis (senais sengrieķu divskaitlis ir izzudis). Ir trīs locījumi: nominatīvs, ģenitīvs un akuzatīvs, kā arī īpašas vokatīva formas dažiem vīriešu dzimtes vārdiem. Ir noteiktais un nenoteiktais artikuls. Atšķirībā no angļu valodas, personvārdus lieto ar artikulu: ο Άγγελος o Ángelos ‘Angels’, η Μαρία ī María ‘Marija’.
Morfoloģijā nominālajā deklinācijā ir dažādas paradigmas dažādās dzimtēs, turklāt zilbju skaits paradigmā var nesakrist ar zilbju skaitu nominatīvā jeb vārdnīcas formā – skat. nekatrās dzimtes vārds χρώμα chrṓma ‘krāsa’ deklinācijas paraugu:
| vienskaitlis | daudzskaitlis | |||
| Ν.A. | το | χρώμα | τα | χρώματα |
| Ģ. | του | χρώματος | των | χρωμάτων |
N. – nominatīvs, A. – akuzatīvs, Ģ. – ģenitīvs.
Ģenitīvā un daudzskaitlī šim vārdam ir trīs zilbes, kā arī daudzskaitļa ģenitīvā notiek akcenta pārbīde uz priekšpēdējo zilbi, ko izraida sākotnēji garā daudzskaitļa ģenitīva galotne -ων -ōn.
Jaungrieķu valodā ir arī nelokāmi lietvārdi. Tiem ir tikai viena forma, kas atbilst visiem locījumiem un abiem skaitļiem. Tie var būt vīriešu, sieviešu vai (visbiežāk) nekatrā dzimtē. Vīriešu dzimtei pieder, piemēram, μάνατζερ mánadzer ‘rīkotājs, izpildītājs’, ρεπόρτερ repórter ‘reportieris’, sieviešu dzimtei, piemēram, πλαζ plaz ‘pludmale’, σαιζόν saizón ‘sezona’, nekatrai dzimtei (vairākums), piemēram, μετρό metró ‘metro’, νάιλον náilon ‘neilons’, πάρτι párti ‘viesības’, κομπιούτερ kompioýter ‘dators’ u. c. Nelokāmi ir arī grieķu burtu nosaukumi (το άλφα to álfa utt.). Ir skaitļa vārdi (pamata, kārtas, kolektīvie, aptuvena daudzuma izteikšanas skaitļa vārdi un citi).
Ir dažādi vietniekvārdi, personas vietniekvārdi (vājās formās un uzsvērtās formās), trīs norādāmie vietniekvārdi – αυτός autós ‘šis’, εκείνος ekeínos ‘tas’ un τούτος toútos ‘šis te’ (retāk sastopams) –, emfātiski piederības vietniekvārdi (neuzsvērtā funkcijā lieto vājā personas vietniekvārda ģenitīva formu), jautājuma vietniekvārdi, dažādi nenoteiktie vietniekvārdi un pakārtojuma vietniekvārdi, ar kuriem ievada palīgteikumus, kā arī analītiski veidots atgriezeniskais vietniekvārds, kas sastāv no atgriezeniskā vārda o εαυτός o eautós ‘es pats’ un personas vietniekvārda īsās formas ģenitīvā μου mou ‘manis’, σου sou ‘sevis’, του tou ‘viņa’ / της tīs ‘viņas’ utt.
Ir īpašības vārdi un apstākļa vārdi, kam ir pamata (pozitīvs), pārākā (komparatīvs), vispārākā (superlatīvs) un absolūtā (elatīvs) pakāpe. Tās var būt sintētiskas (veidotas, mainot īpašības vai apstākļa vārda celmu) vai analītiskas (veidotas, izmantojot palīgelementus):
Sintētiska īpašības vārdu salīdzināmo pakāpju veidošana
| Komparatīvs | Superlatīvs | Elatīvs | |
| ψηλός psīlós ‘augsts’ | ψηλότερος psīlóteros ‘augstāks’ | ο ψηλότερος o psīlóteros ‘visaugstākais’ | ψηλότατος psīlótatos ‘ļoti augsts’ |
Analītiska īpašības vārdu salīdzināmo pakāpju veidošana
| Komparatīvs | Superlatīvs | Elatīvs | |
| ψηλός psīlós ‘augsts’ | πιο ψηλός pio psīlós ‘augstāks’ | ο πιο ψηλός o pio psīlós ‘visaugstākais’ | - |
Darbības vārda sistēma ir saglabājusi vairāk sengrieķu valodas bagātīgajai morfoloģijai raksturīgo elementu, tomēr tajā ir ienākuši daudzi analītiski elementi, piemēram, nākotne, perfekts, pluskvamperfekts un vēlējuma izteiksme tiek veidoti analītiski.
Jaungrieķu valodā darbības vārdam ir trīs personas: pirmā, otrā un trešā, divi skaitļi: vienskaitlis un daudzskaitlis, divi laiki: nepagātne (tradicionāli saukta par tagadni, nākotni, kondicionāli u. tml.) nepabeigtajā aspektā un pabeigtajā saliktajā aspektā (tradicionāli saukta par perfektu un salikto nākotni), pagātne nepabeigtajā aspektā (tradicionāli saukta par imperfektu), pabeigtajā nesaliktajā aspektā (tradicionāli saukta par aoristu), pabeigtajā saliktajā aspektā (tradicionāli saukta par pluskvamperfektu).
Jaungrieķu valodā darbības vārdiem ir divas kārtas: darāmā (aktīvs), vidējciešamā (t. s. mediālpasīvs, ietver arī atgriezeniskos / savstarpīgos un deponentos darbības vārdus), divi aspekti: nepabeigtais (kurā ietilpst tagadne, imperfekts, kā arī ilgstošā (vienkāršā) nākotne) un pabeigtais aspekts (kurā ir aorists, pluskvamperfekts, kā arī mirklīgā (saliktā) nākotne), divas izteiksmes: pavēles (nepabeigtā un pabeigtā aspektā), kā arī nepavēles (īstenības izteiksme jeb indikatīvs un vēlējuma izteiksme jeb konjunktīvs). Ir tagadnes divdabis, kas izsaka darbības veikšanas veidu, kā arī pagātnes divdabis, ko lieto salikto laiku veidošanai. Ciešamās kārtas pagātnes divdabji tāpat kā īpašības vārdi mainās skaitlī, dzimtē un locījumā, saskaņojoties ar lietvārdu, ko tie apzīmē. Darbības vārdam nav infinitīva, kas raksturīgi arī citām Balkānu valodām (bulgāru, albāņu u. c.). Grieķu valodā ir īpaša darbības vārdu kategorija, t. s. defektīvie verbi, kam nav visu laiku, kā arī jau pieminētie deponenti – tie ir verbi ar mediālpasīvu formu, bet darāmās kārtas nozīmi. Ir daudz nekārtnu formu, kas mantotas no sengrieķu valodas, kā arī atsevišķos izteicienos un specifisku nozaru terminos pastāv konkurējošas demotikas un katarevusas formas. Arhaiskas nomenu un verbu formas sastopamas arī dažādos teicienos un stabilās vārdkopās.
Ir dažādas nelokāmas vārdšķiras, piemēram, prievārdi jeb prepozīcijas, saikļi (sakārtojuma un pakārtojuma) un partikulas. Ir divas nolieguma partikulas, δεν den un μη[ν] mi[n], pirmo lieto ar īstenības izteiksmi, otro – ar vēlējuma izteiksmi, aizliedzošās pavēlēs un attiecībā uz neveiktām darbībām.
Sintaksē vārdu kārtība ir samērā brīva, jo vārdu attieksmes var saprast no locījumiem. Jaungrieķu valodā nav dubultā nolieguma. Vārdu kārtībai ir nozīme teikuma vērsuma vai fokusa noteikšanā, piemēram:
Ο Γιάννης έφαγε το μήλο O Giánnis éfage to mī́lo = neitrāla vārdu kārtība, ‘Janis apēda ābolu’.
Το μήλο έφαγε ο Γιάννης To mī́lo éfage o Jiánnis = fokusā Janis, ‘Ābolu apēda tieši Janis, [nevis kāds cits]’.
Tāpat kā latviešu valodā, jaungrieķu valodā var neminēt personas vietniekvārdu, jo personu var nolasīt no verba galotnes:
Έρχομαι. Érchomai. ‘Nāku.’
Ja tiek minēts vietniekvārds, tas nozīmē marķētu (uzsvērtu) lietojumu:
Eγώ έρχομαι Egṓ érchomai ‘[Tieši] es nāku, [nevis kāds cits]’.
Jaungrieķu valodā bieži vērojama Balkānu valodām raksturīgā personas vietniekvārdu atkārtošana, it īpaši sarunvalodā:
Τον είδα τον Γιάννη. Ton eída ton Giánnī. ‘Es redzēju Jani.’
Εμένα με ξέρει. Eména me xérei. ‘Viņš mani pazīst.’
Του έδωσα του παιδιού ένα δώρο. Tou édōsa tou paidioú éna dṓro. ‘Es iedevu bērnam dāvanu.’
Jaungrieķu valodā ietilpst arī dažādi dialekti (piemēram, cakoniešu, tesāliešu, krētiešu, Mazāzijas grieķu, pontiešu, kipriešu u. c.), tomēr var apstiprināt, ka standarta valoda ir diezgan viendabīga un tiek plaši lietota visā jaungrieķu valodas izplatības areālā. Pieminēsim tikai krētiešu un kipriešu dialektus.
Turkokrātijas (1453–1821) laikā daudzi krētieši masveidā pameta salu, tāpēc krētiešu dialekta īpatnības izplatījās tuvākajās salās (Kiklādās, īpaši Santorini, Sifnā un Mikonā), kā arī Naksā un Ikarijā. Svarīga krētiešu dialekta īpatnība ir [k], [h] un [γ] palatalizācija priekšējās rindas patskaņa vai puspatskaņa priekšā, kļūstot par /č/ /š/ /ž/, piemēram, καιρός kairós [če’ros]. Arī kipriešu dialektā ir šāda pazīme. Krētiešu dialektā saīsinās dubultoti līdzskaņi: θάλασσα thálassa kļūst par θάλασα thálasa, γράμμα grámma kļūst par γράμα gráma.
Kipriešu dialektā ir gari līdzskaņi, kas rodas, balsīgam līdzskanim asimilējoties nebalsīga līdzskaņa priekšā, piemēram, νύμφη nýmphī kļūst par νύφφη nýffī, γρόνθος grónthos kļūst par γρόθθος gróththos. Kipriešu dialektā ir palatalizēti līdzskaņi, piemēram, άγ̄γ̄ελος ángelos izrunā /’andželos/, κ̄αι kai izrunā /če/.
Laika gaitā jaungrieķu valodā ir parādījušies daudzi aizguvumi no turku (caur to no arābu, persiešu), latīņu vai itāļu, franču, vācu, angļu un citām valodām.
| leksēma | etimons jeb aizguvuma avots | tulkojums |
| κέφι kéfi | keyif arābu, kef turku | labs garastāvoklis |
| ντουλάπι ntoulápi | dolap turku, dolāb persiešu | skapis |
| κουμπαράς koumparás | kumbara turku, no persiešu | krājkasīte, cūciņa |
| μαράζι marázi | maraz turku | grūtsirdība, melanholija |
| σπίτι spíti | hospit(ium) latīņu | māja |
| κελί kelí | cella latīņu | celle |
| βαλίτσα valítsa | valigia itāļu | koferis, ceļasoma |
| ινφλουέντσα inflouéntsa | influenza itāļu | gripa |
| πλαζ plaz | plage franču | pludmale |
| πανταλόνι pantalóni | pantalon franču | bikses |
| παζλ pazl | puzzle angļu | puzle |
| σάντουιτς sántsouits | sandwich angļu | sviestmaize, sendvičs |
| σνίτσελ snítsel | Schnitzel vācu | šnicele |
| γκασταρμπάιτερ gkastarmpáiter | Gastarbeiter vācu | viesstrādnieks |
| ρούχο roúcho | ruha slāvu | drēbes, drānas |
Var teikt, ka leksiski sengrieķu valoda ir ļoti atšķirīga no jaungrieķu valodas, lai arī jaungrieķu valodā ir saglabāta liela daļa mantotās leksikas. Tādi vārdi kā άνθρωπος ánthrōpos ‘cilvēks’, φιλοσοφία filosofía ‘filozofija’ un δημοκρατία dīmokratía ‘demokrātija’ aizvien tiek lietoti sākotnējā formā.
Mūsdienās jaungrieķu valoda, kas pamatā veidota no demotikas un ietver arī katarevusas elementus, ir pilnīgi funkcionāla un tiek lietota visās jomās, kā kultūrā, tā izglītībā un arī citās nozarēs. Jaungrieķu valodai nav radniecīga neviena cita indoeiropiešu valoda.
Dens Dimiņš "Jaungrieķu valoda". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-jaungrie%C4%B7u-valoda (skatīts 03.06.2026)