Retoriskais jautājums pirmo reizi pētīts antīkās retorikas teorijā, kad precīzi izdalītas un aprakstītas vārdu un domu figūras, kā arī tropi. Retoriskais jautājums ietilpst retorikas ornatus jeb izgreznojuma jomā. Antīkajā retorikā retoriskais jautājums tiek uzskatīts par vārdu figūru – latīņu figura verborum. Sengrieķu valodā šis termins ir ἐρώτημα, erotema ‘jautājums’, kas veidojies no sengrieķu darbības vārda ἐρωτάω, erotao ‘jautāt’. Latīņu valodā tas ir lietvārds interrogatio ‘jautājums’, kas veidojies no darbības vārda interrogare ‘jautāt’. Antīkajā retorikā retoriskais jautājums tiek definēts kā figūra, ar kuras palīdzību var apstiprināt kādu noteiktu argumentu. Retoriskais jautājums aprakstīts Senās Romas oratoram Ciceronam (Marcus Tullius Cicero) piedēvētajā traktātā “Rētorika Herennijam” (Rhetorica ad Herennium, 1. gs. p. m. ē.), Senās Romas retorikas teorētiķa Marka Fābija Kvintiliāna (Marcus Fabius Quintilianus) traktātā “Oratora mācīšana” (Institutio Oratoria, 1. gs.) u. c.